Izstrādā Jūras telpisko plānojumu

Tiek izstrādāts Jūras telpiskais plānojums Latvijas Republikas teritoriālajiem un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem.

 KAS IR JŪRAS TELPISKĀ PLĀNOŠANA?

 Kopš 2015. gada janvāra tiek izstrādāts „Jūras telpiskā plānojuma (JTP) Latvijas Republikas teritoriālajiem un ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) ūdeņiem” projekts. Jūras telpisko plānojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumā izstrādā Baltijas Vides Forums, piesaistot ekspertus no dažādām valsts institūcijām, kā arī Lietuvas un Igaunijas jūras telpiskās plānošanas ekspertus.

JTP ir nacionālā līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas noteiks jūras izmantošanu turpmākajos 12 gados. Šis attīstības plānošanas dokuments tiek izstrādāts saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu, kas nosaka, ka jūras izmantošana ir jāplāno, ņemot vērā funkcionāli ar jūru saistīto sauszemes daļu. JTP tiek izstrādāts saskaņā ar MK noteikumiem „Jūras plānojuma izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtība” (30.10.2012., Nr. 740).

 KĀPĒC JŪRAS TELPA JĀPLĀNO?

 Jūras telpiskā plānošana ir jauna teritorijas attīstības plānošanas joma. Tā īpaši aktualizējusies pēdējo desmit gadu laikā, kad, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, rodas iespējas uzsākt jaunas saimnieciskās darbības jūrā (piemēram, vēja parku būvniecību), kas neizbēgami konkurē par telpu un rada konfliktus ar līdzšinējiem jūras telpas izmantotājiem – zvejniekiem un kuģu satiksmi. Turklāt pieaug arī tradicionālo ar jūras resursu izmantošanu saistīto nozaru attīstība, piemēram, jūras pārvadājumi un tūrisms.

 JTP mērķis ir saskaņot dažādu nozaru, jūras telpas lietotāju, valsts un pašvaldību intereses, nodrošināt ilgtspējīgu un racionālu jūras telpas un resursu izmantošanu, neradot neatgriezeniskus kaitējumus videi un jūras ekosistēmai. Turklāt iecerēto attīstību pielāgo konkrētās vietas un reģiona specifiskajiem apstākļiem, tādējādi nodrošinot izaugsmes iespējas, kas balstītas uz vides un tehnoloģiskiem apsvērumiem.

 Šobrīd jūras plānošana dažādās stadijās ir uzsākta visās Baltijas jūras reģiona valstīs, kā arī citviet Eiropā un pasaulē. Nepieciešamību izstrādāt JTP Eiropas Savienībā nosaka 2014. gadā pieņemtā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (2014/89/ES).

 KĀ NOTIEK PLĀNOŠANA?

 JTP Latvijas teritoriālajiem un EEZ ūdeņiem paredzēts izstrādāt šī gada laikā, uzklausot gan dažādu nozaru pārstāvjus, gan plašāku sabiedrību. Tāpēc tiek organizētas gan atsevišķas tematiskās tikšanās ar mērķa grupu pārstāvjiem, gan visaptveroši reģionālie semināri, kuros iespēja piedalīties ir ikvienam interesentam. Turklāt ir izveidota JTP darba grupa, kuras mērķis ir jūras plānojuma izstrādes procesā nodrošināt valsts institūciju, plānošanas reģionu, piekrastes pašvaldību un plašāku sabiedrības pārstāvju iesaisti.

 JTP veic secīgos posmos – no gada sākuma līdz jūnija beigām ir apkopota informācija par esošo situāciju, novērtētas attīstības tendences, diskutēts par jūras telpas izmantošanas ilgtermiņa redzējumu, kā arī sagatavoti četri radikāli atšķirīgi jūras telpas izmantošanas stratēģiskie scenāriji, kas tapuši, ņemot vērā dažādas attīstības prioritātes, piemēram, ekonomikas izaugsmi, sociālo labklājību, stabilu jūras ekosistēmu un starptautisko sadarbību. Šādi scenāriji ir viena no plānošanas metodēm, lai diskutētu par dažādām ar jūru saistītu nozaru telpiskām attīstības iespējām nākotnē un nonāktu pie sabiedrībai pieņemamākā jūras izmantošanas risinājuma, tai skaitā –  zonējuma. Balstoties uz diskusiju rezultātiem jūlijā organizētajos reģionālajos semināros un saņemtajiem komentāriem no nozaru pārstāvjiem, tiek veikta scenāriju ietekmju analīze un izstrādāts integrēts optimālais jūras telpas izmantošanas risinājums, kas tiks nodots sabiedriskai apspriešanai gada beigās.

 JŪRAS PLĀNOJUMA STRUKTŪRA

 Jūras plānojums sastāvēs no četrām daļām: 1) paskaidrojuma raksta; 2) stratēģiskās daļas; 3) atļautās izmantošanas apraksta; 4) grafiskās daļas.

Līdz šim lielākais darbs ir veltīts paskaidrojuma raksta sagatavošanai. Tajā tiek ietverta esošās situācijas un tendenču izvērtējums, tai skaitā analīze par JTP sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem; jūras ūdeņu un vides stāvokļa raksturojums; pārskats par jūras dabas un kultūrvēsturiskajiem resursiem, ietverot ainavas; informācija par jūras izmantošanu, ņemot vērā vides, sociālos un ekonomiskos aspektus, kā arī izvērtējot jūras un sauszemes izmantošanas funkcionālo saistību.

 Stratēģiskajā daļā tiks aprakstīts jūras telpas izmantošanas ilgtermiņa redzējums, prioritātes, stratēģiskie mērķi un uzdevumi. Atļautās izmantošanas apraksts ietvers stratēģisko scenāriju izvērtējuma rezultātus, jūras telpas izmantošanas telpiskos un normatīvos risinājumus, kritēriju aprakstu, kā arī sociālekonomisko ietekmju un pārrobežu konteksta izvērtējumu.

JTP izstrādes gaitā telpiskā informācija tiek apkopota vienotā ģeotelpiskā datu bāzē, kas arī veido pamatu grafiskās daļas izstrādei.

 INFORMĀCIJA PAR ZIVJU RESURSIEM UN ZIVSAIMNIECĪBU

 Zivju resursiem un zivsaimniecībai ir pievērsta īpaša uzmanība JTP izstrādē, veicot padziļinātu pieejamo datu apkopošanu un telpisko analīzi. JTP vajadzībām ir analizēta gan rūpnieciski nozīmīgāko, gan citu zivju sugu sastopamība jūras atklātajā daļā un piekrastē, izmantojot Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” (ZI „BIOR”) un Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātnisko pētījumu datus.

 Pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas un zinātnisko pētījumu specifiku, pārskatā atsevišķi izdalīta informācija par Baltijas jūras un Rīgas līča atklāto un piekrastes daļu. Piekrastes daļa ir definēta kā atsevišķa ūdeņu daļa, kuras dziļums nepārsniedz 20 metru, izņemot seklūdens zonas, kas atrodas tālāk par 20 metru izobātu. Pie atklātās daļas ūdeņiem attiecīgi ir pieskaitāmi Latvijas EEZ ūdeņi, kas neietilpst piekrastes daļā.

 Datu apkopošanas un apstrādes rezultātā ir sagatavotas izplatības kartes Baltijas jūras un Rīgas līča masveidīgākajām pelaģisko zivju sugām (brētliņai un reņģei), kā arī Baltijas jūras atklātās daļas masveidīgākajām bentisko zivju sugām – mencai un plekstei. JTP vajadzībām ir apkopti dati no 2004 –2013. gadam, kas atspoguļo gan ikgadējās svārstības, gan pēdējās desmitgades kopainu. Balstoties uz zinātnisko uzskaišu datiem un starptautiskiem pētījuma datiem, ir sniegts nārsta vietu un mazuļu uzturēšanās rajonu raksturojums tādām sugām kā brētliņas, mencas, reņģes un plekstes.

 Zivsaimniecības nozares raksturojumā tiek sniegta telpiskā informācija par nozvejas apjomiem, izmantojot jūras un piekrastes zvejas žurnālu informāciju. Nozvejas informācija ir sniegta gan atsevišķi pa gadiem, lai novērtētu potenciālās atšķirības, kā arī apkopojošā veidā visam periodam (no 2004.–2013. gadam). Iegūtā informācija ļauj identificēt svarīgākos nozveju rajonus Baltijas jūras atklātajā daļā, kā arī novērtēt zivju kopējo izplatību. Nozvejas raksturošanā tiek ietvertas brētliņas, reņģes, mencas un plekstes nozvejas. Piekrastes zvejas raksturošanai tiek ietvertas visas sugas, kā arī atsevišķi ir izdalīta reņģu nozveja.

 PLĀNA IZSTRĀDĒ IESAISTĪTĀS MĒRĶA GRUPAS

 JPI organizē VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem un vietējām pašvaldībām, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru. Plāna izstrādē tiek iesaistīti ar jūru un piekrasti saistīto ekonomisko nozaru pārstāvji, tai skaitā:

­          zvejnieki, zivju pārstrādes uzņēmumi;

­          ostu pārvaldes, kuģu satiksmes un drošības organizētāji;

­          jaunu jūras izmantošanas veidu un nozaru attīstītāji (vēja un ūdens enerģija, jūras akvakultūra u. c.);

­          tūrisma pakalpojumu sniedzēji u. c.;

•  piekrastes pašvaldības, plānošanas reģioni un to iedzīvotāji;
•  vides un kultūrmantojuma saglabāšanas organizācijas;
•  valsts krasta drošības interešu pārstāvji;
•  zinātniskās un pētnieciskās organizācijas.

 KĀ VAR PIEDALĪTIES?

 JTP materiāli tiek publicēti īpaši izveidotā mājaslapā: www.jurasplanojums.net. Tajā arī tiek publicēta aktuālākā informācija par sanāksmēm ar mērķa grupām un sabiedrību. Līdz šim ir notikušas tikšanās ar dažādu nozaru pārstāvjiem, kā arī plašākas reģionālās diskusijas šī gada martā un jūlijā. Nākamās plašākās diskusijas notiks gada nogalē un nākamā gada sākumā.

 Kristīna Veidemane un Anda Ruskule,

Baltijas Vides Forums