Saimnieko draudzīgi videi un cilvēkiem

Stāsts par bioloģisko lauksaimniecību Latvijā sākās Liepājas pusē. Bunkas pagasta “Izriedēs” tika izveidota pirmā biodinamiskā mācību saimniecība, kura sekmīgi darbojas arī šodien un apsaimnieko 220 ha aramzemes. Kuldīgas novada lauksaimnieki, kurus interesē bioloģiskās saimniekošanas veids devās lūkot, kā veicas saimniekošana, jo labāk vienreiz redzēt, nekā daudzreiz dzirdēt. Saimniecībā mūs sagaida tās izveidotājs Jānis Rubezis, kurš, kā pats saka, saimniekošanu nodevis dēliem.

Saimniekošanu sākuši tukšā vietā. Pirmā iepazīšanās ar biodinamisko lauksaimniecību notika, aizbraucot uz Vāciju un tiekoties ar lauksaimniekiem. Saimnieks visu mūžu strādājis par agronomu ar tradicionālām metodēm. Piedāvājums strādāt ar alternatīvām metodēm radīja šaubas. Saimniecībā ieradās vācu speciālisti ar mūža pieredzi. Kopā ar vairākiem interesentiem, kurus pārējie uzskatīja par dīvaiņiem, viņi sāka gatavot preparātus un izmēģināt saimniecībā. Rezultāti nostiprināja atziņu, ka alternatīvā lauksaimniecība nav zemē metama lieta, baktērijas un mikroorganismi darbojas. Vienīgi problēma, ka tie iedarbojas arī uz nezālēm. Vajadzēja laiku, lai apkarotu usnes un vārpatu. Secinājums – arī labas lietas no Eiropas nevar bez izmaiņām pielāgot saimniecībā.

Saimniekošanas pirmsākumos nodarbojušies ar graudkopību. Bez kūtsmēsliem ražas nevarēja paaugstināt. Kvalitatīvus kūtsmēslus iespējams saražot piena lopkopībā. Sākuši ar vienu Latvijas brūno govi un teli, pašreiz saimniecībā slauc 68 melnraibās govis. Izslaukums virs septiņiem tūkstošiem litru no govs gadā. Slauc piena vadā. Lai paaugstinātu ražību, uzmanību pievērš selekcijai, govis sēklo ar augstražīgiem buļļiem. Telītes ataudzē savā saimniecībā, gadā brāķējot apmēram 15 procentus. Ganībās aploku sistēma veidota tā, lai govis atgrieztos pēc 21 dienas. Katrā aplokā govis uzturas divas dienas. Pēc katras apganīšanas ganības appļauj, masu atstājot uz lauka. Pēc slaukšanas, pēc astoņiem vakarā, govis dodas ganībās un ēd, kamēr gaišs. Spēkbarību (auzas, tritikāli, kviešus, dinkeli un rudzus) izaudzē saimniecībā. Graudus placina. Spēkbarību neierobežo ar normām, dod ēst tik, cik lopi var apēst. Govis baro ar skābsienu, teles ar sienu. Gadā sagatavo 900 ruļļu skābsiena un 150 ruļļu siena. Iepērk tikai minerālvielas un sāli.

Domāt, kā labāk izdarīt, lai saudzētu dabu un taupītu resursus, un rēķināt produkcijas pašizmaksu ir galvenie ilglaicīgas saimniekošanas pamatprincipi. Sarunas gaitā saimnieks dāsni dalās ar personīgo pieredzi, kura īpaši noderīga bioloģiskā saimniekošanā.

Zemes apstrādē pielieto minimālo apstrādi – rudenī uzar, pavasarī nokultivē un sēj. Zālājus sēj ar tiem paredzētu sējmašīnu,  vienlaikus  ecējot graudaugus. Ik pa četriem gadiem zālāji jāatjauno. Maisījumā jābūt vismaz astoņām zālītēm, lai varētu pļaut trīs reizes. Graudus kuļ optimālā laikā, atstājot garus rugājus, lai, iearot augsnē, pa tiem cirkulētu gaiss.

Mēslu krātuve celta vienlaikus ar kūti, atrodas zem jumta. Mēslus izved uz lauka un piesedz ar salmiem – ziemā divas reizes mēnesī, vasarā divas reizes sezonā. No nepiesegtiem viss labums izkūp gaisā. Saimnieka vārdiem runājot, mēslu krātuve ir saimniecības zelta bedre.

Visa nepieciešamā tehnika, izņemot kombainu, iegādāta par saimniecības līdzekļiem. Vajag gan lielu, gan mazu traktoru. Jārēķina, lai iegādātā tehnika būtu maksimāli noslogota.

Saimniekošanas sākuma gados tika gatavots siers. Tagad izdevīgāk pārdot svaigpienu.

Saimniecības darbā iesaistījusies jaunā paaudze, rodas jaunas idejas. Pavisam nesen iegādātas graudu dzirnavas dažāda maluma miltu gatavošanai. Saimnieces izcepušas maizi un domā šo nozari  pārvērst par pelnošu.

“Izriedēs” lielajai Rubežu saimei jaunu ideju daudz. Nodoms – veidot Eiropas biodinamiskās lauksaimniecības mācību centru vēl īstenojams.

Otra apmeklētā saimniecība ir SIA “Jaundzirnavnieki” Snēpeles pagastā “Mazsālijās”. Saimniecībā dažādas nozares papildina cita citu. Saimniecība audzē graudaugus lopbarībai un tirgum. Atpazīstamākā nozare ir dambriežu audzētava. Jauna nozare ir augļkopība. Mazas saimniecības nevar gūt peļņu tikai ar izejvielu pārdošanu, augļi tiek pārstrādāti ievārījumos, vīnā un brendijā. Viesi var iegādāties jaukus suvenīrus. Populārākais no tiem ir brendijs “Gunjaks”.

Saimniecībā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas, jaunai zivju mājai izveidots saules paneļu jumts. Foreles audzē zivju mājas baseinos un dīķos. Pēc pirmapstrādes tās atdzesētas piegādā Rīgas restorāniem.

Vislielāko peļņu dod lauku tūrisma pakalpojumi. Senās vācu barona fon Hāna dzirnavas pārtapušas par atpūtas vietu. Piedāvāto pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs – no viesu izmitināšanas un ēdināšanas līdz  dažādām aktivitātēm dabā un telpās. Katru gadu tiek papildināts piedāvājums. Īpaši tiek domāts par bērnu labsajūtu un jautrām izklaidēm. Briežu dārzā gida pavadībā apmeklētāji var barot briežus ar barankām un vērot tos.

Mājas saimnieces lutināja semināra dalībniekus ar sirsnību un viesmīlību un saimniecības lauku labumiem.

Mācības notika Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD011018/P43

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante