LZIKIS lietotāju biežāk uzdotie jautājumi

Jautājums: Kā notiek stāvvadu zvejas nozvejas datu reģistrēšana Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā “Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” (turpmāk – LZIKIS)? Stāvvadu zveja notiek vairākus mēnešus – stāvvadi tiek ievietoti aprīlī un izņemti jūnijā, tie visu šo laiku atrodas ūdenī. Attiecīgi katra loma izņemšana nenozīmē arī stāvvada izņemšanu. Kā rīkoties šajā gadījumā?

Atbilde. LZIKIS piekrastes zvejas žurnālā pareizi jānorāda nozvejas periods. Lauks “Diena” – zvejas rīka ievietošanas datums (konkrētās zvejas darbības sākums), lauks “Dienu skaits” – cik ilgi zvejas rīks atradās ūdenī.

No LZIKIS sistēmas viedokļa katra stāvvada pārbaudes reize ir atsevišķs ieraksts zvejas žurnālā ar zvejas rīka ievietošanas datumu un dienu skaitu, cik ilgi rīks atradies ūdenī. Zvejas rīka iztukšošana (pilnīga vai nepilnīga) ir nākamās zvejas darbības sākums (zvejas rīka ievietošana). Tādēļ LZIKIS piekrastes zvejas žurnāla sadaļas laukā “Diena” jāievada zvejas rīka ievietošanas datums un laukā “Dienu skaits” jānorāda laiks, cik ilgi zvejas rīks atradies ūdenī, līdz veikta loma izņemšana/pārbaude. Zvejas rīks ir ievietots un var stāvēt ūdenī vairākus mēnešus. Ievietošanas diena ir atskaites punkts kopš brīža, kad stāvvadi tikuši iztukšoti/pārbaudīti. Tātad, ja stāvvadu ievieto 01.04. un iztukšo 10.04. (nozvejas periods 01.04. –10.04) – LZIKIS norāda Diena “1”, dienu skaits “10”. Un tad nākamo ierakstu, ja tiek turpināta zveja, veido pēc tā paša principa – Diena “10”, notur, piemēram septiņas dienas, pie dienu skaita ieraksta “7”. Tādā veidā tiek iegūts nozvejas periods 10.04.–16.04.

Ja vienas dienas laikā zvejas rīks tiek iztukšots vairākas reizes, tad katram reisam ir savs ieraksts zvejas žurnālā. Divas reizes iztukšojot zvejas rīku, piemēram, 16.04., zvejas žurnālā būs divi ieraksti. Pēc iepriekšējās analoģijas, ja zvejas rīks bija ievietots 10.04. un pārbaudīts divas reizes 16.04., tad zvejas žurnālā būs sekojoši ieraksti:

• Diena 10, Dienu skaits 7 (nozvejas periods 10.04.–16.04.),
• Diena 16, Dienu skaits 1 (nozvejas periods 16.04.–16.04.),
• Ja zvejas rīks tiek pārbaudīts tajā pašā dienā trešo reizi, tad būs vēl viens ieraksts Diena 16, Dienu skaits 1 (nozvejas periods 16.04.–16.04.).

Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) vērš uzmanību: ja, pārbaudot zvejas rīku, tajā loma nebūs, reģistrējot LZIKIS nozvejas datus, zvejas žurnāla aile par nozvejas apjomu jāatstāj tukša, “0” rakstīt nedrīkst, jo sistēma to uztvers par kļūdu.

Tieši šādi reģistrējot nozvejas datus LZIKIS, sistēma nozvejas dienas skaitīs korekti un arī pie produktu partijas uzrādīsies datumu amplitūda, kurā gūta nozveja, kas būs korekta un pieņemama pirmajiem pircējiem.

Kā veidojas zvejas produktu partija piekrastes nozvejai?

Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 izpratnē partija ir konkrētas sugas zvejas un akvakultūras produktu daudzums, kas sagatavots vienā un tajā pašā veidā un ir iegūts vienā un tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ar vienu un to pašu  zvejas kuģi.

LZIKIS, saņemot nozvejas datus no elektroniskā piekrastes zvejas žurnāla, automātiski izveido partijas un piešķir tām identifikācijas numurus (kvadrātkodus).

Ja piekrastes zvejas žurnāls nav aizpildīts, partija nav uzģenerēta, tādējādi pirmajam pircējam nav iespējams reģistrēt pirmā pirkuma darījumu.

Partijas numura veidošanas princips ir šāds: sākotnējās partijas numurs LZIKIS nemainās, bet mainās tikai informācija par partiju. Savukārt jaunizveidotajai partijai  tiek piešķirts jauns partijas numurs. Piemēram, ja daļa no nozvejas (sākotnējās partijas) tika pārdota, tad tiek izveidota jauna partija, kurai attiecīgi tiek piešķirts jauns partijas numurs.

Informācija par partiju vienmēr ir pieejama LZIKIS: partijas īpašnieks – savā LZIKIS “kontā”, kontroles iestādes – LZIKIS ievadot partijas numuru vai noskenējot partijas kvadrātkodu.

Izbraucu ar nozveju krastā pl. 6.00, un uzreiz pirmajam pircējam nodevu zivis, kuras tālāk aizbrauca uz tirgu, lai jau 7.00 atrastos uz letes, bet pirmie pircēji nevar tās ievadīt. Līdz ar to sanāk, ka pirms atdošanas pirmajam pircējam, loms man ir jāievada LZIKIS? Realitātē tas nozīmē, ka jāpārtrauc izkraušana un jābrauc uz mājām ievadīt?

Skatīt iepriekšējo atbildi.

Kamēr piekrastes zvejas žurnāls nav aizpildīts, partija nevar tikt uzģenerēta. Līdz ar to pirmajam pircējam nav iespējams reģistrēt pirmā pirkuma darījumu. Vēršam uzmanību, ka zvejnieks var piekļūt LZIKIS arī no viedtālruņa. Tādējādi nozvejas dati var tikt operatīvi ievadīti, lai pirmais pircējs reģistrētu pirmā pirkuma darījumu. 2021. gada laikā ZM plāno izstrādāt mobilo aplikāciju.

Kā reģistrēt pirmā pirkuma darījumu LZIKIS, kas pārdotas tiek pakāpeniski. Reģistrējot nozveju, piemēram, 60 kg lašus, sistēma tai piešķir vienu partijas numuru. Zvejnieks visus lašus uzreiz nepārdod, noliek saldētavā, un tad pakāpeniski pats kūpina un/vai pārdod. Kā no sistēmas dabūt ārā korektu partijas numuru katram lasim, ko zvejnieks grib pārdot ar pilnībā sakārtotiem dokumentiem un nesaņemt sodu no Valsts vides dienesta?

LZIKIS, saņemot nozvejas datus no elektroniskā piekrastes zvejas žurnāla, automātiski izveido partijas un piešķir tām identifikācijas numurus (kvadrātkodus).

Pirmais pircējs var nopirkt arī daļu no zivīm, reģistrējot pirmā pirkuma darījumu LZIKIS, norādot atbilstošu daudzumu, kuru tas pērk. Nav obligāti pirkt visu partiju uzreiz. ZM vērš uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 94 16. punktam pārdošanas zīmes datus LZIKIS reģistrē pirmais pircējs (nevis zvejnieks). Gadījumā, ja pirmā pirkuma darījumā tika pārdota daļa no nozvejas, “atlikumu” zvejnieks reģistrē LZIKIS ar pārņemšanas darījumu, kas sistēmā apliecinās partiju piederību konkrētam zvejniekam.

Ja zvejnieka nozveja bija 60 kg lašu (sākotnējā partija), bet pirmais pircējs iegādājās 10 kg, tad “atlikums” 50 kg zvejniekam būs jāreģistrē ar pārņemšanas darījumu, un šis daudzums (partija) parādīsies zvejnieka LZIKIS “kontā”.

Ja pēc izkraušanas nozveja uzreiz netiek pārdota (nav noticis pirmā pirkuma darījums) vai pārdota tikai daļa, tad tā paliek zvejnieka īpašumā un zvejniekam jāreģistrē pārņemšanas darījums. Pēc šāda darījuma ievades LZIKIS zvejniekam ir piešķirta iespēja reģistrēt visus darījumus ar savām produktu partijām – t. sk. apstrādi (arī saldēšanu), pārdošanu (tā vairs nebūs pirmā pārdošana, jo zivis netiks pārdotas tieši no kuģa, bet būs jau apstrādātas, uzglabātas) utt. Arī visas nākamās pārdošanas darījumos zivis var tikt pārdotas pa daļām, sadalot partiju vēl mazākās partijās.

LZIKIS sadaļā “Nozveja>Zivju produkcijas partijas” zvejnieks var apskatīt visas savas partijas, kā arī reģistrēt attiecīgus darījumus ar tām. Atzīmējot partiju, kuras sākotnējais apjoms bija 60 kg lašu, zvejnieks, reģistrējot pārdošanas darījumu, var norādīt partijas (daļas) apjomu, ko vēlas pārdot, piemēram, 10 kg. Pēc šāda pārdošanas darījuma apstiprināšanas zvejnieka “kontā” parādīsies partijas atlikušais svars – 50 kg. Tālāk šo partiju zvejnieks var izpārdot visu vai pa daļām, var apstrādāt visu vai pa daļām utt.

Atkārtoti vēršam uzmanību, ņemot vērā, ka prasība par zvejas produktu elektronisko izsekojamību tirgū un LZIKIS ievadāmajiem datiem par darbībām ar produktiem attiecas uz visiem operatoriem, ieskaitot piekrastes zvejniekus, gadījumā, ja zvejnieka nozveju nopērk pirmais pircējs, tas arī pirmās pirkšanas zīmes datus ievadīs LZIKIS. Savukārt gadījumā, ja piekrastes zvejnieks pats apstrādā savu nozveju (piemēram, kūpina zivis) un vēlāk pārdod tirgotājiem vai pats tirgo izbraukumu tirdziņos, tad piekrastes zvejnieks rīkojās šādi:

1. reģistrē nozvejoto produktu pārņemšanu;

2. reģistrē veikto apstrādi, norādot apstrādes veidu (rezultātā parādīsies arī gala produkcijas svars);

3. reģistrē pārdošanu produktu tirgotājam, norādot tā nosaukumu (neatkarīgi no daudzuma, jo viņš vēl nebūs galapatērētājs), un tas apstiprina pirkumu;

4. produktu tirgotājs reģistrē mazumtirdzniecības darījumu, norādot to daudzumu, kāds  aiziet galapatērētājiem (uz tirgu). Norāda  nosaukuma vietā piem. “Tirgus” un savu reģistrācijas numuru

ZM vērš uzmanību, ka tikai pēc produktu nonākšanas galapatērētājiem tie tiek “izņemti” no izsekojamības procesa un produktu partija tiek “norakstīta”.

Ja zvejnieks savu nozvejoto lomu izmanto paša patēriņā, kā ir jārīkojas?

Skatīt iepriekšējo atbildi.  Pirmkārt jāreģistrē nozveja zvejas žurnālā. Tad zvejniekam jāreģistrē pārņemšanas darījums, kas sistēmā apliecinās partiju piederību konkrētam zvejniekam. Pēc tam, ja attiecīga partija tiks paredzēta paša zvejnieka patēriņam, tā jāizņem no aprites. Izmantojot opciju “izņemt no aprites, jānorāda Produkta paredzētais lietojums – Cilvēku patēriņš un Ražotāju organizācijas izmantojuma kods – Izdalīšana bez maksas (dāvana) un jānospiež poga “Apstiprināt”.

No sistēmas mēdz pazust iereģistrētie lomi, tos atjaunot ar atpakaļejošu datumu nevar un tas nozīmē – zaudētas roņu kompensācijas?

Ja kāds zvejnieks saskaras ar šo problēmu, lūdzam sazināties ar LZIKIS administratoru pa tālruni 67027038, tāpat arī strādā atbalsta e-pasta adrese lzikis@zm.gov.lv. Patlaban LZIKIS administratora rīcībā nav informācijas par problēmām ar zvejnieku ievadītajiem datiem.

Kā pārdot zivis pircējam (piemēram, privātpersonām), kurš nav reģistrēts PVD reģistros kā zivju pircējs (gala patērētājs)?

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 94 5. punktam produktu pirmo pirkšanu veic ZM informācijas sistēmā reģistrēti zivju pirmie pircēji, kuri Zemkopības ministrijā ir saņēmuši zivju pircēja reģistrācijas apliecību.

Šo noteikumu 13. punkts paredz, ka zvejnieki ir tiesīgi pārdot produktus informācijas sistēmā nereģistrētiem pircējiem tikai tad, ja produktus pārdod galapatērētājiem un produktu daudzums vienam galapatērētājam nepārsniedz 30 kilogramu no viena zvejas reisa vai ja produkti tiek iegādāti valsts īstenojamiem pētījumiem un analīzēm, kā arī, ja produktu pirmā pirkšana no zvejas kuģa notiek ārpus Latvijas Republikas teritorijas un pircējs ir reģistrēts tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kuras teritorijā notiek produktu pirmā pirkšana.

Zivju pārdošana  tieši no kuģa tiek reģistrēta ar attiecīgo darījumu. Zvejnieks vispirms LZIKIS zvejas žurnālā reģistrē nozveju. Tad sadaļā “Nozveja>Zivju produkcijas partijas” atzīmē partiju un nospiež pogu “Mazumtirdzniecība”. Tālāk izvēlas opciju “Pārdots galapatērētājam”, kur jānorāda pārdotais daudzums, cena un jānospiež poga “Apstiprināt”.

Kādēļ zvejnieki savlaicīgi netika iesaistīti sistēmas testēšanā un, zinot, ka sistēma nav pilnībā no lietotāju puses notestēta, kādēļ netika noteikts pārejas periods tās ieviešanā (darbojas gan e-sistēma, gan papīra formāts), līdzīgi, kā tas tiks darīts ar Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS) lauksaimniekiem. 

2020. gada 1. jūlijā LAPK reformas ietvaros stājās spēkā Zvejniecības likuma grozījumi (24.10.2019.), kuri arī deleģēja pašvaldībām tiesības izsniegt zvejniekiem zvejas atļauju (licenci) zvejas veikšanai iekšējos ūdeņos (tostarp privātos ūdeņos) un jūras piekrastē. Ttika nodrošināts vienas pieturas aģentūras princips, kad pakalpojuma (zvejas atļauju (licenču) izsniegšana) saņēmējam (zvejniekam) būtu iespējams visus dokumentus saņemt vienā vietā – pašvaldībā.

ZM izstrādāja LZIKIS papildinājumus, paredzot pašvaldībām iespēju tajā ievadīt datus par zvejas darbībām Latvijas piekrastes un iekšējos ūdeņos, tostarp par izsniegtajām licencēm komercdarbībai zvejniecībā, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumiem, šo līgumu protokoliem, kā arī izsniegtajām zvejas atļaujām (licencēm) un zvejas žurnāliem, vienlaikus paredzot zvejniekiem iespēju elektroniski iesniegt zvejas žurnāla datus.

Lai nodrošinātu Zvejniecības likumā paredzētā deleģējuma izpildi, tika sagatavoti arī grozījumi Ministru kabineta trīs noteikumos – par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” grozījumi (pieņemti 2020. gada 7. aprīlī) nosaka zvejniekiem, kas zvejo jūras piekrastē, nozvejas datus ievadīt elektroniski LZIKIS. Šī prasības stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī – attiecībā uz komerciālo zveju.

2020. gada 7. jūlijā LPS organizēja videokonferenci, kurā piedalījās ZM, VVD un pašvaldības pārstāvji – https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/?search=LZIKIS&...

Vienlaikus ZM regulāri aicināja pašvaldības (attiecībā uz licenču izsniegšanas funkcijām) un visus attiecīgos zvejniekus savlaicīgi pieteikties LZIKIS pieejas saņemšanai un aktīvāk iesaistīties sistēmas testēšanā, lai piekrastes žurnāla zvejas dati varētu tikt reģistrēti elektroniski atbilstoši zvejas noteikumu prasībām.

Informācija ZM lapā publicēta:

07.04.2020 – https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/presei/zvejas-atlaujas-licen...

17.07.2020 –https://www.zm.gov.lv/zivsaimnieciba/jaunumi/informacija-zvejniekiem-par...

04.12.2020 –https://www.zm.gov.lv/zivsaimnieciba/jaunumi/informacija-zvejniekiem-par... ir pieejama arī instrukcija zvejas žurnālu datu ievadīšanai LZIKIS.

2020. gada 15. decembrī un 2021. gada 9. martā LLKC organizēja video apmācības piekrastes zvejniekiem par piekrastes žurnālu aizpildīšanu. Ir pieejams arī video ieraksts. Abus pasākumus zvejnieki plaši apmeklēja.

Aicinām zvejniekus aktīvāk izmantot pieejamos informatīvos materiālus. Neskaidrību gadījumā sazinieties – LZIKIS administratora tālruņa numurs ir 67027038,  tāpat arī strādā atbalsta e-pasta adrese lzikis@zm.gov.lv. Pašvaldības un zvejniekus regulāri konsultē arī ZM Zivsaimniecības departamenta pārstāvji – Artis Āboltiņš (67095040), kā arī Valsts vides dienesta pārstāvji.

ZM aicina sistēmas lietotājus būt atsaucīgiem un informēt par sistēmas funkcionalitāti uzlabojošiem priekšlikumiem. Priekšlikumus un ierosinājumus var iesniegt uz e-pasta adresi: lzikis@zm.gov.lv.

Atgādinām, ja ārpus darba laika ir novērojamas sistēmas problēmas, tad nozvejas dati tiek aizpildīti papīra formātā un ievadīti LZIKIS sistēmā pēc problēmu novēršanas. Kopš gada sākuma LZIKIS lietošanā konsultē arī LLKC zivsaimniecības projektu vadītāji, kopskaitā trīs – Vidzemes piekrastē Jānis Kravalis (27763321), Kurzemē no Papes līdz Kolkai atklātās jūras piekrastē Aleksejs Kačanovs (27843096) un Edijs Zanders (27080400), kurš strādā ar zvejniekiem no Kolkas līdz Jūrmalai.

Vienlaikus ZM aicina pašpatēriņa zvejniekus, kuriem no 2023. gada 1. janvāra būs obligāti jāizmanto šī sistēma nozveju reģistrēšanai un kuri jau šobrīd neizmanto sistēmu šo darbību veikšanai, pieteikties sistēmas pieejas saņemšanai un izmēģināt sistēmas darbību testa režīmā, lai laikus apgūtu tās darbību.

Sagatavoja Kristaps Gramanis pēc ZM sniegtās informācijas