Ar ragavām pa Liepājas ūdeņiem

Viesojamies Liepājā piekrastes zvejniecības uzņēmumā  SIA “MAJOKA”, kas izveidots pirms vairāk nekā 21 gada, un tā primārā darbības joma ir piekrastes zvejniecība. Patlaban uzņēmuma īpašnieki ir divi draugi – Vilnis Brikmanis un  Vladimirs Sizovs, kurš uzņēmuma darbībā iesaistījās pirms diviem gadiem.  

Piekrastes zvejniecības ierobežotās iespējas

Vilnis Brikmanis ir zvejnieks trešajā paaudzē, un droši vien tāpēc viņa dzīve bez jūras, darba un atpūtas uz ūdens nav pat iedomājama. Ar zvejniecību pats nodarbojas vairāk nekā 24 gadus, ir iegūta arī atbilstoša izglītība, un viņš vienmēr ir atvērts jaunām iespējām. Uzņēmums ir biedrības “Baltijas Zivsaimnieku apvienība” un “Latvijas Zvejnieku federācija” biedrs. Darbība biedrībās ir ļoti nozīmīga informācijas iegūšanā par aktualitātēm un jaunākajiem notikumiem.

Vilnis atzīst, ka diemžēl piekrastes zvejniekus ar rūpniecisko licenci Liepājā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Patiess prieks ir par azartiskiem zvejniekiem, kuri zvejo un pašu nozvejotās zivis kūpina un rada augstāku pievienot vērtību.

Uzņēmuma īpašumā ir viena zvejas laiva jeb kuģis “Airis”. Tas ir 10,7 metru garš, aprīkots ar zivju meklēšanas iekārtām, navigācijas ierīcēm un tīklu pacelšanas mašīnām. Zvejots tiek Liepājas piekrastē.

Tagad pati ienesīgākā ir sezonālā pavasara grunduļu zveja, lai arī šogad grunduļu bija uz pusi mazāk nekā pērn. Ziemā ir stintes. Rudenī mēģinās ķert vimbas, asarus, bet tas nav pamatienākums, no tā nevar izdzīvot.

Nozvejotos apaļos jūras grunduļus vairumā nopērk pārpircēji, kuri tos saldē gan briketēs, gan atsevišķi pa vienai zivtiņai un realizē ārpus Latvijas. Citas zivis tiek piegādātas pircējiem Liepājas tirgū.

Vilnis stāsta, ka piekrastes zvejniecības joma un tās nianses ir ļoti labi pazīstamas, un diemžēl ir daudzas lietas, kuras zvejnieks nevar ietekmēt – zivju resursus, zvejas liegumus, likumdošanas izmaiņas ne tikai Latvijas, bet arī ES līmenī. Ņemot vērā visus ierobežojumus, zvejošana kļūst aizvien sezonālāka, un ar to noteikti nav iespējams nodrošināt nepārtrauktu uzņēmuma darbību. Raugoties uz nākotni, ir skaidra apņemšanās pilnveidot zvejniecības procesu un arī meklēt jaunas iespējas.

Uzņēmuma darbības dažādošana

Tā pirms diviem gadiem kopā ar draugu Vladimiru Sizovu, kuram ir pieredze kā kapteinim, vadot tūrisma un izklaides jahtas, radās iecere – piedāvāt aktīvās atpūtās iespējas uz ūdens katamarāniem jeb kā Vilnis un Vladimirs tos ir nosaukuši “ūdens ragavām” (Water Sledge). Iegādātajiem diviem katamarāniem ir doti vārdi “My Story” un “Trip History”.

Katamarāni nodrošināti ar visu nepieciešamo aprīkojumu un ir piemēroti arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, to sienas un jumta konstrukcijas ir ērti noņemamas, pielāgojoties viesu vēlmēm un arī mainīgajiem laikapstākļiem. Kopumā uz katamarāna ērti var justies 12 personas.

Ikdienā katamarāni savus viesus sagaida atjaunotajā Liepājas Jahtu ostā. Liepājniekiem un pilsētas viesiem tiek piedāvātas regulāras izzinošas ekskursijas Tirdzniecības kanālā, ostas akvatorijā un Liepājas ezerā, kā arī iespēja doties individuālos izbraucienos, lai nosvinētu svētkus vai pabūtu kopā ar draugiem un ģimeni, lai makšķerētu, vērotu putnus, kā arī citos gadījumos. Tos ir viegli izmantot arī praktiskiem darbiem uz ūdens, piemēram, ezera un ostas akvatorijas apsekošanai.

Vilnis uzsver, ka aktīvi tūrisma jomā uzņēmums darbojas pirmo gadu un tiek gūta ļoti vērtīga pieredze. Tikai darbojoties sāk saprast, kā vajadzētu strādāt, kā piesaistīt tūristus, kā informēt par sevi un kļūt atpazīstamiem gan liepājniekiem, gan Liepājas viesiem. Aktuālam piedāvājuma ikviens var sekot līdzi arī sociālajos tīklos: www.facebook.com/WaterSledge.

Nākotnes ieceres

Runājot par nākotnes iecerēm, Vilnis ir pārliecināts, ka negrasās pamest zvejniecību. Šobrīd no Zviedrijas ir pārdzīta zvejas liellaiva “Golden”, uz kuru tuvākā laikā tiks pārliktas visas atļaujas no zvejas kuģa “Airis”, tiek domāts par iespējām veikt ieguldījumus kuģa tehniskajā nodrošinājumā un aprīkojumā.

Ir sākts šūt tīklus bušu zvejai un tiek apdomātas iespējas ierīkot savu kūpinātavu.

Lai tūrisma pakalpojumu padarītu vēl pieejamāku, patlaban tiek īstenots vēl viens projekts par divu mazo katamarānu (astoņvietīgu) ar pamataprīkojumu un specializētās piekabes iegādi, kurā būs iespējams katamarānus pārvadāt arī uz citu ūdenstilpi. Jaunie katamarāni liepājniekiem un viesiem būs pieejami, uzsākot jauno tūrisma sezonu nākamajā gadā.

Jau paveiktais un arī nākotnes ieceres būtu daudz grūtāk sasniedzamas bez sadarbības partneru atbalsta: biedrības “Liepājas rajona partnerība”, Finanšu institūcijas “ALTUM”, Liepājas valstspilsētas pašvaldības, Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas.

Abi draugi, Vilnis un Vladimirs, ir pārliecināti, ka Liepājas ūdeņu akvatorija ir ļoti īpaša un daudzpusīga. Tajā esošais potenciāls vēl līdz galam nav izmantots. Ieviešot jaunu darbības jomu, netrūkst nezināmā un izaicinājumu, bet viņu kopīgi piedāvātā iespēja ļoti labi iederas Liepājas un apkārtnes tūrisma pakalpojumu klāstā, ko aicināts izmēģināt ikviens.

Aleksejs Kačanovs,
LLKC Liepājas konsultāciju biroja vadītājs

Foto: Water Sledge publicitātes foto