Iepazīst zvejas produktu apstrādi un mārketingu

LLKC Kuldīgas nodaļas zivkopji devās izglītojošā braucienā uz Engures novadu, lai iepazītos ar piekrastes zvejniecību, zivju pārstrādi un realizāciju, dalītos pieredzē par Eiropas fondu apguvi.

Brauciena mērķis bija iepazīt dažādus ar zvejniecību saistītus saimniekošanas veidus, meklēt idejas uzņēmējdarbības dažādošanai.

Rideļu dzirnavas

Pirmajā galamērķī – Rideļu dzirnavās – par savu pieredzi zivsaimniecībā pastāstīja Oskars Kambala. Saimniecība apsaimnieko 40 ha lielo mantoto dzirnvezeru. Tajā zivis aug dabiskos apstākļos, tiek piebarotas ar graudiem. Papildus baseinos tiek audzētas stores. Baseini izveidoti pēc caurplūdes principa, bez sūkņiem, tādējādi ietaupot elektroenerģijas izmaksas. Izmēģināts baseinos audzēt foreles, taču šajos apstākļos lielāku peļņu dod storu audzēšana. Zivis audzē tikai gada siltajā laikā, intensīvi baro un līdz salam realizē. Ziemā baseini stāv tukši. Gan karpas, gan stores realizē saimniecībā uz vietas, gan vietējā kafejnīcā. Saimnieks atzīst: “Lai gūtu maksimālu peļņu, jāizmanto vietējo dabas resursu priekšrocības. Katrā saimniecībā tās būs atšķirīgas.”

Sarunu gaitā guvām daudz vērtīgu atziņu par uzņēmējdarbības dažādošanu. Brīvdienās tiek piedāvāta makšķerēšana ezerā no laivas un krasta, samaksājot par noķertajām zivīm, niedru izpļaušanu ezeros un dīķos un zivju pārvadāšanas piekabes nomu. Saimniecība piesaista ES fondu līdzekļus.

IK “Reinis-B“

Lapmežciema centrā pie sava jaunā ceha mūs sagaida dzīvespriecīgā un smaidīgā IK “Reinis-B“ vadītāja Alla Bečere. Neviltots ir prieks par jaunām ražošanas telpām, ejot pa gaiteni, caur stiklu var vērot visu ražošanas procesu. Interesants un iedvesmojošs ir stāstījums par uzņēmuma izaugsmi. Bez vadītājas tiek nodarbināti vēl četri darbinieki. Uzņēmumam ir mājražotāja statuss.  Paši zivis nezvejo, bet iepērk no vietējiem zvejniekiem un piegādātājiem, kuri saldētas zivis atved paši. Vienmēr priekšroka tiek dota vietējiem svaigo zivju piegādātājiem. Viss paveiktais ir roku darbs. Zivis atsaldē, tīra, sagriež un sāla, tikai tad kūpina ar ļoti sausu alkšņu malku. Pašreiz ražo gandrīz 30 dažādus izstrādājumus.  Produkciju realizē tirgos un izstādēs paši ražotāji, stāstot par produkciju un izzinot pircēju vēlmes. Tirgos uzņēmumu var atpazīt pēc vitrīnas, kura izveidota laivas formā. Neērtības gan rada tas, ka vitrīna izgatavota par pusmetru garāka nekā standarta tirdzniecības vieta.

Pēc uzņēmuma apskates brauciena dalībniekus aicināja degustēt produkciju.

SIA “Mauriņi-S”

Tālāk dodamies uz Ragaciemu, kur mūs laipni sagaidīja SIA “Mauriņi- S” pārstāvji Ginta un Māris Sili. Uzņēmums nodarbojas ar zivju pārstrādi un zvejniecības vēstures saglabāšanu. Jūras krastā agrākās laivu piestātnes vietā izveidota zvejas rīku ekspozīcija, atjaunotas laivu būdas. Godā tiek turēts kultūras mantojums un senās amata prasmes.

Pašreiz uzņēmums ar zivju zveju nenodarbojas, bet iepērk zivis un pārstrādā tās pēc savām receptēm. Gan karstos, gan aukstos kūpinājumus realizē lielveikaliem. Interesentu grupām saimnieki organizē degustācijas. Lai apmierinātu pieprasījumu, ražotāji izveido arvien jaunas receptes.

“Dieniņas”

Braucienu noslēdzam Bērzciema zvejnieku sētā “Dieniņas”. Sētas saimnieki spējuši saglabāt zvejniecības un zivju pārstrādes tradīcijas un nodarbojas ar zvejniecību jau trešajā paaudzē. Saimniecībai piešķirta zīme “Latviskais mantojums”. Pārstrādātas tiek līcī zvejotās zivis pēc vietējām receptēm.

Brauciena dalībnieki piedalījās aktīvās atpūtas pasākumā ar zābaka mešanu pie jūras, klausījās saimnieces stāstījumu un noskatījās teatrālo priekšnesumu no zvejnieku dzīves, degustēja svaigi kūpinātas zivis un gardo zivju zupu. Ikviens te kioskā var iegādāties saimniecībā ražoto produkciju.

Saimnieki Iveta un Oskars Celkarti vēlas nodot prasmes, zināšanas un pozitīvo attieksmi nākamām paaudzēm, tādēļ visos darbos iesaistīti bērni.

Brauciena laikā dalībnieki guva idejas, kā varētu dažādot savu saimniecisko darbību, notika savstarpēja kontaktu apmaiņa gan ar apmeklēto uzņēmumu pārstāvjiem, gan brauciena dalībniekiem.

Inese Blūma,

LLKC Kuldīgas nodaļas lauku attīstības konsultante

Linda Dūdiņa-Hoiere,

Kuldīgas biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Linda Dūdiņa-Hoiere