Iedvesmu smeļoties no Salacgrīvas nēģu zvejniekiem

Mēdz teikt, ka ir vairāki pieredzes gūšanas veidi – no savas pozitīvās pieredzes un kļūdām, no citu pieredzes un pieļautām kļūdām. Tad šajā reizē apstāsimies tikai un vienīgi pie pozitīvās pieredzes, kas gūta no aktīviem zvejniekiem Salacgrīvas pusē.

No Liepājas uz Salacgrīvu dodamies īpašajā svētku dienā – tā ir diena, kad nēģu karalistē Salacgrīvā jau astoto gadu svin Nēģu svētkus ar jau iekoptām tradīcijām, atvērtību un dažādām piedāvātām iespējām. Tas ir izcils mirklis, kad var iepazīt nēģu zvejas tradīcijas Salacgrīvā, gūt pieredzi viesu uzņemšanā un pievienotās vērtības radīšanā.

Dienas laikā apmeklējam vairākas vietas – Svētupes nēģu taci, brīvdienu māju “Vējavas”, kur tika piedāvāta iespēja izzināt zvejniecību ar bibliokuģi “Krišjānis Valdemārs”, Salacgrīvas muzeju, Armanda Belasika zivju kiosku un 1. nēģu taci “Kurķis”.

Svētupē un Salacgrīvā esošie vēsturiski unikālie murdu nēģu tači ir īpašas konstrukcijas laipas, kas tiek būvētas no garām un taisnām egļu kārtīm un kas agrāk tika sastiprinātas bez skrūvēm un naglām. Lai tacis turētos un varētu izturēt pēc iespējas ilgāk, tad tā balstus upes gultnē iedzen ar smagu veseri (“kurķi”) un, lai varētu ērti zvejot, virspusē ierīko dēļu klāju (laipu). Nēģi tiek zvejoti ar murdiem un zveja notiek no augusta līdz februārim. Kā atzīst šī amata meistari, tad rudenī un ziemā nēģu zveja ir skarba cīņa ar dabas apstākļiem, jo stihijas nopostītu taci atjaunot var tikai nākamajā vasarā. Katru gadu pirms sezonas sākuma zvejnieki taci ierīko no jauna.

Svētupes nēģu tača saimnieki Nikolajs un Inese Koluškini zvejo nēģus gandrīz 20 gadus un piedāvā ne tikai iegādāties noķertos un jau pagatavotos nēģus, bet arī iespēju pilnībā iesaistīties zvejā, piedalīties zivju zupas pagatavošanas procesā un nesteidzīgi izbaudīt to. Arī šajos svētkos visi ciemiņi tika cienāti gan ar gardo nēģu zupu, gan arī ar zivju maizītēm.

Pirmā Salacas nēģu tača saimnieks Aleksandrs Rozenšteins (z/s “Kurķis”) ir viens no pazīstamākajiem nēģu zvejniekiem Latvijā. Viņa tacis iestiepjas Salacā pie pašas pilsētas robežas un šķērso upi vistuvāk tās ietekai jūrā, apmēram 800 m. Aleksandrs turpina tēva iesāktos darbus, strādājot uz tača, un šobrīd tā ir izveidojusies par stabilu ģimenes nodarbošanos.

Lai dotu iespēju iepazīt nēģi un arī šo unikālo zvejošanas veidu, Aleksandrs jau 18 gadus ne tikai zvejo, bet arī pieņem gan tuvus, gan tālus viesus. Īpaša pievienotā vērtība ir viņa atvērtība un degsme par savu darbu. Aleksandrs atzīst, ka sezonas laikā vienīgā diena, kad individuāli netiek pieņemtas tūristu grupas, ir Salacgrīvas Nēģu svētku diena. Šī diena ir veltīta visiem ciemiņiem, kas tiek aicināti iepazīt nēģu zveju, izstaigāt nēģu taci, nofotagrāfēties ar pašu Nēģu karali, izgaršot nēģu zupu un jau otro gadu arī Salacgrīvas čaklo saimnieču sarūpēto “Garāko viltoto nēģi pasaulē”, kas gada laikā ir paaudzies un ir sasniedzis 5,30 metru garumu. Papildu iespēja, kas arī gūst klātesošo lielu atsaucību un interesi, ir iespēja iegādāties svaigi pagatavotus nēģus.

Armands Belasiks savu darbību kā ražošanas uzņēmums mājas apstākļos uzsāka 2015. gadā, tirgojot svaigās zivis, veicot vietējo zvejnieku zivju pārstrādi un realizējot gatavo produkciju. Viņš mērķtiecīgi īstenojis savu ideju par to, ka Salacgrīvā nepieciešama kūpinātava, kā arī zivju un gatavās produkcijas tirdzniecības vieta, kas šobrīd atrodas pašā Rīgas–Tallinas šosejas malā – Zivju kiosks. Klientiem ir iespēja iegādāties produkciju arī ar piegādi.

Armandam attīstības ideju netrūkst, un 2019. gadā ar savas komandas, Lauku atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas “Jūrkante” atbalstu īsteno projektu zivju pārstrādei “Esošās kūpinātavas ražošanas telpas paplašināšana (būvniecība) ar aprīkojumu”, ierīkojot aukstās kūpināšanas cehu. Armands uzsver to, ka “zivs kūpināšana ir sirdij tuvs hobijs. Tādēļ saviem klientiem piedāvājam labāko produkciju, bez e-vielām un ķīmiskas apstrādes. Veicam savu darbu ar rūpēm un mīlestību”. Salacgrīvas Nēģu svētku ietvaros Zivju kioska neatņemams piedāvājums ir nēģu zupas degustācija.

Vēl viena brauciena apmeklējuma un izziņas vieta ir Salacgrīvas novada muzejs, kas dibināts 1998. gadā un darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Izzinoša un arī ļoti vērtīga ir muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Zutiņš murdā”, tas ir stāsts par zvejas vēsturi un tradīcijām Vidzemes jūrmalā, par gadsimtiem seno nēģu zvejas metodi, kad upei pāri tiek būvēts aizsprosts jeb tacis, un nēģi ķer nevis ar murdu bet puņģi. Kā izrādās, “Zutiņš” ir tas pats nēģis, tikai vārds ar senāku izcelsmi un plaši lietots Salacgrīvas pusē.

Ar pateicību uzņēmīgiem Svētupes un Salacgrīvas zvejniekiem un arī Jānim Kravalim (LLKC Lauku attīstības/zivsaimniecības konsultantam) atvadījāmies no Salacgrīvas ar patiesu pārliecību, ka apņēmīgi cilvēki var izdarīt daudz un tajā brīdī, kad zvejnieki vienojas kopīgam mērķim, iegūtais rezultāts ir izcili labs.

Un tev, dārgo lasītāj, tik mazs ierosinājums un ieteikums – paņem 2020. gada plānotāju un oktobra otrajā sestdienā ieraksti: “Salacgrīvas nēģu svētki – pavadīšu jauku dienu kopā ar savu ģimeni un izbaudīšu vairāku meistaru piedāvāto nēģu zupu”, jo tikai tā var izgaršot un izbaudīt patieso nēģu smeķi salacgrīviešu gaumē un tradīcijās. 

Pieredzes apmaiņas brauciens īstenots ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes „Mācību un pieredzes apmaiņas braucieni pa Latviju un uz Eiropas valstīm” ietvaros.

Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas biroja vadītājs