Kuldīdznieki iepazīstas ar zivju audzēšanu un pagatavošanu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļa sadarbībā ar Valsts Zivsaimniecības tīklu organizēja izglītojošo semināru “Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings”, kura laikā pasākuma dalībnieki iepazinās ar zivju izaudzēšanu un praktisku pagatavošanu.

Lektors Raivis Apsītis lielu uzmanību veltīja zivju audzēšanai baseinos telpās un ārā.  Baseinam ideālā forma ir apaļa, tomēr, lai labāk izmantotu telpu, tiek veidoti taisnstūra formas baseini ar noapaļotiem stūriem.

Lekcijā tika uzsvērta katra pasākuma ekonomiskā lietderība gan aprīkojuma iegādē, gan ekspluatācijā, piedāvātas alternatīvas dažādu ierīču aizstāšanai, lai nekaitētu zivju attīstībai. Lekcijas laikā tika uzsvērts, ka vienmēr jānovērtē katras saimniecības specifiskie apstākļi. Āra caurplūdes baseini, ja pieejams labs ūdens, ir viens no priekšnoteikumiem rentablai zivju audzēšanai. Recirkulācijas sistēmu var izveidot jebkurā vietā, tika jāizvērtē ierīkošanas un ekspluatācijas izmaksas. Zivju blīvums, ūdens temperatūra, barošana un ūdens resursi ir galvenie priekšnoteikumi rentablai zivsaimniecības attīstībai. Kapitālieguldījumi jāveic pārdomāti, jo būves kalpo ilgi, bet, attīstoties zinātnes sasniegumiem, tās var kļūt neefektīvas. Lekcijā tika salīdzināta zivju audzēšana dīķos un baseinos. Audzējot zivis baseinos, tiek aizņemta mazāka zemes patība, vieglāk var cīnīties ar dabiskiem ienaidniekiem – putniem, ūdelēm un citiem. Mīnusi – lielas investīcijas, dārga ekspluatācija, nepieciešamas specifiskas zināšanas, katra kļūda maksā dārgi. Klausītāji dalījās pieredzē par metodēm, kā ierobežot zivju dabiskos ienaidniekus.

Lektore un zivju audzēšanas speciāliste ar trīsdesmit piecu gadu darba stāžu Dzintra Tiltiņa dalījās praktiskā pieredzē par zivju audzēšanu un realizāciju. Parasti saimniecībā galvenā zivs ir karpa, bet audzē arī citas zivju sugas. Baseinos audzē foreles un stores. Foreles var audzēt arī dīķos. Intensīvi audzējot, zivis jābaro divas līdz piecas reizes dienā. Forele izaug četros mēnešos. To visizdevīgāk realizēt 250 līdz 300 gramu svarā, lai zivs ir kā viena porcija pasniegšanai. Zivis baro ar saimniecībā izaudzētiem graudiem, tās realizē tiešā tirdzniecībā gan svaigas, gan kūpinātas pēc īpašas receptes. Izdevīgi ierīkot makšķerēšanas dīķi.

Ikvienam vismaz reizi nedēļā ieteicams uzturā lietot zivis, jo tās ir vienas no pilnvērtīgākiem olbaltumu avotiem. 

Pasākuma otrajā daļā semināra dalībnieki Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma laboratorijā skolotājas Vitas Strautiņas vadība pagatavoja karpas pēc dažādām receptēm. Vispirms klausītājus iepazīstināja ar pamatprincipiem zivju pārstrādē un dažādām ēdiena receptēm. Variantu ir ļoti daudz, katrs ikdienā var atrast sev piemērotāko. Uzzinājām un izmēģinājām notīrīt zivij zvīņas, pārgriezt vēderu vai muguru un novilkt ādu. Pēc tam karpas tika ceptas ar dažādām piedevām. Ļoti garšīga izrādījās ceptā zivs ar lazdu riekstiem siera un majonēzes panējumā.

Semināra mērķis tika sasniegts, tā atzina dalībnieki. Pasākums devis jaunas ierosmes zivju pagatavošanā un iedrošinājis izmantot neparastas garšvielas un netradicionālus to salikumus. Daudzi atzina, ka mazām saimniecībām lietderīgi ierīkot mazus piemājas dīķus ģimenes nodrošināšanai ar svaigām zivīm.

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante