Akvaponikas izmantošana zivju un tomātu audzēšanai

Lai mazinātu zivkopības ietekmi uz vidi, Zviedrijā vietējo aktīvistu grupa ar sākotnēju vietējās rīcības grupas iesaisti LEADER projektā un saņemot šo atbalstu, ir attīstījusies līdz ļoti veiksmīgai uzņēmējdarbībai zivju un tomātu audzēšanā.

Vairākus gadus, Baltijas jūrā nodarbojoties ar zivkopību, Peka Nīgors saprata, cik ļoti šis process kaitē videi, un tā vietā nolēma zivis audzēt līdzās dārzeņiem, izmantojot sauszemes cirkulāro audzēšanas sistēmu. Izaicinājums bija radīt inovatīvu sistēmu, kas ļauj akvaponikas procesu – vienlaicīgu zivju un augu audzēšanu – izvērst plašākā mērogā.

Peka šo projektu sāka kā hobiju nelielā siltumnīcā. Viņš izmēģināja audzēt dažādas zivju sugas un augus – sākot no melonēm, līdz garšvielām. Vēlāk viņš pievienojās vietējās Lauksaimniecības koledžas studentiem un mācībspēkiem, lai pieteiktos Hēgas Kustenas vietējās rīcības grupas (VRG) piešķirtajam LEADER finansējumam dažādu testu veikšanai. VRG atbalstīja arī dažus eksperimentus saistībā ar biodegvielas ražošanu no aļģēm. Jaunā akvaponikas sistēma ražoja augstas kvalitātes produktus, un zivju populācija dzīvoja veselīgi gadiem ilgi, galvenokārt pateicoties bioloģisko baseinu spējai ātri sadalīt nevēlamos svešķermeņus un baktērijas. Tomēr, lai nodrošinātu ekonomisku dzīvotspēju lielākā mērogā, sistēma bija jāpārbauda komerciālas ražošanas apjomā, kas ļautu izvērtēt dažādas ražošanas metodes, sugu izvēli un tehnikas, kas sniegtu labākos ekonomiskos rezultātus.

Pēc vairāku gadu testēšanas uzņēmums Peckas Naturodlingar AB ir uzbūvējis liela apjoma tomātu un varavīksnes foreļu audzēšanas iekārtu. Varavīksnes foreles ir reģionā tradicionāli iecienīts uztura avots, bet tomāti ir vieni no populārākajiem dārzeņiem. Jaunā sistēma tika ierīkota četrus kvadrātmetrus lielā siltumnīcā ar 20 tonnām zivju, un paredzot 200 tonnu tomātu ražošanas apjomu gadā. Ūdens no lielajiem zivju baseiniem tiek filtrēts, novadot uz tomātu dobēm, kur pirms recirkulācijas zivju baseinos to attīra augu saknes. Siltumnīcas lielākoties tiek apkurinātas, izmantojot atjaunojamo enerģiju. Šai sistēmai nav nepieciešami nekādi ķīmiskie aizsarglīdzekļi vai antibiotikas. Jebkādas bioloģiskas problēmas, kas rodas siltumnīcā, var tikt apkarotas ar bioloģiskām metodēm, piemēram, izmantojot kukaiņus.

Rezultāti 

Veiksmīga dārzeņu un zivju audzēšana, izmantojot akvaponikas sistēmu bez nekādām uzturvielu noplūdēm vidē, ir solis pretī ilgtspējīgākai pārtikas ražošanai. Tagad mērķis ir izplatīt šīs akvaponikas sistēmas franšīzi visā Zviedrijā. Projekta ietvaros tika dibināts uzņēmums Peckas Naturodlingar AB, kas nodarbina astoņus cilvēkus. Jau vairāki jauni investori ir izrādījuši interesi par šo sistēmu.

Pielietojums citās saimniecībās 

Daudzas ZVRG Eiropā interesējas par sākumkapitālu, lai izmēģinātu akvaponikas sistēmu. Pekas modeļa franšīze ir jau pārdota vairākām saimniecībām. Tomēr tiem, kuri ir ieinteresēti izmantot šo modeli, nāksies pārbaudīt tehnoloģiju un saprast, kāda kultūra ir piemērotākā konkrētajai vietai. Tikpat svarīgi ir izlemt, kādas zivju sugas audzēt, noteikt optimālo ūdens temperatūru baseinā un spēt zivis pārdot par labu cenu.

Gūtās atziņas 

Lai gan akvaponika ir izmēģināta vairākās vietās, tikai dažās tā ir kļuvusi par komerciālu projektu. Galvenā mācība, kas gūta šajā projektā: akvaponikas sistēmas pamatprodukcija ir dārzeņi, tāpēc svarīgi izvēlēties produktus, kuriem ir augsts pieprasījums, piemēram, tomātus. Tas, ka sistēma ir cirkulāra un var audzēt arī zivis, ir pievienotā vērtība, kas ļauj sasniegt augstāko kopējo cenu par abiem produktiem. Svarīgi arī projekta sākuma stadijās veidot un attīstīt izplatīšanas kanālus un loģistiku.

Kopējās investīciju izmaksas: 900 000 eiro.

Īstenošanas laiks: 01.2016.-06.2018.

Sagatavoja:

Aiva Saulīte-Liniņa, Valsts Lauku tīkla Sekretariāta projektu vadītāja