Meklē risinājumu piekrastes zvejnieku un roņu konfliktam

Nu jau piecus gadus Rīgas Tehniskās universitātes Radioelektronikas institūta zinātnieki, sadarbojoties ar Latvijas Zvejnieku federāciju, cenšas radīt tā saukto “roņu atbaidītāju” jeb zemūdens akustisko raidītāju (saīsināti ZAR), kas tiek uzskatīts par vienu no veidiem roņu atbaidīšanā no zvejas tīkliem. Zvejnieku testēšanai tagad nodots ZAR 2. prototips, par pirmo  “Zivju Lapas” lasītājiem informācija jau tika sniegta iepriekšējos gados, tāpēc vairāk uzmanības veltīsim pašreizējai situācijai ar ZAR.

Uzaicināju uz sarunu Dmitriju Pikuļinu no Rīgas Tehniskās universitātes, Ēvaldu Urtānu no Latvijas Zvejnieku federācijas (LZF), Oskaru Dančauski no z/s “Staģis- 1 “ un Andri Cīruli  no IK “Ivars C”.

Darbs pie “atbaidītāja” turpinās

Dmitriju Pikuļinu, projekta zinātnisko vadītāju, aicināju izskaidrot situāciju.

– Kas Radioelektronikas institūta zinātniekus motivēja tālāk darboties ZAR uzlabošanā?

D. Pikuļins: – 2018. gada decembrī Latvijā noslēdzās EJZF atbalstītais projekts, kura finansējums bija 170 423 eiro, un tā laikā tika izstrādāts viens no perspektīvākajiem zvejnieku un roņu konflikta risinājumiem – paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas ZAR roņu atbaidīšanai no zvejas rīkiem. Projekta rezultātā tika izveidots prototips un veikta tā testēšana. Testēšanas rezultātā tika konstatēts, ka pētnieku izveidotā sistēma spēj atbaidīt roņus no rīkiem un, vismaz testēšanas periodā, neizsaukt roņu pierašanu. Projekta ietvaros izgatavotais  prototips arī 2019. gadā piedalījās aktīvos testos Rīgas jūras līcī.

Sistēmas testēšanas laikā tika izveidots iekārtas potenciālo uzlabojumu saraksts, kas padarītu tās lietošanu daudz vienkāršāku un ļautu pastāvīgi izmantot jūrā bez nepieciešamības veikt iekārtas regulāru uzlādi. Tāpat pēc pirmā prototipa izstrādes un aprobācijas arī pašiem izstrādātājiem radās vairākas inovatīvas idejas par iekārtas pārveidošanu un modificēšanu, kas ļautu paaugstināt tās drošumu, autonomās darbības laiku, darbības rādiusu un citus parametrus.

Līdz ar to, balstoties uz gūto pieredzi un uzkrātajām zināšanām,  radās nepieciešamība izstrādāt jaunās paaudzes sistēmu.

– Kas bija pirmais, ar ko sākāt turpmāko procesu?

– Pirmais solis, protams, bija rast ieinteresēto pušu atbalstu un nodrošināt arī finansējumu turpmākām aktivitātēm. Tā sadarbībā ar LZF tika iesniegts un vēlāk arī apstiprināts EJZF finansētais projekts 161 679eiro apmērā “Jaunās paaudzes roņu atbaidīšanas ierīču izstrāde un testēšana”, kurā tika definēti arī mūsu piedāvātie uzlabojumi. Tie ir sekojoši:

* Jaunā tipa akumulatora nodaļas un elektroniskās daļas konstrukcija, kas ļauj veikt akumulatora maiņu jūrā bez nepieciešamības mainīt iekārtu vai apstādināt tās darbību uz lādēšanas laiku. Jāatzīmē, ka Radioelektronikas institūtā izstrādātā sistēma ļauj veikt enerģijas apmaiņu starp akumulatoru un pamata konstrukciju bez elektrisko spraudņu pielietošanas jūrā, kas manāmi palielina sistēmas drošumu un daudzkārt atvieglo iekārtas ekspluatāciju.

* Modulārs korpuss, kas ir viegli izgatavojams, viegli labojams, izturīgs, piemērots ērtai uzstādīšanai un noenkurošanai.

* Šaurjoslas zemūdens skaļrunis, kas ļauj fokusēt signālu jaudu nepieciešamās frekvencēs, izfiltrējot zemāko frekvenču komponentes. Tas ļauj palielināt iekārtas darbības rādiusu, vienlaikus vienkāršojot akustiskā signāla ģeneratora shēmu.

* Funkcionalitāte, kas ļauj saslēgt vairākas iekārtas vienotā tīklā, izmantojot jaunās paaudzes bezvadu sakaru sistēmas, kas ļauj iekārtām sinhronizēt raidāmos signālus, veidojot veselus piekrastes apgabalus, kuros roņi nebūs novērojami.

– Kādi ir projekta galvenie posmi?

– Projekta īstenošana ir paredzēta 2020.-2021. gadā. Kopumā tas sastāv no vairākām aktivitātēm:

* Jauno konstruktīvo risinājumu izstrāde un testēšana. Šis posms jau ir noslēdzies: tika veiksmīgi realizēti plānotie tehniskie risinājumi, kā arī veikta to testēšana Buļļupē un Rīgas līcī. Galvenais šī posma uzdevums bija noskaidrot jaunā prototipa uzstādīšanas un lietošanas ērtumu/drošumu, kā arī pārbaudīt pamata funkcionalitāti.

* Prototipu uzlabošana un papildus funkcionalitātes ieviešana. Aktivitātes ietvaros tika paredzēts uzlabot izstrādātos prototipus, balstoties uz testēšanas datiem un novērojumiem, kā arī ieviest visos prototipos pilnu funkcionalitāti, iekļaujot tālo sakaru un sinhronizācijas moduļus. Kopumā tiek plānots izveidot 6 prototipus.

* Pilnās funkcionalitātes prototipu testēšana. Aktivitātes ietvaros tiek nodrošināta 6 pilnās funkcionalitātes prototipu intensīvā testēšana Latvijas piekrastē. Testēšanas rezultātā tiks noskaidrotas jaunās funkcionalitātes priekšrocības un ieguvumi, kā arī realizēta iespēja aprobēt iekārtu dažādos laika apstākļos, dziļumos un gada mēnešos. Intensīvās testēšanas rezultātu apkopojums sniegs plašākas zināšanas par iekārtu pielietošanas īpatnībām, darba režīmiem utt. Saskaņā ar projekta plānu, testēšanai ir jāsākas 2021. gada jūlijā un jābeidzas rudens beigās. Mūsu pētnieki aktīvi strādā, lai uzsāktu testēšanu daudz ātrāk. Tas ļautu veikt pēc iespējas plašāku testēšanu, kā arī uzkrāt nepieciešamo eksperimentālo datu apjomu un veikt to objektīvu analīzi.

– Kādas bija grūtības un labākie risinājumi realizācijas procesā?

– Tā kā projekta realizāciju uzsāka jau pieredzējusi komanda, daļa no kuras piedalījās arī pirmā prototipa izstrādē, tad jau pirmajos projekta posmos darbs noritēja diezgan raiti. Lielākas grūtības sagādāja specifisku komponenšu, piemēram, zemūdens akustisko raidītāju iegāde, kā arī jaunās bezvadu enerģijas pārraides sistēmas izstrāde, kurai līdz šim brīdim neizdevās atrast analogus. Bet, pateicoties komandas darbam, tikām galā ar grūtībām, un projekts virzās uz priekšu.

– Kādas darbības plānojat pēc prototipa izmēģinājumiem?

– Pirmkārt, tiks veiktas nepieciešamās darbības iekārtas prototipa etlementu zinātības (know-how) sagatavošanai iespējamai komercializācijai. Tiks meklēts partneris iekārtas ražošanai un realizācijai.

Otrkārt, pēc projekta veiksmīgās realizācijas tiks meklēti dažāda tipa un intensitātes pakāpes atbalsta pasākumi (gan Latvijas, gan ES finansējums), kas ļaus nodrošināt ar ZAR vismaz daļu no Latvijas zvejniekiem. 

Treškārt, Radioelektronikas institūta pētnieki sadarbībā ar LZF turpinās pētījumus par akustisko signālu izmantošanu roņu atbaidīšanai no zvejas rīkiem. Tiks uzturēta visu projekta laikā izstrādāto prototipu funkcionalitāte, ļaujot zvejniekiem turpināt testēšanu un izmantošanu arī pēc projekta noslēguma. 

Zvejnieki pagaidām skeptiski

Uzrunāju Ēvaldu Urtānu, lai noskaidrotu projekta sadarbības partnera domas:

– Kāds ir iemesls LZF turpmākai sadarbībai ar RTU?

Ē. Urtāns: – Pirmais projekts bija tikai demo versija, otrā projekta laikā tika solīta jauna uzlabota ZAR versija, trešā projekta var arī nebūt, jo EJZF nauda jāizmanto ar rezultātu, nevar ilgstoši rīkoties ar simtiem tūkstošiem.

– Kāds ir LZF kā sadarbības partnera ieguldījums projektā?

– Sadarbības līgumā mums vairs nav paredzēts 10% līdzfinansējums naudā. To aizpilda sešu mūsu  LZF biedru ieguldījums, veicot ierīces izmēģinājumus uz vietas – degviela, darbs, laiks. Testēšana ir plānota Rīgas jūras līča piekrastē piecās vietās un Buļlupē.

– Kāda praktiski izvērtās sadarbība 2020. gadā?

– Pagājušā gada novembra beigās Dmitrijs informēja mani par vēlmi sākt testēšanu. Jāatzīmē, ka tas bija krietni par vēlu – zveja piekrastē bija faktiski beigusies. Izdevās pierunāt z/s “Staģis” izpildirektoru Oskaru Dančauski veikt testēšanu Buļļupē, taču eksperimenti nebija tie labākie –, roņi peldēja 30 m attālumā no murda.

– Kādas perspektīvas turpmākai sadarbībai?

– Aparāta izmēģinājumu laiks šogad varētu būt marta beigas, aprīlis, veicot eksperimentus visās šajās vietās pa nedēļai, tas būtu labi.

Oskars Dančauskis ZAR bija noenkurojis blakus uzņēmuma zivju murdam Buļļupē.

– Kādas zivis bijāt plānojuši nozvejot savā zvejas rīkā ZAR testēšanas laikā?

O. Dančauskis: – Līdakas, zandartus, arī lašveidīgās zivis, kas novembrī ienāk upē. Laiks bija piemērots testam, arī akumulatora barošana bija nodrošināta daudz labāk nekā iepriekšējam prototipam, pāris dienās tikai nomainījām uzlādēto bloku, un viss.

– Vai varējāt veikt secinājumus par ZAR signāla efektivitāti?

– Jā, diemžēl varējām novērot roni peldam 15–20 metru attālumā no ieslēgta raidītāja. Signālu varēja dzirdēt, bet dzīvnieks tāpat rīkojās ap murdu un darīja savu nelietīgo darbu. Kā pierādījums tam bija saplosītās zivis, ko atradām jau vēlāk, pārbaudot zvejas rīku.

– Vai zinātnieki mainīja ZAR signālu testa procesā?

– Jā, tas tika darīts, paralēli izmainījās arī akumulatora darbības laiks, bet ne uz labāko pusi. Signāla uzlabojumus nenovēroju, biju sašutis, ka tas bija vājāks kā 1. prototipam, kuru testējām pirms pāris gadiem.

– Testēšanas procesā jābūt gataviem arī uz neveiksmēm, turpināsiet  eksperimentēt?

– Saprotam, ka jābūt pacietīgiem, neatteiksimies arī šogad rudenī piedalīties, ja mums tiks piedāvāts.

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs un piekrastes zvejnieks Andris Cīrulis pastāstīja par ZAR testēšanas procesu IK “Ivars C”.

– Kurā laikā un vietā veicāt testus?

A. Cīrulis: – Mums iekārtu atgādāja pagājušā gada beigās. Piekrastē pie Bērzciema veicām trīs testus. Pēc tam laikapstākļi darīja savu, un nācās darbus pārtraukt.

– Kādi bija jūsu novērojumi un  secinājumi par ZAR efektivitāti?

– Pirmajā reizē zivis tīklā bija, bojājumus nemanījām. Otrajā reizē, pārbaudot zvejas rīku, jau konstatējām roņa bojātas zivis. Secinājumus varēsim veikt pavasarī, turpinot testēšanas procesu, trīs testēšanas reizes ir pārāk maz, lai izdarītu secinājumus. Protams, salīdzinājumā ar 1. prototipu, šis ir pārāks akumulatora barošanas nodrošinājumā, arī smaguma centra izvietojumā. Cerams, ka zinātnieki spēs izgatavot kompaktāku variantu, jo šo vienam zvejniekam apkalpot grūti. Lai mums izdodas!

Noslēgumā vēlos pateikt paldies zinātniekiem un zvejniekiem, kuri piedalās testēšanā, jo pasaulē zinātniskie pētījumi nav lēti, kā arī prasa pacietību un ilgtspējīgus laika resursus.

Jānis Kravalis,
LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītājs

Foto: Iveta Tomsone
Foto: Dmitrija Pikuļina arhīvs
Foto: Oskara Dančauska arhīvs