Makroaļģu audzēšanas apvienošana ar akvakultūru. Portugāle

23. Janvāris 2024.

ZVRG atbalstītajā pilotprojektā “ALGADEPUR” ir izstrādāta integrēta multitrofiska akvakultūras (IMTA) sistēma maziem un vidējiem akvakultūras uzņēmumiem. Tā rezultātā tiek iegūts jauns produkts (jūras aļģes), vienlaikus samazinot akvakultūras notekūdeņu ietekmi uz apgabala estuāru.

Integrējot zivju ražošanu ar citām sugām, kam ir pievienotā vērtība, piemēram, makroaļģēm, var palielināt vietējo akvakultūras ražotāju konkurētspēju, dažādojot to produktu klāstu un radot jaunas nodarbinātības iespējas. Tā var arī uzlabot ražošanas darbību vides ilgtspēju.

Tieši to palīdz izdarīt ALGADEPUR Baixo Mondego reģionā Portugālē. MAREFOZ laboratorijas vadītajam bija četri galvenie mērķi šī projekta ietvaros:

1.

noteikt vispiemērotākās makroaļģes IMTA sistēmai;
2.

optimizēt makroaļģu ražošanu un tās ietekmi uz zivju notekūdeņiem;
3.

uzlabot iekšzemes zivju audzētavu notekūdeņu kvalitāti;
4.

demonstrēt un izplatīt tehnoloģiju reģionālā un valsts līmenī.

MAREFOZ pētnieki cieši sadarbojās ar daļēji intensīvu jūrasasaru un jūras karūsu zivjaudzētavu, ko vadīja Našriba (tagad FigueiraFish), lai izstrādātu praktisku un efektīvu IMTA modeli makroaļģu audzēšanai, līdztekus uzņēmuma zivju ražošanas darbībām. Tika izmēģinātas četras vietējās sugas: Ulva sp., Chondrus crispus, Codium sp. un Gracilaria gracilis, kuras izvēlētas kā vispiemērotākās apgabala vides un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Vienlaikus tika veikti mazapjoma laboratorijas testi, lai optimizētu aļģu audzēšanas procesu un to spēju uzlabot ūdens kvalitāti.

Kad izmēģinājuma sistēma sāka darboties, tika veikti vairāki komunikācijas pasākumi. Tie ietvēra 15 sanāksmju organizēšanu un projekta demonstrējumu apmeklējumus dažādu nozaru ieinteresētajām personām (akvakultūras ražotājiem, investoriem, uzņēmumiem, kas pārstrādā aļģu biomasu u. c.); projekta prezentēšanu daudzos valsts un starptautiskos pasākumos; un 13 veicināšanas pasākumus plašākai sabiedrībai.

Rezultāti:

Veiktie pētījumi liecina, ka ieviestā pilotsistēma ir efektīva akvakultūras ražošanas ūdens attīrīšanai, samazinot estuārā izdalīto neorganisko barības vielu daudzumu. Tās darbība visa gada garumā prasa kombinētu dažādu makroaļģu audzēšanu.
Sagatavoti divi raksti, https://www.mdpi.com/2076-3417/12/1/398
Tīmekļa vietnes izveide https://algadepur.com/, lai izplatītu projekta rezultātus.
FigueiraFish ir saglabājis aļģu ražošanu zivju notekūdeņos projektā iesaistītajā akvakultūras teritorijā.
Ir izveidotas pastāvīgas attiecības un apmaiņa ar vietējiem akvakultūras ražotājiem, kā rezultātā trīs citi ražotāji izmēģināja dažādu sugu, proti, zivju un vēžveidīgo, kopīgu ražošanu.
Ir noteikti iespējamie aļģu izmantošanas veidi, tostarp to izmantošana kā mēslošanas līdzeklis vietējai lauksaimniecībai.

Pārnesamības iespējas un padomi:

Izstrādāto IMTA modeli var izmantot citiem akvakultūras produktiem, bet tas ir jāpielāgo vietējiem ražošanas apstākļiem.

Kā rīkoties:

Izmantot endogēnas sugas vai sugas, kas viegli pielāgojas apgabala vides un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tas maksimāli palielinās ražošanu un aļģu spēju notīrīt notekūdeņus.
Apspriest ar ražotājiem multitrofiskās sistēmas izstrādi, metodiku un īstenošanu un tās attiecīgi pielāgot. Tas nodrošinās ražotāju vajadzību apmierināšanu un maksimizēs veiktspēju.
Pārliecinieties, ka jums ir ilgtermiņa stratēģija. Tas ir būtiski, lai izveidotu efektīvāku un rentablāku nozari, kas ir labvēlīga videi un izdevīga sabiedrībai.

Ko nedarīt:

Gaidīt rezultātus īstermiņā! Dažādu organismu audzēšanu ietekmē daudzi vides un meteoroloģiskie faktori, tāpēc ir jāpieņam izmēģinājumu kļūdas un jārezervē uzlabojumiem laiks.
Īstenot IMTA sistēmu, iepriekš neizvērtējot un pilnībā neizprotot katras integrēšanai pakļautās monokultūras ražošanas specifiku.
Likt izmantot IMTA koncepciju ražotājiem. Efektīvākā pieeja ir palielināt ražotāju informētību un mudināt viņus aktīvi piedalīties risinājumu izstrādē ilgtspējīgākai praksei.

Projekta īstenotāja / labuma guvēja citāts:

“Sugu integrētai audzēšanai ir nākotnes perspektīva: no vienas puses, ražošanas ūdeņi no novadāmiem atkritumiem kļūst par vērtību, no otras puses, ražotāji var izmantot esošās ražotnes, lai dažādotu ražošanu un palielinātu peļņu.”

A. Cristina Rocha, zinātniskā projekta koordinatore, Koimbras Universitāte MARE.

Projekta kopējās izmaksas un finansējums

Projekta kopējās izmaksas: 208 835,89 EUR

ZVRG dotācija: 177 510,51 EUR (85 %)

Koimbras Universitāte: 31 325,38 EUR (15 %)

Īstenošanas ilgums

2018. gada oktobris – 2022. gada aprīlis

Covid-19 pandēmijas dēļ projekta pēdējais posms tika

pārcelts no 2020. gada jūnija uz 2022. gada aprīli.

Labuma guvējs

Laboratório MAREFOZ (MARE – Koimbras Universitāte)

A. Cristina S. Rocha