Jaunumi piekrastes zvejā

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību izpildi, Zemkopības ministrija ir precizējusi Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumus Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”.

Tāpat, ņemot vērā aktuālo situāciju piekrastes zvejā, lai pilnveidotu apaļo jūrasgrunduļu un mencu zvejas iespējas piekrastē, ZM plāno veikt arī atsevišķu Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1375 “Noteikumipar rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” normu grozījumus.

Vadības pieņemtie zvejas noteikumu Nr. 296 grozījumi skar vairākus jautājumus, tajā skaitā:

• Iepriekšējās paziņošanas pienākumu, kas attiecas uz zvejniekiem, kuri zvejo ar 8–10 metrus gariem kuģiem, ievērojot nosacījumu, ka uz kuģa ir paturēti vismaz 300 kg mencu vai divas tonnas pelaģisko zivju (reņģe, brētliņa) nozvejas;
• Pienākumu nozveju izkraut apstiprinātajās ostās un izkraušanas vietās. Prasība attiecas uz zvejniekiem, kuri izkrauj vismaz 5 tonnas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča pelaģisko zivju nozvejas vai vismaz 750 kilogramu mencas;
• Jauna zvejas rīka, kas paredzēts apaļā jūrasgrunduļa zvejai, iekļaušanu atļauto zvejas rīku sarakstā;
• Mencu zvejas iespēju izmantošanas pilnveidošanu piekrastes ūdeņos;
• Nosacījumus no zvejas kuģu saraksta izslēgto nezvejojošo kuģu atkārtotai iekļaušanai sarakstā.

Jauns rīks apaļā jūrasgrunduļa zvejai

Pēdējos gados ir palielinājies apaļā jūrasgrunduļa (Neogobius melanostomus) izplatības areāls, un tā krājumi strauji pieaug. Apaļais jūrasgrundulis Latvijā ir kļuvis par nozīmīgu zvejas resursu jūras piekrastes ūdeņos. Šī suga piekrastes ūdeņos ir otra visvairāk zvejotā pēc reņģes.

Apaļā jūrasgrunduļa nozveja 2015. gadā bija 167 tonnas, 2016. gadā 581 tonnas, bet 2017. gada vidū jau pāri par 700 tonnām. Lai veicinātu šīs invazīvās zivju sugas krājuma izmantošanu un samazinātu apaļā jūrasgrunduļa ietekmi uz ekosistēmu, institūts BIOR sadarbībā ar piekrastes zvejniekiem veica eksperimentālu zveju, kurā tika testēts jauns zvejas rīks – murds, kas pielāgots apaļā jūrasgrunduļa zvejai. Pētījumu rezultātā secināts, ka zveja ar minēto rīku pavasara sezonā ir selektīva un citu sugu piezveja nav liela – vidēji 6,2%, maksimāli 15%. Ievērojot institūta BIOR zinātnisko ieteikumu, zvejas noteikumos Nr. 296 ir noteikts jauns pasīvās zvejas rīks – apaļo jūrasgrunduļu murds un tā parametri. Attiecīgi arī zvejas limitu noteikumos Nr. 1375 tiks noteikts apaļo jūrasgrunduļa zvejas rīku limita sadalījums pa piekrastes pašvaldībām. Ņemot vērā to, ka apaļā jūrasgrunduļa zvejai ir sezonāls raksturs – vairāk nekā 95% no kopējās nozvejas tiek iegūta aprīlī, maijā un jūnijā ar pasīviem zvejas rīkiem (murdi, tīkli), noteikumos ir paredzēts, ka zveja ar apaļo jūrasgrunduļu murdu ir veicama laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Mencu zvejas pilnveidošana piekrastes ūdeņos

Pamatojoties uz institūta BIOR atzinumu un ieteikumiem, lai veicinātu Baltijas jūras piekrastes mencu nozvejas limita apguvi, zvejas noteikumos Nr. 296 ir noteikts, ka periodā no 1. oktobra līdz 15. novembrim būs iespējams veikt komerczveju ar zivju tīkliem un akmeņplekstu tīkliem, kuri nogremdēti uz grunts un kuru augstums nepārsniedz 3 metrus, piekrastes ūdeņu posmā no Kolkas raga līdz Latvijas Republikas dienvidu robežai, zvejojot vietās, kas dziļākas par 5 metriem. Tas nozīmē, ka mencu zveju varēs veikt arī ūdeņos, kas atrodas tālāk par citai piekrastes zvejai noteikto zonu līdz 20 m dziļumam.

Papildus tam institūts BIOR norādījis, ka atbilstoši institūta veiktajām datu uzskaitēm zinātniskajā zvejā un piekrastes zvejas žurnālu izvērtēšanai, var secināt, ka jauktajā zvejā jūras piekrastes ūdeņos mencas nonāk piezvejā arī tiem zvejniekiem, kas nav saņēmuši mencu nozvejas apjoma limitus. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus, ieviešot izkraušanās pienākumu tām zivju sugām, kurām ir noteikti zvejas limiti (tā sauktais “izkraušanās pienākums”). Šis pienākums attiecas arī uz mencu. Šajā sakarā Eiropas Komisijas 2014. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 1396/2014, ar kuru izveido izmetumu plānu zvejniecībām, kas darbojas Baltijas jūrā, rūpējas par to, lai visas mencas, kas ir komerczvejnieku tīklos, tiktu vestas krastā un izkrautas. Prasība nav attiecināma uz komerciālo zveju ar zivju murdiem, jo tad mencas var atlaist atpakaļ ūdenī dzīvas, un prasība neskar arī atpūtas zveju (Latvijā pašpatēriņa zveja un makšķerēšana atbilst atpūtas zvejas kategorijai).

Lai zvejnieki varētu mencas paturēt nozvejā un vest tās krastā, kā arī ievērotu Regulas Nr. 1396/2014 prasības, zvejas noteikumi Nr. 296 paredz, ka mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā nozvejas svara. Iepriekš pašpatēriņa zvejniekiem saskaņā ar Ministru kabineta 30.11.2009. noteikumiem Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” tika iedalīts līdz 200 kg uz vienu zvejnieku kopējā piekrastes pašvaldībai iedalītā mencu nozvejas apjoma limita ietvaros, bet turpmāk šie pašpatēriņa zvejā pieļaujamie mencu nozvejas apjomi vairs netiks ietverti pašvaldībām iedalītajos kopējos mencu zvejas apjoma limitos.

Savukārt komerciālajai zvejai mencu piezvejā Rīgas jūras līča un Baltijas jūras piekrastē (tiem zvejniekiem, kuriem nav iedalīts mencu nozvejas apjoma limits), limitu noteikumos Nr. 1375 ir paredzēts noteikt procentuālu, zvejniekiem nesadalītu apjomu no kopējā nozvejas apjoma tikai piezvejas vajadzībām kopumā visām pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar attiecīgajiem jūras piekrastes ūdeņiem.

Vienlaikus zvejas noteikumos Nr. 296 ir arī paredzēts, ka komerciālajā zvejā Baltijas jūras piekrastē situācijās, kad mencu piezvejas apjoms ir būtisks, piemēram, gadā sasniedz 100 kg, zvejniekam pašvaldībā jāpieprasa mencu nozvejas apjoma limits, lai viņš arī turpmāk varētu nozvejā paturēt mencu.

Iepriekšējās paziņošanas pienākums arī zvejas laivām no 8 līdz 10 metriem

Iepriekšējas paziņošanas pienākums līdz šim attiecās uz visiem zvejas kuģiem (laivām), kas garāki par 10 m, un arī citiem mazāka garuma kuģiem, ja tas ir noteikts Eiropas Savienības normatīvajos aktos. Tas nozīmē, ka par kuģa nozveju un par tā paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā ir jāziņo ne mazāk kā divas stundas pirms kuģa ienākšanas ostā. Ziņas tiek nosūtītas Valsts vides dienestam, izmantojot elektroniskos vai mobilos (SMS) saziņas līdzekļus. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 11. panta 1. punktu, lai uzlabotu zvejnieku informētību par šādu prasību izpildi, zvejas noteikumu Nr. 296 grozījumi nosaka iepriekšējas paziņošanas pienākumu arī zvejas kuģiem ar garumu no astoņiem līdz desmit metriem, ja uz tiem ir paturēta vismaz 300 kg mencu vai divas tonnas pelaģisko zivju (reņģes, brētliņas) nozveja.

Apstiprinātās ostas un vietas, kurās jāizkrauj noteiktas zivju sugas

Vēl viens jaunievedums saistībā ar zvejas kuģu kapteiņu iepriekšējās paziņošanas pienākumu ir Regulas Nr. 2016/1139 14. pantā noteiktais attiecīgās nozvejas robežapjoms, kurš piemērojams daudzgadu plānā ietverto sugu dzīvsvaram un pēc kura pārsniegšanas zvejas kuģim nozveja jāizkrauj tikai apstiprinātā ostā vai izkraušanās vietās. Spēkā esošie zvejas noteikumi Nr. 296 jau paredz pienākumu izkraut Baltijas jūrā nozvejotās mencas, ja to dzīvsvars uz kuģa ir 750 kg un vairāk, Pāvilostas, Liepājas un Ventspils ostā. Ņemot vērā iepriekš minētās prasības, tagad ir precizēti zvejas noteikumi Nr. 296, paredzot zvejas kuģu pienākumu izkraut arī pelaģisko zivju (reņģes, brētliņas) nozveju, ja tā ir vismaz 5 tonnu apjomā, tikai apstiprinātājās ostās vai izkraušanas vietās, t. i., Pāvilostas, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Kuivižu un Rojas ostā, kā arī Nīcas pagasta (Nīcas novadā) Jūrmalciema piestātnē un Kolkas pagasta (Dundagas novadā) Kolkas ciema piestātnē. 

Sagatavots Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentā

Foto: Andris Vītols