Dīķu apsaimniekošanas pieredze Sēlijā un Latgalē

LLKC Gulbenes nodaļa organizēja pieredzes apmaiņas braucienu “Dīķu apsaimniekošanas un zivju audzēšanas pieredze Latgales reģionā”. Krietns interesentu pulks devāmies ciemos uz trīs dažādām saimniecībām Sēlijas un Latgales novados.

Brauciena mērķis bija iepazīstināt ar labāko saimniecību pieredzi dīķu apsaimniekošanā un zivju audzēšanā, redzēt praktiskus apsaimniekošanas risinājumus.

Krustpils novada z/s “Kalves” ar savu saimniekošanu mūs iepazīstināja pats kolorītais saimnieks Gundars Kalve. Dīķsaimniecībai viņš pievērsies 2009. gadā, izveidojot divus zivju dīķus. Šobrīd zivju audzēšana notiek 27 dīķos, kuri savienoti trīs kaskādveida sistēmās. Lielākoties tiek audzētas  karpas. Vecā cūku ferma tagad ir zivju māja, kurā notiek zivju šķirošana, neilga uzturēšana, zivju apstrāde kūpināšanai un pati kūpināšana. Tiek realizētas gan dzīvas karpas, gan kūpinātas. Saimnieki ir izstrādājuši savu kūpināšanas recepti, kuru cenšas nemainīt, jo pircējs vēlas tieši tādu zivi. Tā kā saimniecība nodarbojas arī ar graudkopību, šobrīd karpu ēdienkartē līdzās tradicionālajiem graudiem ir iekļautas arī lopbarības pupas. Garšo  gan zivīm, gan zivis garšo patērētājiem. Saimnieks labprāt dalījās pieredzē zivju dīķu izveidošanā, tīrīšanā un uzturēšanā. Gundara mērķis ir iegūt 1,5 tonnas zivju no 1 hektāra dīķu platības. Un saimnieka lepnums par savu saražoto produkciju bija jūtams ik uz soļa!

Mūs ļoti pārsteidza zivju audzēšana karjeru dīķos Rēzeknes novada “Pērtniekos”. Te jau bija jūtama zivsaimniecības lielražošana. Dīķi izveidoti apmēram 57 ha platībā, dīķu dziļums ap 10 metriem, kas ir ļoti piemēroti foreļu audzēšanai, jo ir vēss un tekošs ūdens.  Saimniecībā realizēti vairāki ES atbalsta projekti zivsaimniecībā. Ir jauna zivju mazuļu audzētava, kur audzēšana notiek noslēgtos baseinos. Šobrīd audzē tikai foreļu mazuļus savu dīķu papildināšanai. Pēc mēneša darbu sāks nākošais ES līdzfinansējuma projekts – zivju pārstrādes rūpnīca, kur notiks zivju kūpināšana un iepakošana. Apskatījām foreļu audzēšanas dīķi, kurā mita apmēram 60 tonnas zivju, – viss ūdens ņirbēja un laistījās! Saimniecības dīķos ir iespēja arī makšķerēt. Apskatījām atpūtas zonu ar daudzveidīgu piedāvājumu. Uzņēmums visās ražotnēs nodarbina apmēram 200 darbiniekus. Saimniecības vadītājs izsmeļoši atbildēja uz visiem interesējošiem jautājumiem. Redzējām arī, kā izstrādāts karjers piepildās ar ūdeni un top nākošā zivju audzēšanas mītne. “Te ir jābrauc baudīt atpūtu vasarā!” – teica daudzi brauciena dalībnieki.

Mājupceļā iegriezāmies arī Rēzeknes pilsētas pierobežā esošajā z/s “Kalēji”, kur mūs sagaidīja saimnieks Aivars Kjakse. Šeit bija apskatāma salīdzinoši neliela dīķsaimniecība kopā ar atpūtas piedāvājumu. Pašlaik dīķos audzē karpas un citas zivis nelielos daudzumos, bet nākošgad ir vēlme atgriezties arī pie foreļu audzēšanas. Tikai jāspēj cīnīties ar citām dzīvajām radībām, kurām arī ļoti garšo zivis. Arī šajā saimniecībā pamatnodarbe ir lauksaimniecība, kas baro zivsaimniecību.

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki redzēja trīs dažāda lieluma saimniecības, kurās nodarbojas ar visizplatītāko zivju –karpu un foreļu – audzēšanu.  Secinājums ir, ka ar apmēram vienu hektāru lielu piemājas dīķi savu ģimeni ar zivīm ir iespējams nodrošināt. Gundara Kalves atziņas: akvakultūras niša Latvijā nav piepildīta, tirgus pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums; kas ir produkta pievienotā vērtība un kā produktu pasniegt patērētājiem; aprēķins, cik produkcijas jāiegūst, lai tas būtu rentabli.

Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Anita Rozenberga,

LLKC Gulbenes nodaļas lauku attīstības konsultante