Saimniecības labiekārtošana ir liels ikdienas darbs

LLKC Saldus konsultāciju birojs oktobrī interesentus aicināja uz izglītojošo semināru par saimniecības teritorijas labiekārtošanu. Ņemot vērā mūsdienu klientu vēlmes iegādāties lauksaimniecības preces tieši pie ražotāja, saimniecību īpašniekiem ir jādomā par saimniecības teritorijas labiekārtošanu, lai veidotu patīkamu vidi klientam. Ar vērtīgām zināšanām semināra laikā dalījās daiļdārzniece un SIA “Stādaudzētava Blīdene” valdes locekle Solveiga Dzene.

Solveiga semināru iesāka, citējot Aleksandru Dimā: “Ja mūsu dvēsele ir dārzs, tad mūsu griba ir dārznieks mūsos: ko mēs gribam, to sevī stādam”. Un turpināja ar ko vēl būtiskāku: “Dārzs ir liels darbs. Sakopts dārzs – ļoti liels darbs”.

Solveiga kā pieredzējusi teritorijas plānu izstrādātāja atzīst, ka neviens projektētājs nevar teritoriju “izjust” labāk par īpašnieku. Projektētājs var izveidot ļoti skaistus celiņus, taču, ja īpašnieki “iet pa citu ceļu”, tad viņi arī ies tur. Tāpēc ikvienam, izmantojot projektētāja pakalpojums, ir jāiesaistās plānošanā, lai rezultāts būtu kvalitatīvs. Jāizstaigā teritorija ne tikai tāpēc, lai saprastu, kur un kā veidot celiņus, bet arī, lai saprastu, kur pūš vējš, kur ir saule, kāda ir augsne, lai varētu izvēlēties piemērotus augus un veidot baudāmu dārzu. Jāsaprot arī, ka, veidojot apstādījumus, sākumā rezultāts nebūs pilnīgs, jo augiem ir jāsaaug, lai radītu pilnīgu efektu, taču laikā, kad tie jau saauguši, tie nepārtraukti ir jākopj, lai uzturētu dārzu “formā.”

Pašā sākumā gan tiem, kuriem jau iekopti dārzi un kuri šobrīd tos kopj, gan tiem, kuri tikai plāno dārzu noteikti ir jāizvērtē dārza telpa. Jāpadomā par to, cik lielus augus un dārza elementus izvēlēties, lai objekts nepazustu vai tieši otrādi – pārāk neizceltos kopējā ainavā. Uz visu jāskatās praktiski un ilgtermiņā, jo dārzā notiek nemitīgas pārmaiņas – griešana, veidošana, pārstādīšana utt. Runājot par pārstādīšanu, puķes un krūmi ir pateicīgāki šajā ziņā, taču stādot lielos kokus, noteikti ir ļoti rūpīgi jāizvērtē stādīšanas vieta, jo tos pārstādīt nepieciešamības gadījumā būs krietni sarežģītāk. Aktuāls ir arī “dubultais dārzs” – dobes 1. stāvā stādot puķes un krūmus, savukārt 2. stāvā kokus (izņemot lielos kokus, piemēram, ozolus un bērzus). Dārzā akcentu var radīt ar interesanti veidotiem kokiem – bonsai, gaismas un citiem dārza elementiem. Svarīgi, izmantojot šos dārza papildinājums, būtu nepārspīlēt, lai saglabātu gaumīgi veidotu dārzu.

Kā svarīgu dārza daļu Solveiga min zālienu, kas nereti tiek par maz novērtēts. Kvalitatīvs zāliens ir ilgtermiņa investīcija, kura prasa lielu darbu un līdzekļus gan ierīkošanas posmā, gan kopšanā. Lektore pastāstīja par alternatīvām, kā, nezaudējot kvalitāti, izdevīgāk ierīkot un kop zālienu. Akcentēta tika arī aerācija. Valda uzskats, ka sūna aug tur, kur ir skāba augsne, taču tā aug arī mālainās un “pieblietētās” vietās. Šī iemesla dēļ ir svarīgi veikt aerācijas pasākumus, lai veiktu gaisa apmaiņu. Ar aeratoru zālienu apstrādāt vajadzētu agrā pavasarī.

Rudenī noteikti ikvienā lauku sētā rūpes un raizes rada vecie ābeļdārzi. Tiem, kas nav izdomājuši kā ražu pārstrādāt, katrs rudens ir kā “bēdu ieleja”, skatoties uz ražu, jo īpaši šogad, kad raža ir tik bagātīga! Taču Solveiga jautā, vai ir kas brīnišķīgāks pavasarī par bagātīgi ziedošiem veciem ābeļdārziem? Tas krāšņums ir neatsverams.

Praktiski padomi no Solveigas:

• Pirms jaunas dobes veidošanas – izbraukt ar pļaujmašīnu dobes formu, lai saprastu, vai var ērti izpļaut, jo tas pilnīgi noteikti būs jādara vīram. Visērtāk, ja to var izdarīt, vienu reizi pļaujot ar pļaujmašīnu, sliktākajā gadījumā ir vietas, kur nākas pārpļaut ar trimeri, un vissliktākajā jau nākas veikt labojumus ar šķērēm;
• Jebkuru ieguldījumu izvērtēt ilgtermiņā, piemēram, koka ripiņas celiņiem kā segumu – jāsaprot, ka ar katru gadu segums novecos, lietus laikā būs slidens, aizaugs ar nezālēm utt.;
• Plānojot dārzu, padomāt par mājdzīvniekiem un maziem bērniem;
• Jāsaprot, vai vajadzīgs upeņu lauks (vai jebkurš cits ogu krūms), vai gana būs ar vienu vai diviem stādiem, ko mūsdienās var iekļaut dekoratīvos apstādījumos, un iegūt gan ražu, gan skaistu papildinājumu apstādījumiem;
• Izvērtēt augu un dārza veidošanas materiālu dažādību un izvēlēties sev piemērotāko un izdevīgāko variantu;
• Plānojot teritorijas labiekārtošanu, izmantot reljefu;
• Nebaidīties piegriezt/apgriezt lapu krūmus;
• Zem lielajiem kokiem (ozoliem, bērziem) neko nestādīt, – lielajiem kokiem ir plaša un bieza sakņu sistēma, kas uzsūc visu mitrumu un barības vielas;
• Nav divu vienādu pavasaru vai rudeņu – katru sezonu ir kādas citas problēmas, ar ko nākas saskarties, tāpēc ir nepārtraukti jāmācās.

Semināra otrajā daļā dalībnieki kopā ar lektori devās apskatīt Saldus pilsētas, tai skaitā Saldus tehnikuma apstādījumus, lai redzētu gan baudāmus apstādījumus, gan kopīgi ar lektori paanalizētu, vai kādam augam nav izvēlēta veiksmīga vieta, vai kāds nav spējis ieaugt konkrētajā vietā. Apmeklējām arī privātu dārzu, kurā saimnieko Mārtiņš, kurš dārza plānošanā sadarbojas kopīgi ar Solveigu. Plaši, krāšņi, daudzveidīgi, darbietilpīgi!

Arvien vairāk saimniecību atver savas durvis patērētājiem, lai ļautu viņiem paviesoties saimniecībā un redzēt, kā notiek ražošanas process. Lai patīkami būtu gan pašam saimniekam, gan viesiem, ir svarīgi rūpēties par apkārtējo vidi.

Noslēgumā lektore ar smaidu sacīja, ka latvietis ir tāds, kuram vajag visas puķes, visus krūmus. Tāds, kurš gadatirgos ir nokrāvies ar dažādiem stādiem. Un šādos brīžos lektore aicina ikvienu izvērtēt to, cik lielu darbu tas viss prasīs, vai tas būs pa spēkam, un vai tas vispār ir vajadzīgs, lai gluži vienkārši beigās dārzs nebūtu kā nasta.

Paldies lektorei Solveigai Dzenei par sadarbību un privātā dārza īpašniekam Mārtiņam par dalīšanos pieredzē!

Izglītojošais seminārs tika organizēts Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros.

Signe Bumbiere,

LLKC Saldus konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante