Carnikavas skolēni iepazīst zivsaimniecības tradīcijas

Sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Zivsaimniecības nodaļu Ādažu novada Carnikavas skolas 5.-9. klašu audzēkņi, kuri pārstāv arī skolēnu pašpārvaldi, devās ekskursijā, lai iepazītu kuģniecību, zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas Vidzemes piekrastē.

Vispirms tika apciemots Ainažu jūrskolas muzejs, kura vadītāja Iveta Erdmane bērniem stāstīja par jūrskolas vēsturi, tās dibinātājiem, jūrnieku gaitām pasaules jūrās. Skolēni varēja apskatīt, kā Latvijā tika būvēti kuģi, par kuriem teica: “Lai gan kuģi mums ir no koka, taču vīri no dzelzs!“  Burinieka apkalpē bija tikai 10 vīri, tāpēc ne velti šāds teiciens bija radies. Ainažu jūrskolā jaunieši varēja mācīties un kļūt par kapteiņiem, kas Latvijas vārdu aiznesa  pasaulē. Arī tagad mūsu valstī ir jūrskola, kur jaunieši var apgūt jūrnieka arodu, interesants fakts, ka arī no Carnikavas skolas viens skolēns pagājušajā gadā uzsāka tur mācības. Mūsu grupa pateicās gidei par uzņemšanu un devās tālāk uz Kuivižu ostu.

Tur  satikām Andri Skuju (IK “Kuivižkrasts”) un visi ar neviltotu interesi iepazina zvejnieka darba un sadzīves apstākļus. Tika uzvilktas vestes, lai izbaudītu  iekāpšanu zvejas laivā un veiktu nelielu braucienu pa piekrasti. Visi saprata, ka darbs jūrā ir skarbs, apstākļi nelutina, taču ar prieku  iepazinās ar visu. Andris arī pastāstīja par zvejas rīkiem un metodēm, ko pielieto piekrastes zvejā, nodemonstrēja kā no zvejas produktiem var “ uzburt” uz vietas zupu un sasildīties pēc jūras vēja.

Trešais apskates objekts bija AS “Brīvais vilnis”, kurš ar darbu nodrošina gandrīz pustūkstoti tuvākās apkārtnes iedzīvotāju. Skolēni vēroja prasmīgo, ne vieglo ceha strādnieku darbu, kā zivis tiek apstrādātas, lai no tām rezultātā veikala plauktā varam redzēt skaistas bundžas un burciņas. Par interesi no skolēnu puses liecināja jautājumi: kā notiek apmācība, kāda samaksa par darbu, kādi atzītākie produkti tirgū.

Diena bija iespaidiem bagāta, atpakaļceļā skolēni apsprieda lietas, kas bija neskaidrākas, pateicās par iespēju piedalīties un izteica vēlmi doties citos braucienos.

Jānis Kravalis, LLKC projektu vadītājs Zivsaimniecības nodaļā