Balvenieši brauc pieredzes apmaiņā uz Krustpils novadu papildināt zināšanas zivsaimniecībā

14.decembrī Balvenieši devās ZST un SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Balvu nodaļas rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Krustpils novada Kūku pagasta zemnieku saimniecību "Kalves", lai papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas. Brauciena tēma „Dīķu ierīkošana, zivju audzēšana un pārstrāde”.

Brauciena mērķis veicināt labas pieredzes un prakses apguvi un pārņemšanu uzņēmumos, saimniecībās un organizācijās.

Braucienā piedalījās 23 dalībnieki no Balvu, Rugāju, Baltinavas un Viļakas novadiem. 

No Balviem uz Krustpils novadu tika izbraukts plkst. 7:30. Plkst. 10:00 zemnieku saimniecībā „Kalves”, kur pasākuma dalībniekus laipni sagaidīja saimniecības īpašnieks Gundars Kalve, sākās seminārs.

Semināru G. Kalve uzsāka ar stāstījumu par uzņēmuma pirmsākumiem kopš 1991.gada, kad saimniekošana tika uzsākta 4.5 ha zemes platībā, nodarbojoties ar piena lopkopību, vēlāk cūkkopību, kartupeļu audzēšanu, graudkopību un mežsaimniecību. Divpadsmit gadus atpakaļ saimniecība uzsāka nodarboties ar zivsaimniecību, attīstot, veicot pētījumus un meklējot pareizākos risinājumus, līdz šodienai kļūstot par konkurētspējīgu zivsaimniecības uzņēmumu, kuram ir savs klientu loks, liels produkcijas un konsultāciju pieprasījums un peļņa. Šobrīd saimniecība apsaimnieko zivju dīķus 80 ha platībā, 650 ha graudaugu un 700 ha mežu.

Semināra gaitā dalībniekiem bija iespēja apskatīties zivju baseinus, kur tiek šķirotas zivis pēc vecuma un izmantošanas veida. Varēja uzzināt, kā tiek audzēti zivju mazuļi, zivju atlases principi, barošanas veidi līdz pat zivju kaušanai un kūpināšanai.

G. Kalve labprāt dalījās savā pieredzē un saimniekošanas detaļās, aicinot uzņēmējus „rakt, rakt un rakt dīķus”, jo saldūdens zivīm prognozē pieprasījuma kāpinājumu. Tas saistīts ar dažādām katastrofām un piesārņojumiem jūrās un okeānos.

Dabā varēja apskatīt arī z/s „Kalves” dīķu tipus. Saimniecībā zivis tiek audzētas kaskādes un caurplūdes tipa dīķos. Saimnieks noraksturoja katra dīķu tipa ieguvumus un trūkumus, lai katrs pats varētu izvērtēt savam reljefam un stilam piemērotāko. Kaskādes tipa dīķos zivīm ir lielāks slimību risks, jo tajos sakrājas lietus ūdeņi. ja dīķi nopludina, tajā ūdens tik ātri nepiekrājas. Arī dambja veidošanai svarīgi ir izvēlēties pareizo materiālu. Saimniekam pašam gan mazāk patīk caurplūdes tipa dīķi, kaut arī tie ir mazāk jutīgi uz slimībām.

Saimniecībā tiek audzētas dažādas zivju sugas: karpas, līņi, amūri, platpieri un nākošgad tiks uzsākta foreļu audzēšana. Tika raksturotas dažādu zivju sugas un to savstarpējā saderība.

Lai ierīkotu dīķi, ir jāzina, kādu zivju sugu audzēs. No tā atkarīgs dīķa dziļums, atrašanās vieta. Karpām patīk seklāki dīķi ap 1.8 m dziļumā, ar siltiem līčiem. Savukārt foreļu dīķim jābūt ar straujāku rakšanas leņķi dziļumā no 2.6 m.

Kā zivs – sanitārs Latvijā ir iecienīts Amūrs. Tam patīk vēss laiks un nav prasīgs pēc papildbarības. Viņa galvenais ēdiens ir sīkaļģes, gļotainās aļģes. Arī svara ziņā, viņš ātri pieaug. Latvijā tas ir ļoti pieprasīts un dārgs (vidēji 4 LVL/kg), jo šo zivi ir grūti pavairot. Arī pārtikā to maz izmanto. Amūru varētu saukt par „darba zivi”. Arī Platpieris ir sanitārs, kurš attīra dīķi no cietajām aļģēm. Tas gan ir jutīgāks un uzmanību prasošāks.

Latvijā ir populāri vairāki dīķu veidi:

• makšķerēšanas dīķi, kur vienas nedēļas laikā makšķernieki var izķert pat 1 t zivju. Tajos tiek ielaistas apmēram viena vecuma un lieluma zivis komerciāliem makšķerēšanas pakalpojumiem;
• sporta makšķerēšanas dīķi – tajos zivis tiek ķertas, svērtas un laistas atpakaļ. Tās izmanto sacīkstēm.
• ainavas dīķi – sakoptai videi.

Z/s „Kalves” saimnieks ir apmeklējis dažādus kursus un piedalījies apmācībās, arī guvis pieredzi no Norvēģijas zivsaimniecības uzņēmējiem.

Semināra noslēgumā, dalībniekiem bija nodrošināta iespēja degustēt saimniecībā pašu audzēto zivju kūpināšanu mājas apstākļus. Pārstrādes procesā tiek izmantota tikai melnalkšņa un baltalkšņa skaidas un kurināšanai tikai ozola koks, kas ir ciets un blīvs, veidojot daudz ogļu. garšvielām tiek izmantoti pipari, sāls un ķiploki.

Dalībniekiem bija iespēja diskutēt un uzdot jautājumus G. Kalvem. Sarunas laikā tika gūtas dažādas atziņas un ieteikumi no saimnieka:

• Jārok vairāk dīķu, jo jūrās un okeānos paliek mazāk zivju. Zivsaimniecībai Latvijā ir nākotne;
• Pirms izvēlēties dīķa atrašanās vietu un zivju sugu, jāpakonsultējas ar zinošiem audzētājiem;
• Lai nodrošinātu iztiku ģimenei, zivis jāaudzē intensīvi vismaz 5-6 ha platībā. Saimnieks aprēķinājis, ka no 1 ha dīķu, realizējot vaislas materiālu, svaigas patēriņam un kūpinātas zivis, gadā tiek gūta peļņa 1500 latu;
• Saimniekošanai jābūt pilna cikla, kurā ir vasaras, ziemošanas un karantīnas dīķi;
• zivtiņa ir tikpat jutīga kā jebkurš dzīvnieks;
• zivis ir jāvanno 5% sāls šķīdumā 3 līdz 5 minūtes, pēc tam jāskalo tīrā ūdenī. Tas pasargā no slimībām un uzlabo dzīvnieka labsajūtu;
• Katram dīķim ir sava auglība tāpat kā graudu tīrumam. Dīķi ir jāmēslo ar kūtsmēsliem, lai uzlabotu produktivitāti;
• Dīķis katru dienu ir jāapmeklē un jāvēro izmaiņas zivju uzvedībā;
• Strikti jānošķir saimnieciskie dīķi no atpūtas dīķiem. Ja dīķī, kur audzē zivis nobarošanai un realizācijai, notiek makšķerēšana, dzīvnieki tiek psiholoģiski traumēti un zūd audzējamo zivju svars;
• Gan vasarā, gan ziemā zivis jāsargā no slāpšanas. Tiks sniegta pamācība, kā konstatēt un novērst zivju slāpšanu dažādos gadalaikos;
• Karpām barība dīķī nedrīkst būt ieskābusi, savukārt līnis apēdīs to;
• Optimāla rezultāta sasniegšanai, zivis jābaro ik pēc 4 dienām. Vasarā uz 1 ha dīķa, kur aug vidēji 720 kg zivju, jāizbaro 4.2 t graudu un jāmēslo ar kūtsmēsliem 4 t;
• Lai saimniecība gūtu peļņu, ir jāiegulda daudz darba. Katram darba stils un rezultāts būs atšķirīgs. Darbs ir jāmīl.

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki ar lielu interesi klausījās Gundara Kalves stāstījumā. Saimnieks neliedza savu padomu un mudināja kļūt par aktīviem zivkopjiem. Katram dalībniekam bija iespēja uzdot jautājumu un konsultēties par savu dīķi, reljefu un zivju sugām.

Atzinumi un secinājumi:

Lai sekmētu Rīcības programmas pasākumu īstenošanu, jāturpina SIA LLKC nodaļu uzņēmējdarbības konsultantu sadarbība un jāuzklausa semināru dalībnieku ieteikumi. Zemnieku saimniecība „Kalves” ir pozitīvs piemērs pieredzes apmaiņai. Saimnieks ne vien dalās ar citiem savos novērojumos, pētījumos un pieredzē, bet gūst arī jaunus sadarbības partnerus, popularizē savu uzņēmumu un pats gūst pieredzes apmaiņu, tiekoties ar pasākuma dalībniekiem.

Balvu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Liene Ivanova pateicas pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekiem par izturību aukstajā ziemas dienā un piedalīšanos interesantajā seminārā. Zemnieku saimniecības „Kalves” īpašnieks Gundars Kalve motivēja klausītājus nepadoties un attīstīt saimniecisko darbību, sasniegt augstus mērķus un būt pozitīviem.