Kā veicas piekrastes zvejā

15. Jūnijs 2022.

Aptaujājām vairākus zvejniekus, lai noskaidrotu, kā šosezon veicas piekrastes zvejā.

Engures zvejas uzņēmums “Nemo Z”: “Ja pagājušogad Engurē tika nozvejotas 45 tonnas reņģu, tad šogad uz maija beigām ir 57 tonnas, un sezona vēl turpinās, tāpēc ceram, ka būs labi lomi, jo vēl aptuveni mēnesi zvejosim. Zveja notiek, izmantojot 3 stāvvadus. Visas zivis realizējam zivju miltiem, ja pagājušogad cena bija 18 centi kg, tad šogad tie ir 20 centi. Laikapstākļi ir labi, ūdens varētu būt siltāks, tad vairāk reņģe uzturētos krastā.”

Jānis Krūmiņš, SIA “Aļģes 1”, Kuivižu osta: “Stāvvadu zveju uzsākām pirms divām nedēļām, taču pirmajā nedēļā traucēja vēja stiprums un nevēlamais virziens, tāpēc praktiski zvejojam tikai nedēļu un ar varenu nozveju nevaram lielīties. Kopā pa abiem Krūmiņu dzimtas uzņēmumiem (SIA “Aļģes 1”; SIA “Šoneris”) ar 7 stāvvadiem uz 24. maiju realizētas 82 tonnas “jūras sudraba”. Taču zveju turpināsim un ceram uz labākiem laika apstākļiem, no tiem esam ļoti atkarīgi. Realizācijas problēmu nav, noņēmēji reņģei ir AS “Brīvais vilnis” un SIA “Baņķis”. Par grunduļu nozveju, kura šogad ir 3 reizes mazāka par pagājušo gadu, nemaz nevēlos runāt. Esam ieguldījuši līdzekļus un darbu efektīvāku zvejas rīku izveidošanā grunduļu iegūšanai lomā, taču rezultāta nav. Tomēr invazīvā suga laikam nav tā, uz kuru varam paļauties savā biznesā.”

Normunds Grūbe, SIA “Normundīne”, Skultes osta: “Nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ procesu uzsākām tikai 23. maijā, pagaidām tikai viens stāvvads ielikts un rezultāts 5 tonnas. Kopā strādāsim ar 3 stāvvadiem un ceram uz labāku laiku un lomu palielinājumu. Realizācijas problēmas reņģei nav, noņēmējs ir pastāvīgais sadarbības partneris SIA “Varita”.”

Māris Stankevičs, biedrības “Baltijas Zivsaimnieku apvienība” pārstāvis: “Ja raugās uz situāciju piekrastes zvejā kopš gada sākuma Dienvidkurzemes un Liepājas piekrastē, dīvaini bija ar stintēm, jo tik maz vēl nav bijis. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nozveja bija tikai kāda trešā daļa. Tas ir sāpīgi, jo tā ir ļoti vērtīga zivs. Tas arī bija rādītājs, ka Palangā (Lietuvā), kur šī zivs ir ļoti iecienīta, tās pēc būtības nebija un arī cena bija ļoti augsta. Šogad daudz un labā kvalitātē bija reņģe, kas vienu mirkli piekrastē parādījās. To varēja saldēt, pārstrādāt un arī sūtīt projām. Ik pa laikam sazinājāmies ar ZM Zivsaimniecības departamentu, lai pārliecinātos, vai mēs piekrastē nepārzvejojam reņģi un nav jāpārtrauc zveja. Kā jau ierasts, ap 15.–20. aprīli tiek uzsākta grunduļu zvejas sezona. Ar grunduli tiek novērotas dīvainas lietas, gandrīz puse uz pusi ir attiecība starp lielajiem un maziem grunduļiem. Tas var liecināt, ka tas ir ļoti intensīvi savairojies. Tas ir satraucoši, jo tas vēl daudz ko izēdīs. Nākamā sezonā tie jau būs lieli un būs atbilstoši klientu pieprasījumam, t. i., sākot no 12 līdz 18+ cm izmērā. Ja vien līdz Jāņiem nekas nemainās, tad kopējā nozveja šobrīd būs lielāka, t. i., tikko kā grunduļi būs iznārstojuši, tad tie aizies dziļāk jūrā. Joprojām nav izprotama “BIOR” pētījumu rezultātu nozīme, atbilstība reālai situācijai, jo par tiem netiek nesta nekāda atbildība. Reāla situācija, mazo grunduļu īpatsvars (pieaugums), kas ir novērojams šogad, skaidri apliecina, ka grunduļi ir jāzvejo – nevis jāsaudzē, kā to uzsver “BIOR” speciālisti. Šādu nevēlēšanos pieņemt reālai situācijai atbilstošus un atbildīgus lēmumus apliecina piecu gadu diskusija un nevēlēšanās pieņemt lēmumu par iespēju zvejniekiem grunduļu sezonas laikā parastos tīklus aizvietot ar grunduļu tīkliem. Tas ir tikai viens piemērs, kas rada pārliecību, ka tā ir institūcija, kura gremdē piekrastes zvejniecību.”

Sagatavoja LLKC Zivsaimniecības nodaļa:
Kristaps Gramanis, Jānis Kravalis, Edijs Zanders, Aleksejs Kačanovs