Carnikavā organizētajā pasākumā rod ierosmi nākamajiem darbiem

Pateicoties Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla atbalstam, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra  Zivsaimniecības nodaļa 18. oktobrī Carnikavas novada novadpētniecības centrā rīkoja semināru “Zivju un to apstrādes produktu reģistrācija, kā arī uzturēšana ES pārtikas kvalitātes shēmās”. Semināra mērķis bija izglītot zivsaimniecības nozares LV reģistrētos, kā arī reģistrāciju uzsākušo Aizsargātas ģeogrāfiskās informācijas norādes (AĢIN) zivju produktu shēmu dalībniekus.

Līdz 2023. gadam par zivju un to apstrādes produktu reģistrāciju un uzturēšanu ES pārtikas kvalitātes shēmās Latvijas valstī rūpējās līdzvērtīgi ar lauksaimniecības produktiem. Taču tad viss process mainījās, 13.05.2024. spēkā stājās jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1143 (2024. gada 11. aprīlis) par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem, kā arī garantētu tradicionālo īpatnību produktiem un lauksaimniecības produktu fakultatīviem kvalitātes apzīmējumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, (ES) 2019/787 un (ES) 2019/1753 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1151/2012. Seminārā piedalīties aicinātie dalībnieki bija izteikuši vēlmi gūt informāciju par izmaiņām.

Semināra sākumā Ādažu novada Pašvaldības domes priekšsēdētājas vietniece Genovefa Kozlovska uzrunāja semināra dalībniekus un novēlēja veiksmi pasākuma gaitā.

Pirmajā daļā  Ginta Dzerkale,  ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vecākā eksperte informēja par aktualitātēm pārtikas kvalitātes shēmu (AĢIN, ACVN,GTĪ)  jomā. Dalībnieki  tika iepazīstināti ar izmaiņām normatīvajos aktos, uz interesējošajiem jautājumiem lektore sniedza skaidrojumus.

Andris Vaiders un Diāna Birkenfelde no PVD stāstīja, kā tiek veikta sākotnējā pārbaude pieteikumiem AĢIN, ACVN,GTĪ reģistrācijai, nodrošinot to izvērtēšanu un nosūtīšanu Eiropas Komisijai, kā arī regulāro pārbaužu kārtība pēc reģistrācijas EK. Tika uzskaitīti konkrēti piemēri, kā procesus optimizēt un sasniegt plānoto.

Ainārs Daudziešans, SIA “Krupis” pārstāvis, turpinājumam aicināja pārcelties ārpus telpām, kur kopā ar savu stāstu par nēģu zveju demonstrēja ES pārtikas kvalitātes shēmas “Carnikavas nēģi” zvejas produktu apstrādes iespējas dažādos apstākļos, konkrēti pārvietojamās krāsns pielietojumu.

Otrajā pasākuma daļā pievērsāmies iespējām, ko dod  Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021-2027 gadam atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās, par ko pastāstīja Edīte Kubliņa, ZM Zivsaimniecības departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas  vadītāja.  

Olga Rinkus, Carnikavas Novadpētniecības centra vadītāja,  prezentēja pašvaldības lomu zivju un to apstrādes produktu uzturēšanai ES pārtikas kvalitātes shēmā, uzsverot cilvēka faktoru tajā. Punktu visam pielika zvejas veterāna, carnikavieša Jāna Krastiņa, ierosinātais: “Var jau runāt, bet  vajadzētu vērsties pret Gaujas upes, un sevišķi tās grīvas piesārņojumu, kā arī roņu skaita katastrofālo pieaugumu”.

Pasākums beidzās ar tā dalībnieku pateicību par piedāvāto iespēju apgūt zināšanas un izteiktu vēlēšanos turpināt iesākto.

Jānis Kravalis,

LLKC Zivsaimniecības/lauku attīstības konsultants