BIOR aktualitātes

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” 2023. gadā uzsācis pētīt roņu uzvedību zvejas rīku tuvumā, pielietojot letālas atbaidīšanas metodes, lai samazinātu roņu radītos zaudējumus zvejas rīkiem un lomam.

Līdz ar pelēko roņu skaita pieaugumu palielinājies arī roņu nodarītais bojājumu apjoms zvejas rīkiem un zvejnieku lomiem gan Baltijas jūrā kopumā, gan Latvijas piekrastes ūdeņos. Piekrastes zvejniecība roņu radīto postījumu dēļ atsevišķos rajonos un periodos praktiski tiek pārtraukta. Līdzšinējās darbības šo konfliktsituāciju mazināšanai Latvijā ir iekļāvušas pasākumus, kas vērsti uz zvejas rīku pasargāšanu no roņu iekļūšanas tajos un ekonomiskajām kompensācijām zvejniekiem par roņu radītajiem postījumiem zvejas rīkiem un lomam. Tomēr līdz šim veiktie mēģinājumi atbaidīt roņus ar roņu drošiem murdiem vai skaņas signāliem, nav izradījušies veiksmīgi.

Šogad visa gada garumā četrās pilotpētījuma veikšanas vietās Rīgas līcī – Salacgrīvā, Saulkrastos, Ķesterciemā un Mērsragā – sadarbībā ar četriem vietējiem piekrastes zvejas uzņēmumiem tiek veikta zvejas rādītāju un roņu uzvedības datu reģistrēšana, kā arī limitēta pelēko roņu ieguve. Tiek plānots iegūt līdz 20 pelēko roņu bioloģiskajām analīzēm, kā arī datus par roņu uzvedību zvejas rīku tuvumā, lai pārliecinātos, vai un kā roņu traucēšana un ieguve ietekmē zvejas rādītājus un samazina roņu radītos zaudējumus salīdzinājumā ar blakus esošajām piekrastes teritorijām, kur atbaidīšana netiek veikta.

Pilotpētījums tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu “Roņu aizbaidīšanas un ieguves efektivitātes novērtējums Latvijas piekrastē” (Reģ. Nr. 1-08/108/2022). Saskaņā ar pogainā roņa Phoca hispida, pelēkā roņa Halichoerus grypus un plankumainā roņa Pusa vitulina apsaimniekošanas (aizsardzības) plānu 2021.–2031. gadam.

Roņu apsaimniekošanas plānā viens no identificētajiem uzdevumiem konfliktsituāciju mazināšanai ietver pelēko roņu atbaidīšanas metožu, kas vērstas uz limitētu pelēko roņu ieguvi ar mērķi aizsargāt zvejas rīkus un lomus no postījumiem, testēšanu un izvērtēšanu. Prioritāri atbalstāmās aktivitātes aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai un saglabāšanai ir noteiktas Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam (2021–2027), attiecīgi šī projekta gadījumā atbilstoši E.3.2. aktivitātei (“Prevention, mitigation or compensation of damage caused by protected species”).

Institūta Zivju resursu pētniecības departamenta darbinieki sadarbībā ar zvejniekiem Salacā un Gaujā veic lašu un taimiņu smoltu (uz jūru migrējošie lašu un taimiņu mazuļu) uzskaiti. Zivju uzskaites murdi uzstādīti netālu no minēto upju grīvām un tur atradīsies līdz smoltu migrācijas beigām (maija beigas/jūnija sākums). Tāpat kā katru gadu, arī šogad tiks novērtēta dabisko lejupmigrējošo smoltu produkcija, t. i., visi murdā noķertie lašu un taimiņu smolti tiks uzskaitīti un tiks veiktas to bioloģiskās analīzes, tāpat murda efektivitātes novērtēšanai noteikts skaits smoltu periodiski tiks iezīmēts un izlaists atpakaļ upē 2 km augšpus murda, ļaujot novērtēt, kāda proporcija no visiem uz jūru migrējošajiem smoltiem ik dienas tiek konstatēta murdā. Iegūtā zinātniskā informācija ir viens posms, kas ļaus spriest par lašu un taimiņu populāciju stāvokli Salacā un Gaujā, izdzīvotības sekmēm un ļaus prognozēt pieaugušo lašu krājumu tuvākajos gados. Uzskaite tiek veikta Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) pasākuma “Datu vākšana” projekta “Datu vākšana un apstrāde zivsaimniecības pārvaldības un zinātniskiem mērķiem 2023. gadā” (projekta Nr. 22-00-U1111101-000001) ietvaros.

Institūts arī šogad aicina piedalīties pētījumā par iezīmētu apaļo jūras grunduļu noķeršanas gadījumu uzskaiti. Zivju iezīmēšana, kas tika uzsākta 2022. gadā, šogad tiek turpināta. Kopā Latvijas piekrastē plānots iezīmēt 8000 zivis (4000 zivis Rīgas līcī un 4000 zivis Baltijas jūras atklātajā daļā), izmantojot T-bar enkurtipa zīmītes ar uzrakstu “BIOR RIGA” un četru ciparu kodu. Līdz šim institūts ir saņēmis informāciju par 39 apaļo jūras grunduļu noķeršanas gadījumiem.                 

Par noķeršanas gadījumiem lūdzam ziņot institūta Jūras nodaļai pa tālruni: +371 20239304 vai epastu: ivars.putnis@bior.lv.

Reģistrējamā informācija:

1. Zīmītes kods;
2. Zivs garums no purna līdz astes spuras beigām, cm;
3. Noķeršanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas;
4. Noķeršanas laiks (gads, mēnesis, datums);
5. Zvejas rīks;
6. Zvejas ilgums (stundas);
7. Noķertās zivs fotogrāfija tā, lai ir redzams zīmītes numurs vai arī noķertās zivs sasaldēšana un uzglabāšana veselā (neķidātā) veidā vēlākai nodošanai institūta speciālistiem. Uzglabājot zivi veselā veidā, informācija par zivs garumu (2. punkts) nav obligāta.

Par informācijas nodrošināšanu ir paredzēta atlīdzība:

* Informācija kopā ar zivs fotogrāfiju – 7 EUR (par vienu iezīmētu zivi, bez PVN);

* Informācija kopā ar zivs sasaldēšanu un uzglabāšanu – 9,75 EUR (par vienu iezīmētu zivi, bez PVN).

Pētījums tiek organizēts projekta Nr. LIFE19 NAT/LV/000973 REEF “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ)” ietvaros, ko institūts organizē kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Pētījumā paredzēts novērtēt apaļā jūras grunduļa migrācijas un iespējamo izplatības areālu Latvijas piekrastē. Iegūtā informācija tiks izmantota zinātniski pamatotu ieteikumu izstrādei piekrastes zvejas regulēšanai. Pētījumu paredzēts veikt līdz 2025. gada janvārim.

Jūsu atsaucība ir pamats šī zinātniskā pētījuma sekmīgumam!

Ivars Putnis, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā  institūta “BIOR” Jūras nodaļas vadītājs

Foto: BIOR