Labu zivi izaudzē leknās ganībās

Jākopj, jātīra, jāmēslo (vēlams ar kūtsmēsliem), jāatstāj atmatā. Nē, šis nav stāsts par tīrumiem vai pļavām. Stāsts ir par ūdeņiem, par ganībām zivīm, par dīķu uzraudzīšanu un daudz ko citu. Izrādās, kvalitatīvu zivi var izaudzēt gluži kā jebkuru lopiņu – atbilstoši barojot un nodrošinot labturību.

Mūsu saruna ar LLKC Zivsaimniecības speciālistu Raivi Apsīti, kura ikdienas darbs saistās ar akvakultūras jautājumiem zivju audzētavās. Arī viņam pašam Dzērbenes pagastā ir dīķi, kuros audzē dažādu sugu zivis un to mazuļus realizācijai.

– Klāt jau vasara un kādam šobrīd jābūt dīķim?

– Ja ziemā dīķi turēti tukši un izsaluši, kas reizē ir bezmaksas profilakse, tagad tiem jābūt uzpildītiem, parasti ar sniega kušanas ūdeņiem. Pavasaris šogad bija vēls, daļa saimnieku vēl maijā meklēja zivju mazuļus, bet faktiski arī šim darbam jābūt padarītam un zivīm jāaug.

– Kas jāzina, ja cilvēks izdomā rakt dīķi zivju audzēšanai?

– Labi, ja teritorijā ir kāda upīte vai strautiņš ūdens nodrošināšanai, bet ne mazāku lomu spēlē reljefs. Kur paugurains, kalnaināks, dīķim atvēlētājā vietā veidojas sateces baseins. Parasti rēķina tā – ja spoguļvirsma ir viens hektārs, tad dīķī iekšā lietus ūdeņiem vai sniega kušanas ūdeņiem vajadzētu satecēt kā minimums no 10 hektāru liela laukuma. Var būt arī vairāk hektāru, lai ir drošība, ka ūdens pietiks un tas nomainīsies.

– Vai atkarībā no šā dabiskā reljefa dziļuma izvēlas arī zivju sugas, kas tur dzīvos?

– Tas nav gluži noteicošais faktors. Ja veido karpu vasaras audzēšanas dīķi, dziļumam vajadzētu būt līdz diviem metriem, bet pie meniķa ap 2,5 metriem. Parasti skatās, lai dīķa lielākais laukums būtu no pusotra līdz diviem metriem. Karpām un siltūdeņu zivīm jānodrošina divas lietas – platība un siltums. Tad šīs zivis, īpaši karpas, labāk aug. Kur dīķis būs jau trīs metrus dziļš, ūdens vasarā tik labi neuzsils un karpas, protams, augs, taču lēni.

– Cik augsta temperatūra patīk karpām?

– Vidēji 25–28 grādi pie nosacījuma, lai pietiek skābeklis. Forelēm savukārt vajag vēsāku ūdeni – līdz 18 grādiem, un siltuma augšējā robeža ir ap 20 grādiem. Taču jāievēro, jo siltāks kļūs ūdens, jo zivis saņems mazāk skābekļa. Pirmais, lai izvairītos no problēmām – pārtraukt zivju, galvenokārt karpu barošanu, jo tad tiks mazāk patērēts ūdenī esošais skābeklis. Diemžēl, ja ūdens tuvojas jau +30 grādiem, ne sevišķi skābekļa daudzumu palielina dažādie izmantojamie aeratori vai burbuļpūtēji un sūkņi. Pats no savas pieredzes varu teikt, ka labi palīdz bioloģiskās metodes.

– Vai vienā dīķī var audzēt karpas un foreles, ierīkojot dziļāko – vēsākā ūdens galu forelēm, bet seklāko karpām?  

– Tā var domāt cilvēks, zivis šādi teritoriju nedalīs. Nākamais – karpa mīl šņakarēties pa dīķa gultni un to it kā uzrok, veidojot duļķes. Savukārt forelei tas nepatīk, viņa barojas tīra ūdens slānī, kur labāk ieraudzīt ēdienu. Tādēļ viens no jautājumiem, uz ko jāatbild, izvēloties veidot zivsaimniecību – kādas zivis – siltūdeņu jeb aukstūdeņu audzēs. Kopā polikultūrā var laist karpas, līņus, zandartus, modē patlaban nākošos platpierus, amūrus, bet foreles ir aukstūdeņu zivis.

– Jūs teicāt modes zivis. Vai tad arī zivkopības nozarē varam runāt par modi?

– Gandrīz, jo kas tad ir modernāk – dīķi tīrīt pašam saimniekam, jeb ielaist platpierus un amūrus, lai tie visu apēd un nenotiek dīķa aizaugšana. Pārdošanas sludinājumos dažkārt šīs zivis pat nosauc par dīķa melioratoriem. Jā, ja viņiem ēst nedod, ja zivis ir galīgā badā, tad kaut cik tās zāles amūri un platpieri apēdīs, taču vēlamais efekts nebūs. Toties, ja šīs sugas salaidīs kopā ar karpām, tad visi barosies ar karpu barību.

– Kas jāzina par barošanu?

– Ja karpas baro ar koncentrētu profesionālo barību, tad koeficients var būt 1:1, 1:2. Tas nozīmē, ka, izbarojot vienu vai divus kilogramus barības, karpa izaug par kilogramu. Ja turpat dīķī amūrs ēd tikai zāli, koeficients ir pat 1:70 – tātad šai zivij jāapēd 70 kilogrami zāles, lai izaugtu par kilogramu.

Attiecībā uz barošanu jāzina, vai dīķī aug plēsējas, miermīlīgās vai visēdājas zivis. Forele, piemēram, ir plēsēja un tai nav piemērota uz augu valsts bāzes ražota barība, bet gan uz dzīvnieku bāzes ar augstu proteīna saturu. Barību pērkot, jau ir norādīts, kādai sugai ēdamais paredzēts. Vieglāk barot ir, ja dīķī ir vienas sugas zivis, kā parasti tas notiek, audzējot komercnozvejai. Ja izvēlēta polikultūra, tad barību piegādā dominējošā vairākuma sugai un pārējās piemērojas. Karpu dīķus var papildināt ar līņiem, jo šīs zivis apēd to, kas karpām paliek pāri.

–  Kā ar zāli dīķī – pietiek ar dabas doto vai tomēr tai nepieciešms papildinājums?

– Vairumā gadījumu zāle saaug pati, bet pastāv iespēja to arī iesēt. Var iestādīt ūdensrozes, kalmes, kādus ūdensaugus. Taču jārēķinās, ja ielaistas karpas, tad krāšņumaugi tiks uzrakti un neiedzīvosies. Forelēm gan augi neinteresē.

Savulaik pie dīķiem cēla ūdensputnu fermas ar domu, ka putni ēdīs, peldēs, ķēzīsies un tādējādi nodrošinās dīķa mēslošanu, kas tālāk veicinās dabiskās barības pieaugumu – fitoplanktonu un zooplanktonu. Taču tad parādījās problēma – putns bija kā starpsaimnieks zivju lentenim un šo praksi pārtrauca. Protams, dažas pīles vai zosis piemājas dīķī nekādu nelaimi neradīs.

Vēl dīķi var mēslot ar kūtsmēsliem, jo arī tie veicina fitoplanktona un zooplanktona – dabiskās barības palielināšanos ūdenī, bet mēslošanas intensitāte ir jāregulē, lai ūdenī nesamazinās skābekļa daudzums. Ne pārāk trekns, bet arī mēslojums ir nopļauta zaļā zāle un slāpekļa vai fosfora minerālmēsli. Nedrīkst dīķī bērt zāģskaidas, jo tās ūdeni skābina un zivīm tāds nepatīk.

Vēl tāds labās prakses piemērs ir ik pēc pieciem gadiem dīķi vasarot. Tas nozīmē nolaist ūdeni un ļaut gultnei saulē izkalst, reizē nobeidzot visus parazītus. Ir pieredze, ka pirmajā gadā pēc vasarošanas zivis aug ievērojami labāk, jo dīķis ir atpūties, izveidojusies jauna, kvalitatīvas barības bāze.

– Vai zivis arī slimo?

– Jā. Gan ar dažādām slimībām, parazītiem, vīrusiem. Pamanot, ka zivis ir mazaktīvas, peld pa ūdens virsmu, savādi lēkā, tam jāpievērš uzmanība. Kur zivkopība ir bizness, lai izvairītos no lieliem ekonomiskajiem zaudējumiem, ik pa laikam uz “BIOR” laboratoriju vēlams vest gļotādas paraugus analīzēm vai arī zivi visu, lai noteiktu, kas mājo ūdenī, kas zivī pašā. Obligāti gan tas nav jādara, jo zivs slimības nav bīstamas cilvēkiem. Jebkurā gadījumā, pamanot saslimšanas pazīmes, vajadzētu sazināties ar zivju vetārstiem un izlemt par ārstēšanas pasākumiem.

– Kādēļ dažreiz veikalā pirktām karpām ir izteikta dūņu piegarša?

– Piegaršu rada specifiska baktērija, kas attīstās stāvošos ūdeņos. Atbrīvoties no tās var, veicot tā saucamo zivju atventilēšanu – pirms realizācijas ielaižot svaigā, tekošā ūdenī līdz divām nedēļām. Ja ūdens būs siltāks, process notiks ātrāk.

– Viena no zivsaimnieku mūžīgajām problēmām ir plēsīgie putni, ūdri, ūdeles. Kāda iespēja cīnīties?

– Lielākais ienaidnieks ir kormorāni, kas var dīķi izēst tukšu. Daudz noķer stārķi, zivju ērgļi, dzirdēts pat par pūcēm. Arī ūdriem, ūdelēm garšo zivis. Ar 30% zudumu jārēķinās gandrīz vienmēr, bet mēdz būt pat 80% un tie jau ir ekonomiskie zaudējumi. Kā cīnīties? Ir gāzes lielgabali, bet tiem nevar regulēt izšaušanas intervālu. Ir iespēja ap dīķi apvilkt elektrisko ganu. Vēl viena metode ir pāri dīķim pārvilkt tīklu, kas ir diezgan efektīvs veids aizsardzībai no putniem. Var izmēģināt dažādas metodes, bet zaudējumi būs, jo, kur netiks klāt putni, darbosies ūdeles un ūdri.

– Lai tiktu pie labām zivīm, uzmanītu nelūgtos “makšķerniekus”, piegādātu barību, cik reizes īpašniekam dienā vai nedēļā būtu sava saimniecība jāapskata?

– Tādu lielāku kontroli vajadzētu veikt reizi nedēļā. Taču situāciju novērtēt var barošanas reizēs, kas ir biežākas. Ja ar graudiem, pamatā kviešiem, tad ik pēc četrām dienām. Kur izveidotas īpašas tvertnes, uz dīķi saimnieks var ierasties reizi nedēļā un atkarībā no tvertnes lieluma pat reizi mēnesī. Bet vairumā gadījumu jau dīķi tiek apraudzīti regulāri, jo par zivīm jārūpējas tāpat kā par jebkuriem mājdzīvniekiem.

– Jūs esat tas cilvēks pie kura zivsaimnieki var jebkurā gadījumā vērsties pēc palīdzības?

– Tādēļ jau LLKC ir izveidota šāda nodaļa, lai konsultētu par dīķu ierīkošanu, zivju audzēšanu, analizētu problēmas, apgūtu citu pieredzi un meklētu jaunas idejas.

– Viena no šādām idejām ir dīķis – mazdārziņš?

– Jā, mazdārziņš zivju pašpatēriņam. Vēlamais izmērs – viens hektārs spoguļvirsmas, ūdenī zivis un par veikalu varam aizmirst.

– Vai ir pieejams kāds projektu atbalsts, ja cilvēks vēlas ierīkot dīķsaimniecību un audzēt zivis lielos apjomos?

– Mazdārziņa ierīkošanai nav nekāda atbalsta, jo tas būs vien kā hobijam un skaistumam. Dažādi atbalsta projekti ir pieejami zivju audzēšanas biznesa uzsākšanai, ieskaitot zivju māju būvniecību, inventāra iegādi, bet dīķi gan jāierīko pašu spēkiem. Rakšanas darbus neatbalsta.

RAIVIS APSĪTIS
*LLKC Zivsaimniecības nodaļas konsultants akvakultūrā.
* Darba pienākumi – konsultāciju sniegšana (Dīķu izveide, meniķu konstrukcijas, vietas izvēle, dīķos audzējamās zivju sugas un to saderība polikultūrā, zivju barošana, barības veidi un barības izvēle, zivju aizsardzības preventīvie pasākumi dīķsaimniecībās. Zivju audzēšanas ekonomiskais pamatojums. Projektu sagatavošana).
* Pats apsaimnieko dīķus un audzē zivis.
* Pieteikties konsultācijām akvakultūrā: tālr. 29233377, e-pasts: raivis.apsitis@llkc.lv

Teksts Ilze Galkina