Piekrastes zvejniecība

Šis pavasaris zvejniekiem atnāca ar mazākiem lomiem nekā ierasts, jo zvejai traucēja ne tikai vējainais laiks, bet arī aukstais ūdens, kādēļ zivju piekrastē ir mazāk nekā citugad.

“Zivju Lapas” lasītāji noteikti pārstāv to Latvijas iedzīvotāju daļu, kura uztraucas par Baltijas jūras piekrastes zvejniecības nākotni, un katram ir skaidrs, ka tā atkarīga no savlaicīgas paaudžu maiņas nozarē.

Žurnālists Dzintris Kolāts sagatavojis apjomīgu informatīvi analītisku  rakstu par aktuālo situāciju, meklējot piekrastes zvejnieku un roņu konflikta risinājumus – “1000 rindiņas par roņiem, zvejniekiem un zivīm”.

Pogainā roņa Phoca hispida, pelēkā roņa Halichoerus grypus un plankumainā roņa Pusa vitulina apsaimniekošanas (aizsardzības) plāna (turpmāk – roņu SAP) ilgtermiņa mērķis ir veicināt Baltijas jūras roņu populāciju aizsardzību kopumā un  ieviest  risinājumus un uzlabojumu

Nu jau piecus gadus Rīgas Tehniskās universitātes Radioelektronikas institūta zinātnieki, sadarbojoties ar Latvijas Zvejnieku federāciju, cenšas radīt tā saukto “roņu atbaidītāju” jeb zemūdens akustisko raidītāju (saīsināti ZAR), kas tiek uzskatīts par vienu no veidiem roņu atbaidīšanā no zvejas

Kopš gada sākuma piekrastes zvejniekiem nozvejotie lomi ir jāievada elektroniskajā zvejas žurnālā – sistēmā LZIKIS. Sistēmas darbības sākums bija grūts, un zvejniekiem bija jāapgūst daudz jaunu lietu.

Lapas