Bērzciema produkcija tiek atzinīgi novērtēta

Zivju pārstrādes uzņēmums, tāpat kā pats Bērzciems, ir bagāts ar senu vēsturi un tradīcijām. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau kopš 1920. gada, kad zemes īpašnieks Ģinters uzbūvējis ķilavu sālītavu. Jau no tiem laikiem visā Latvijā pazīst Bērzciema ķilavas, kas arī šodien ar nosaukumu “Rīgas ķilavas” ir viens no pieprasītākajiem SIA “Bērzciems” ražotajiem produktiem.

Pēc otrā pasaules kara šeit atradās Mērsraga zivju fabrika. 1968. gadā uzņēmums pārgāja zvejnieku kolhoza “Padomju zvejnieks” īpašumā un kļuva par Engures zivju fabriku. Savukārt, likvidējoties kolhozam, 1992. gada 27. novembrī tika dibināta SIA “Bērzciems”. Mērsragā atrodas SIA “Bērzciems” struktūrvienība SILMA.

Tiekoties ar uzņēmuma SIA “Bērzciems” vadītāju Uģi Kraukli, uzzināju daudz vairāk par šī uzņēmuma vēsturi un ciema iedzīvotājiem. No seniem laikiem zvejniecība un zivju pārstrāde bija bērzciemnieku vienīgais ienākumu avots. Tepat blakus bijusi Bērzciema osta, tarotava, kas bija pilna ar galdiem, pie kuriem strādājušas vairākas brigādes un tarojušas zivis. Uģis Krauklis gan min, ka par vēsturi es labāk uzzināšot no Bērzciema sievām. Daudz nedomājot tiku iesēdināta mašīnā un aizvesta ciemos pie Olgas Kraukles un iepazīstināta ar cienījama vecuma kundzēm, kuras visas trīs savulaik strādājušas Bērzciema zivju cehā. Anna Steriņa tur darba gaitas sākusi 1945. gadā. “Tolaik zivju kastes ar rokām nesa iekšā cehā, no akas ar spaiņiem smēla ūdeni, lēja baļļā, kur zivis tika mazgātas, uz galda tās tika svērtas, liktas kārbiņās un tālāk vākojamajā mašīnā. Vākojamā mašīna darbojās tā, ka viens onkulis grieza ar roku vākojamo mašīnu un taisīja kārbiņas ciet. Kad 1968. gadā uztaisīja lenti, darbs kļuva vieglāks”. Olga Kraukle zivju cehā sākusi strādāt 1952. gadā kā grāmatvede – uzskaitvede. Viņa izstāstīja, kā 1968. gadā septiņu mēnešu laikā uzcelta zivju kūpinātava, kur sākuši kūpināt skumbriju. Tā bijusi tik garda, ka “brauca no visas Latvijas rindā stāvēt”. Kūpinātas arī reņģes, mencas, moivas. Vēlāk kūpinātava gan  pārstājusi darboties.

Kopš 2001. gada Uģis Krauklis ir SIA “Bērzciems” vadītājs. Ar izcilību pabeidzis Rīgas pārtikas rūpniecības tehnikumu. Pirms ieņēmis uzņēmuma vadītāja amatu, bijis saldēšanas iekārtu speciālists. Kā teica kundzes, kas savulaik strādājušas šai uzņēmumā: “Ja nebūtu Uģa, tad arī Bērzciema ceha nebūtu”.

Šobrīd uzņēmums nodrošina 30 darba vietas. Pamatā ražotnē tiek nodarbināti vietējie Bērzciema un Mērsraga iedzīvotāji.

Uzņēmums pārdzīvojis visādus laikus, gājis kā pa viļņiem. Bet šajā laikā SIA “Bērzciems” ir audzis, palielinājis produkcijas ražošanu. 2008. gadā apvienojies ar Mērsraga cehu, ražojot vairāk nekā 20 dažāda veida zivju izstrādājumu dažādos fasējumos, sākot no 250 g līdz 5 kg.  Bērzciemā lielākoties tiek ražoti zivju preservi (“Rīgas ķilavas”, brētliņas garšvielu sālījumā un siļķes speciālā sālījumā), bet Mērsragā – zivju kulinārija (zivis ceptas, neceptas – želejās, dažādās mērcēs, marinādēs, eļļā, majonēzē). 

SIA “Bērzciems” aptuveni 50% no visas produkcijas eksportē. 30% no eksportētās produkcijas nonāk Vācijas tirgū, vēl liela daļa Igaunijā un Anglijā. Eksports uz Vāciju sācies ar kontaktiem kādā Maskavas izstādē. Tā kā sadarbības partneris Vācijā ir ļoti liels uzņēmums, pildot pasūtījumus, Bērzciema produkcija nonāk arī Itālijā, Spānijā, Īrijā un citās pasaules valstīs. No Latvijā realizētās produkcijas liela daļa nokļūst  “Maxima” lielveikalu tīklā, kā arī SIA “Iepirkumu grupa”, kas ir lielveikalu tīklu “Top!” pārstāvošais uzņēmums. “Maxima” tīklā uzņēmums realizē savu produkciju jau no 2008.–2009. gada, kad valstī bija krīze, daudzi uzņēmumi likvidējās, bet lielie apjomi, ar kuriem vajadzēja nodrošināt “Maxima” tīklu, ļāva uzņēmumam palielināt apgrozījumu trīs reizes. Neapšaubāmi lielveikalu tīkls vēlas iepirkt produkciju par iespējami lētāku cenu, ir daudz nosacījumu, kas jāievēro, piemēram, piegādes noteiktā laikā, noteikts daudzums u. c., bet lielais realizācijas apjoms ļāvis uzņēmumam noturēties un pamazām attīstīties. SIA “Bērzciems” īstenojis divus projektus, iegādājoties iekārtas un specializēto transportu produkcijas pārvadāšanai. Šobrīd domā par ES līdzekļu piesaisti jaunu ražošanas iekārtu un specializētā transporta iegādei. Nav grūti saprast, cik ātri bojājas un nolietojas iekārtas un tehnika, ražojot produktus garšvielu sālījumā... Pozīcija ir ļoti nepateicīga – temperatūras, mitrums, sālījums. Tāpēc vasarā visi darbinieki iet atvaļinājumos, un telpas, iekārtas mazgā, remontē, atjauno. Bērzciema cehs šobrīd attīstās. Un, kā saka uzņēmuma vadītājs, SIA “Bērzciems” stingri turējies un noturējies, pateicoties vietējiem bērzciemniekiem, kas centušies to visu saglabāt.

SIA “Bērzciems” kolektīvs un tā vadītājs Uģis Krauklis pagājušogad nominācijā “Gada uzņēmums zivju apstrādē” saņēma izcilības balvu “Lielais loms 2018”, Zemkopības ministrijas diplomu un naudas balvu, kas šai jomā ir augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumiem nozares labā.

Sarma Rotberga,

Tukuma konsultāciju biroja lauku attīstības konsultante

Foto: no ZM arhīva un no SIA “Bērzciems” arhīva