Daugavpils un Ilūkstes novada ūdens apsaimniekotāji gūst jaunas zināšanas

LLKC Daugavpils nodaļa organizēja pieredzes apmaiņas braucienu “ Zivju audzēšana, pārstrāde un produkcijas realizācija”, kurā devās Daugavpils un Ilūkstes novadu publisko ūdeņu apsaimniekotāji un akvakultūras interesenti uz daudznozaru saimniecību “Vlakon” Rēzeknes novadā.

Brauciena mērķis bija iepazīstināt ar akvakultūras vēsturi, pielietotajām tehnoloģijām, inovācijām akvakultūrā un finansējuma piesaisti, kā arī iepazīt klientu vēlmes, labāko saimniecību pieredzi dīķu, ezeru, upju  apsaimniekošanā un zivju audzēšanā, pārstrādē un produkcijas realizācijā.  Bija iespēja redzēt praktiskus apsaimniekošanas risinājumus.

Daugavpils universitātes profesori pastāstīja par akvakultūras vēsturi, ūdens organismiem, vides dabiskām iespējam un pasaules tendencēm zivju audzēšanā. Bija iespēja uzzināt, kas ir produkta pievienotā vērtība un kā produktu pasniegt patērētājiem, kā arī tika rādīti aprēķini rentablai saimnieciskās darbības veikšanai. Atsaucoties uz daudzkārtējiem akvakultūras ražotāju priekšlikumiem, Daugavpils universitāte izstrādājusi un 2016. gadā uzsāka abiturientu uzņemšanu bakalaura studiju programmā „Akvakultūru bioloģija” valsts apmaksātās studijās. Akvakultūras biologi var pielietot savas zināšanas zivju krājumu novērtēšanā un pārvaldībā upēs, ezeros un jūrā vai arī strādāt zvejniecības nozarē, vai veidot lauku saimniecību. Viņi var strādāt ar sālsūdens vai saldūdens dzīvniekiem. Izplatīti akvakultūras dzīvnieki ir garneles, zivis, moluski, bruņurupuči, austeres, vēžveidīgie un aļģes. Daugavpils universitātes jaunā studiju programma „Akvakultūru bioloģija” ir veidota, balstoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas nostādnēm, piedāvājot tādu studiju saturu un formātu, kas veicinātu gan reģionu attīstību, gan indivīdu konkurētspēju rītdienas zināšanu ietilpīgā bioekonomikā.

Ļoti pārsteidza zivju audzēšana karjeru dīķos. Te bija jūtama zivsaimniecības lielražošana. Dīķi izveidoti apmēram 57 ha platībā, dīķu dziļums ap 10 metriem, kas ir ļoti piemēroti foreļu audzēšanai, jo ir vēss un tekošs ūdens. Saimniecība apsaimnieko arī Rēzeknes upi, kur ir liela bioloģiskā daudzveidība. Dīķos tiek audzētas arī karūsas, asari, raudas, līdakas un sami. Zivis aug dabiskā veidā, barībai tiek izmantotas gan mazās zivtiņas (karūsas), gan ekoloģiski tīra zivju barība, kas ir ražota Somijā.

Saimniecībā realizēti vairāki ES atbalsta projekti zivsaimniecībā. Ir jauna zivju mazuļu audzētava, kur audzēšana notiek noslēgtos baseinos. Šobrīd audzē tikai foreļu mazuļus savu dīķu papildināšanai. Nesen nodota ekspluatācijā zivju pārstrādes rūpnīca, kur notiek zivju kūpināšana un iepakošana. Uzstādīta zivju kūpināšanas iekārta, kas ir jaunākās paaudzes modernākā iekārta. Pārstrādes ceha paredzētā jauda ir 350 tonnas gadā.

Apskatījām foreļu audzēšanas dīķi, kurā mita apmēram 70 tonnas zivju, – viss ūdens ņirbēja un laistījās! Saimniecības divos dīķos ir iespēja arī makšķerēt. Apskatījām atpūtas zonu ar daudzveidīgu piedāvājumu. Uzņēmums visās ražotnēs nodarbina apmēram 200 darbiniekus. Saimniecības vadītājs pavadīja ar mums visu dienu un izsmeļoši atbildēja uz visiem interesējošiem jautājumiem. Bija iespēja redzēt, kā notiek zivju šķirošana un apstrāde. Redzējām arī, kā izstrādāts karjers piepildās ar ūdeni un top nākošā zivju audzēšanas mītne. “Te ir jābrauc baudīt atpūtu vasarā!” – teica daudzi brauciena dalībnieki.

Pasaules ūdeņos zivju resursi samazinās, un pieprasījums pēc zivīm aug. Ir iespēja audzēt zivis, jo akvakultūras niša Latvijā nav piepildīta, tirgus pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums.

Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Marija Rēķe,

LLKC Daugavpils konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante