Lapmežciema skolēni izzina zvejniecības tradīcijas

LLKC Tukuma nodaļas konsultanti kopā ar 18 Lapmežciema pamatskolas piektās un astotās klases skolēniem un skolotājiem devās izzinošā pieredzes apmaiņas braucienā, lai rosinātu interesi par zvejniecību, zvejniecības tradīcijām, zivsaimniecību un zivju resursu aizsardzību.

Vispirms pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar Zivsaimniecības sadarbības tīkla (ZST) darbību un aktivitātēm.

Tad devāmies uz Engures ezeru, kas atrodas Engures novada Engures pagasta Bērzciemā. Engures ezera dabas parka fonda valdes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš ievada lekcijā pastāstīja par zivju resursu aizsardzību Engures ezerā, skaidrojot par ekosistēmu funkcijām, kā arī par ezera apsaimniekošanu. Engures ezers un tā apkārtne ir iekļauta Engures ezera dabas parkā. Engures ezers ir trešais lielākais ezers Latvijā. Tā platība ir 40,46 km². Vidējais dziļums ir ap 0,5 m, bet dziļākajās vietās līdz 2,5 m. Ezerā mīt 16 sugu zivis – līdakas, plauži, raudas, ruduļi, līņi, karūsas, asari un citas zivis. Lai aizsargātu zivju resursus, šobrīd ezerā līdz jūnija trešajai sestdienai ir aizliegts makšķerēt no laivas, jo zivis pēc nārsta ir ļoti viegli noķert. Tā kā ezers ir sekls, tas ir bagāts ar putniem. Šeit ligzdo daudzu sugu ūdensputni, tai skaitā vairākas retas un aizsargājamas putnu sugas. Ezers pēdējās desmitgadēs ir krietni aizaudzis, samazinājušās atklāta ūdens platības. Lai tās palielinātu, kas nepieciešams gan zivīm, gan putniem, iegādāta niedru pļaujamā mašīna, ar kuru tiek izpļauti niedrāji ezera piekrastē un ap salām. Ir iegādāta arī Zviedrijā ražota niedru pļaujamā mašīna, ar kuru var nodrošināt niedru pļaušanu gan ezerā, gan piekrastē, jo ar to ir iespējams pārvietoties gan pa ūdeni, gan sauszemi. Ierīkoti aploki un tiek ganīti gaļas liellopi, kā arī Koniku šķirnes zirgi. Ezera ilgtspējīga apsaimniekošana viennozīmīgi palīdzēs saglabāt ezera daudzveidību un dzīvotspēju.

Zvejnieku sēta “Dieniņas” atrodas Bērzciemā – vienā no senākajiem zvejniekciemiem Rīgas jūras līča Kurzemes pusē. Zvejnieku sēta cenšas saglabāt gadsimtiem ilgi izveidoto zvejnieku dzīvesveidu un tradīcijas. “Dieniņu” saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Zvejnieku sētā to saimnieki Iveta un Oskars Celkarti nodarbojas arī ar mājražošanu. Tiek kūpināta un gatavota dažādu zivju produkcija. Saimnieki uzņem tūristus, demonstrē kūpināšanas procesu, rīko degustācijas, izmitina viesus senā zvejnieku namiņā. Skolēniem piedāvā praktiskas nodarbības zvejas tradīciju apguvē. Lapmežciema pamatskolas skolēniem tika stāstīts  par zvejnieku dzīvi, tradīcijām un sūro darbu agrāk. Skolēni sacentās reņģu vēršanā uz irbiem, tīklu vilkšanā un zivju izņemšanā no tīkla.  Zivis tiek gatavotas pēc senām, mantotām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu, tikai vietējai piekrastei raksturīgu tehnoloģiju. Netiek izmantoti nekādi mākslīgie konservanti. Par šīm īpašajām receptēm tiek stāstīts tūristiem, un tās padara IK “Oskars Celkarts” zivju produkciju īpašu, atšķirīgu un tikai šai zvejnieku sētai raksturīgu. Saimnieku lielākā vēlēšanās ir nodot savas prasmes, zināšanas un pozitīvo attieksmi pret darbu nākamajām paaudzēm.

Apkopojot skolēnu un skolotāju viedokli par pasākumu, tas bija izdevies. No 18 skolēniem 15 pasākumam deva augstāko novērtējumu. Skolotāji ieteica turpināt šāda veida pasākumus, kas rada interesi par zivsaimniecības tēmu, stiprinot izpratni par zvejniecības tradīciju tematiku, un kas vienlaikus ir arī izzinošs un rosina domāt par cilvēku ietekmi uz dabu, tai skaitā mūsu pašu rīcību un uzvedību dabā, dabas aizsardzību, lai saglabātu Latvijas dabas bagātību, tās daudzveidību.

Pasākums tika īstenots Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes “Zivsaimniecības popularizēšana skolās” ietvaros.

Sarma Rotberga,

LLKC Tukuma novada lauku attīstības konsultante