Citu pieredze rosina domāt par iespējām ekonomēt

LLKC Tukuma nodaļas organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā „Ezeru un dīķu apsaimniekošanas pieredze, zivju audzēšana un produkcijas realizācijas iespējas” 27. augustā piedalījās 26 dalībnieki.

 Devāmies uz Engures novada Lapmežciema pagastu, lai uzzinātu par Kaņiera ezera apsaimniekošanas pieredzi. Lai uzturētu ezeru, tā piekrastes dabas vērtības, un lai labi tā tuvumā justos gan vietējie iedzīvotāji, gan makšķernieki, ezera apsaimniekošanā kopēji sadarbojoties iesaistījušies: uzņēmums „Latvijas valsts meži”, Dabas aizsardzības pārvalde un Engures novada pašvaldība. Kaņiera ezers ir putnu un zivju krājumu ziņā viens no bagātākajiem ezeriem Latvijā. Tā ir iecienīta makšķernieku un putnu vērotāju vieta. Kaņierī mīt līdakas, līņi, asari, ruduļi, plauži un citas makšķernieku iecienītas zivis. Spiningotāju vidū Kaņieris ir pazīstams kā līdaku ezers. Ezera zivju krājumi ik gadu tiek papildināti. Kaņieris ir licencētas makšķerēšanas ezers, kur makšķerēt drīkst tikai ar speciāli iegādātām licencēm. Tās var nopirkt ezera laivu bāzē, kas ir moderna un labiekārtota – ar auto stāvvietu, tualetēm, silto un auksto ūdeni. Ezerā drīkst iebraukt tikai ar laivu bāzē iznomātām laivām. Kaņiera ezers atrodas Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma un rezervāta zonās. Tas sadalīts trijās zonās, kurām ir atšķirīgi apmeklēšanas ierobežojumi. Ķemeru nacionālā parka dabas rezervāta zonā iekļauto teritoriju apmeklēt ir aizliegts. Ezera uzraudzībai regulāri tiek veikta ezera apsardze, makšķerēšanas vietu aprīkošana, sakopšana un sakārtošana, laivu bāzes pilnveidošana, makšķernieku un zemūdens mednieku konsultācijas par makšķerēšanas un zemūdens medību vietām, laivu uzturēšana un remonts, makšķerēšanas un zemūdens medību licenču pārdošana un citi pienākumi.

 Engures novada Engures pagasta „Rideļu dzirnavās” tikāmies ar  īpašnieku Oskaru Kambalu. Viņš dalījās pieredzē par Rideļu ezera apsaimniekošanu, kā arī ES finansējuma apguvi un zivju audzēšanu baseinos. Šobrīd Rideļu ezerā ir nelieli zivju krājumi ar maz pārstāvētu zivju sugu skaitu (līdakas, līņi, karūsas). Uzņēmums plāno papildināt ezera krājumus un piedāvāt makšķerniekiem plašāku zivju daudzveidību. Šobrīd Rideļu ezers 0,5 ha platībā ir norobežots, tur tiek audzētas karpas. Zivju pārvadāšanai ES projekta ietvaros SIA „Rideļu dzirnavas” iegādājusies piekabi ar diviem konteineriem. Zivju pārvadāšanas piekabe ir īpaši aprīkota un piemērota zivju mazuļu pārvadāšanai. Tajā iespējama ūdens termoregulācija un skābekļa apgāde. Uzņēmumam ir iespēja iegādāties zivis arī tālākās zivjaudzētavās par lētākām cenām un pārvadāt tās lielākus attālumus ar mazākiem zaudējumiem, sasniedzot augstākus darbības rādītājus. Uzņēmums, startējot projektā, ir iegādājies četrus audzēšanas baseinus, kuros atvestās zivis tiek audzētas līdz realizācijas vecumam. Baseini ir izvietoti ezera dambja apakšējā briefā, tādējādi nodrošinot sezonāli vienmērīgu temperatūru. Šobrīd divos baseinos tiek audzētas stores, kuras, līdzīgi kā karpas, tiek realizētas uzņēmumam piederošajā, tā saimnieces Ingūnas Jātnieces pārziņā esošajā kafejnīcā.

 Kuldīgas pusē un apmeklējām IU „Rimzāti” Rendas pagastā. Saimniecības īpašnieks Valdis Kancāns mūs iepazīstināja ar saimniecību, pastāstīja par zivju audzēšanu, zivju dīķu apsaimniekošanu un realizētajiem ES projektiem.

Valdis Kancāns apmēram 44 gadus strādā zivsaimniecībā. Pabeidzis Kazdangas tehnikumu un kopš 1973. gada strādā Rendā no pašiem pirmsākumiem, sākot ar dīķu rakšanu un pirmajiem eksperimentiem zivju audzēšanā. Pašlaik uzņēmums apsaimnieko ap 250 ha dīķu. Lielākoties audzē karpas, jo citādi būtu liels darbs pie šķirošanas. Sākumā apskatījām vēl ekspluatācijā nenodotās ofisa telpas, kā arī tehnikas novietni un barības noliktavas. Apskatījām nārsta, ziemošanas, karantīnas dīķus, kā arī zivju māju. Zivju mājas renovācijai izmantoti ES līdzekļi (nomainīts jumta segums) u. c. ES līdzekļi piesaistīti arī tehnikas iegādei, kas nepieciešama dīķu apsaimniekošanai. Nārsta dīķos ūdens tiek ielaists vienu dienu pirms nārsta. No ikriem 5–10 dienās attīstās zivtiņas, kuras pirmajā vasarā izaug līdz 50 gramu lielas. Ganību dīķi – seklas, appludinātas pļavas, ar dziļumu 0,8–1,2 m. Ziemošanas dīķi ir ~ 3,5 m dziļi, kuros visu laiku mainās ūdens. Zivis līdz to realizācijai tiek pārvadātas no dīķa uz dīķi 6–8 reizes, un tikai trešajā vasarā ir realizējamas. Zivis tiek piebarotas ar graudiem, bet zivju mazuļi – ar specializēto barību.

Ja agrāk saimniecībā izaudzēja ap 80–100 t zivju, tad tagad ~ 20–30 t, jo nav pircēju. Pircēju vispieprasītākās ir 1,5–2 kg lielas zivis, kuras visu ziemu nedēļas nogalēs var iegādāties uz vietas saimniecībā.

Secinājumi un ieteikumi

Pieredzes brauciena dalībnieki guva pieredzi ezeru un dīķu apsaimniekošanā, zivju audzēšanā un realizācijā. Brauciens rosināja domāt par iespējām ekonomēt, izmantot vietējos dabas resursus savā saimniecībā, par iespējām piesaistīt ES līdzekļus ātrākai uzņēmuma izaugsmei, par vides sakopšanu un tūrisma pakalpojumu servisu tūristu piesaistei. Brauciena laikā varēja mācīties no citu uzņēmēju pieredzes, lai nepieļautu līdzīgas kļūdas savā saimniecībā. Tika izteikti priekšlikumi doties pieredzes apmaiņā un apskatīt, kā tiek apsaimniekoti Lielauces un Zebrus ezeri. Pieredzes apmaiņas dalībnieki vēlas gūt pieredzi un zināšanas citos novados, kā arī ārpus Latvijas, tai skaitā, zivju pārstrādē.

Pasākums notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Sarma Rotberga,

Tukuma novada lauku attīstības konsultante