Lapmežciema skolēni gūst zināšanas Vidzemes piekrastē

Lapmežciema pamatskolas 5-9. klašu skolēni kopā ar saviem skolotājiem un LLKC Tukuma biroja darbiniekiem 18. oktobrī devās izzinošā ekskursijā uz Salacgrīvas pusi, lai iepazītos ar zivsaimniecības tradīcijām Vidzemē.

Pirmā pieturas vieta pēc garā ceļa bija Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs, kas ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle. Mūs sagaidīja laipna un zinoša darbiniece, kura pastāstīja daudz interesantu vēstures faktu par kuģniecības skolas pirmsākumiem.

Ainažos jūrskola tika atvērta 1864. gadā, un tā bija pirmā skola, kuru varēja apmeklēt arī zemnieku bērni, jo mācīties bija iespējams bez maksas. Skola tika ierīkota pielāgotās kalpu mājas telpās, kas labi ir saglabājušās arī mūsdienās, jo netika nopostītas  kara laikā. Muzeja darbiniece pastāstīja, ka Ainažos tika sagatavoti augstākā ranga jūrnieki, tālbraucēji kapteiņi un stūrmaņi, kas ar savām amata prasmēm ieguva slavu arī tālu ārpus Latvijas robežām. Jauniešiem tika izrādīti arī dažādi eksponāti – kapteiņa spieķis, koka lādes, mācību soli, kas ļāva nojaust tā tālā laika notikumus. Muzeja darbiniece ļoti uzsvēra labas izglītības lielo nozīmi, kas jūrniekiem nodrošināja pārtikušu dzīvi gan senos laikos, gan mūsdienās. Tāpat tika izrādīts īsta burinieka modelis, un jauniešiem bija jāatmin, kā sauc dažādas kuģa detaļas un kur tās atrodas.

Iepazinušies ar visām četrām ekspozīcijas zālēm un draudzīgi nofotografējušies pie muzeja ēkas, devāmies tālāk uz Randu pļavām, kur jauniešiem bija iespēja iziet dabas taku un, aktīvi izkustoties, iepazīties ar Baltijas jūras piekrastes daudzveidīgo ekosistēmu.

Randu pļavas ir dabas liegums, kas aptver Vidzemes jūrmalas posmu no Ainažiem līdz Kuivižiem. Šeit 200 ha platībā sastopamas aptuveni 600 augu sugas, tai skaitā 37 Latvijā un citās Eiropas valstīs retas un apdraudētas. Pļavas taka ved uz putnu vērošanas torni un pļavām pieguļošo kāpu. Sakarā ar  pēdējā laika lielajām lietavām, daļa takas atradās zem ūdens, kas takas izstaigāšanu padarīja īpaši jautru.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Salacas upes krastu, kur zvejnieku saimniecība „Kurķis” nodarbojas ar nēģu zveju. Saimniecībā mūs sagaidīja uzņēmuma īpašnieks, kurš pastāstīja, ka uz Salacas upes nēģu tači ir būvēti jau pirms 100–150 gadiem, un zvejas metodes šo gadu laikā mainījušās tikai nedaudz. Gadu laikā ir mainījušies tikai paši zvejas rīki – murdi. Senāk zvejoja ar pašu pītiem egļu zaru murdiem, ko saimnieks jauniešiem arī izrādīja. Tāpat tika parādīti murdi, ar kādiem nēģus zvejo mūsdienās. Lielāko izbrīnu un sajūsmu skolu jauniešos radīja brīdis, kad tika atnesta bļoda ar dzīviem nēģiem un skolēni tos drīkstēja gan apskatīt, gan aptaustīt.

Lai izprastu nēģu augsto gastronomisko kvalitāti, tika dota iespēja degustēt tikko grilētus karstus nēģus. Noslēgumā tika demonstrēti saimniecībā uzņemti videomateriāli par nēģu zveju, kā arī taču būvniecības procesu. Noskatoties video, radās pilnīgs priekšstats par nēģu zvejošanas metodēm, gan par to, cik smags un bīstams var būt šis arods.

Pirms garā mājupceļa skolu jauniešiem bija iespēja apskatīt Veczemju klintis un pārliecināties, ka mūsu Baltijas jūras piekraste ir ļoti daudzveidīga un atšķirīga.

Kopumā skolēni un skolotāji atzina, ka ir pavadījuši vienu skaistu un saturīgu dienu, kas bagātināja ar zināšanām un piedzīvojumiem ikkatru, kas piedalījās šajā zivsaimniecības popularizēšanas pasākumā.

Inga Reiniņa,  

Engures novada piekrastes teritoriju attīstības konsultante