Kā zvejo jūrasgrunduli un dažādo uzņēmumu pakalpojumus

Salacgrīvas novada zivsaimnieki 14. septembra agrā rītā devās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Siguldas nodaļas organizētā braucienā uz Liepāju ar mērķi apmainīties pieredzē, skatīt, kā labāk ķert un apstrādāt apaļo jūrasgrunduli, kā arī dažādot pakalpojumus zivsaimniecības uzņēmumā.

Galapunkts netika izvēlēts uz labu laimi, bet rūpīgi apspriests un diskutēts. Iniciatīvas grupa Visvalža Šrenka(ZVS “Bute”), Jāņa Krūmiņa(SIA “Aļģes 1”), Gunta Berga(SIA “Baņķis”) un šī raksta autora sastāvā plānoja apskatāmos objektus, lai rezultātā varētu dzirdēt par apaļā jūrasgrunduļa (Neogobius melanostomus) zveju  un perspektīvām zvejniecībā, redzēt zvejas rīku pielāgošanu tā zvejai un pat aptaustīt murdus un tīklus, kurus lieto Liepājas pusē. Bija vēl ieplānots tikties ar uzņēmīgiem cilvēkiem no biedrības “Baltijas zivsaimnieku apvienība” – Aigaru Laugali, Māri Stankeviču , lai skatītu ar zivsaimniecību saistīto projektu īstenošanu.

Liepājas ostas teritorijā tikāmies ar  Ēvaldu Urtānu , komersantu no IK “SAIVA-1” un Oskaru Kadeģi , z/s “Oskars” īpašnieku. Ievadā Ēvalds informēja dalībniekus  par pirmsākumiem apaļā jūrasgrunduļa zvejā, jo Liepājas piekrastes zvejnieki bija pirmie, kas ar to nodarbojās. Pamazām no piezvejas objekta jūrasgrundulis  kļuva par vienu no ienākumu veidiem. Lektors, kurš paralēli ir arī biedrības “Latvijas Zvejnieku federācija”  vadītājs, pats aktīvi iesaistījies starptautiskās programmās, kas pēta šo zivi, izvērtē perspektīvas zvejniecībā. Salacgrīvas zvejnieki aktīvi piedalījās diskusijā, vēloties iegūt vērtīgo informāciju pēc iespējas vairāk. Tā pamazām nonācām līdz praktiskām lietām, kuras labi pārzin z/s “Oskars” īpašnieks.

Oskars izstāstīja par savu zvejas uzņēmumu, tā vēsturi,  kā uzsāka apaļā jūrasgrunduļa zveju. Demonstrēja gan murdus, gan tīklus, kas pielāgoti   konkrētajai sugai. Salacgrīvieši skatījās, uzdeva jautājumus, bildēja konstrukcijas elementus, lai varētu vērtīgākās lietas pārņemt savā bruņojumā. Palīdzēja arī Oskara zīmējumi, lai saprastu,  kur un kas stiprināms un veidojams. Ilgi vēl varētu spriest par kopējām lietām, bet laiks un programma mudināja mūs uz jauno pieturvietu. 

Vecajā Ostmalā 53 pa gabalu varējām manīt sakopto spīķera ēku, saimnieks pats bija blakus un varēja sākt stāstīt par saviem panākumiem. Un tie noteikti ir: divos uzņēmumos īstenoti vienlaikus trīs projekti – izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns, kas atvērts 2020. gada 11. jūlijā – Zvejnieku dienā. Aigars Laugalis prot darīt labas lietas un aizraut arī pārējos, šāds secinājumi neizpalika!

Tiekoties ar programmas pēdējās apmeklējuma vietas saimnieku Māri Stankeviču, biedrību “Baltijas zivsaimnieku apvienība” un “Kurzemes zvejnieku asociācija” pārstāvi, Salacgrīvas zivsaimnieki aizrautīgi klausījās viņa stāstītajā, skatīja jaunuzcelto zivju apstrādes cehu Liepājā,  Ezermalas ielā. Pieredzējušais zivsaimnieks pastāstīja, ka ražotne orientēta uz sava piekrastes zvejnieka uzņēmuma zivju apstrādi un papildu arī ar traļiem nozvejotajai zivij.

“Jaunā rūpnīca ir līdzīga biedrībai  “Baltijas zivsaimnieku apvienība” piederošai rūpnīcai Muitas ielā 6/8, Liepājā, bet esošā rūpnīca kļuva par šauru, līdz ar to sākām būvēt vēl vienu ražotni,” stāstīja Māris Stankevičs. Čaklais uzņēmējs brauciena dalībniekiem  izrādīja telpas, uzstādītās iekārtas un stāstīja, kas izdarīts un kas tiek plānots turpmāk. Salacgrīvieši ar interesi uzklausīja pieredzējušo zivsaimnieku, ņemot vērā, ka  Māris ir arī pārstāvis ZM Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē, kuras darbības mērķis ir veidot līdzsvarotu zivsaimniecības attīstības politiku, saskaņot valsts un nevalstisko organizāciju viedokļus par zivsaimniecības politikas īstenošanu. Neformālā gaisotnē tika apspriests gan roņu zaudējumu kompensācijas mehānisms, gan perspektīvas zivsaimniecības uzņēmumu pakalpojumu dažādošanā. Laiks aizskrēja nemanot, un pienāca brīdis doties mājup. Atvadoties no saimniekiem, vēlējām veiksmi zivju apstrādē un “Ne asakas!”

Mājupceļā Salacgrīvas zivsaimnieki dalījās ar iespaidiem un secinājumiem, LLKC sagatavotajās anketās ierakstot atsauksmes  no pieredzes apmaiņas brauciena, kā arī ierosinot jaunas tēmas nākotnes iecerēm.

Pieredzes brauciens notika Valsts Zivsaimniecības tīkla pasākumu ietvaros.

Jānis Kravalis,
LLKC Siguldas biroja lauku/zivsaimniecības attīstības konsultants