Noslēdzies karpu mazuļu audzēšanas pētījums

Turpinot dažādu karpu (Cyprinus carpio) šķirņu mazuļu audzēšanas un salīdzināšanas pētījumu Latvijas apstākļos, oktobrī noslēdzās ceturtā demonstrējuma sezona.

Pētījuma veikšanas vieta netika mainīta, tas tika veikts zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiālē “Dole” tajos pašos zivju audzēšanas dīķos. Šogad pētījuma prioritārie mērķi bija trīsvasaras karpu izaudzēšana, preču zivju izmēra sasniegšana un aizsardzības pasākumu efektivitātes pārbaude pret zivēdājputniem, kā arī maluzvejniecību.

No iepriekšējā gadā iegūtajiem divu šķirņu divvasaras karpu mazuļiem zivju audzētavā tika izveidotas divas zivju grupas, katra savā dīķī (0,9 ha), kurām tika nodrošināti iespējami līdzīgi apstākļi. Pagājušā gada pētījumā iegūtie divvasaru karpu mazuļi rudenī tika šķiroti un atlasīti lielākie un, vizuāli novērtējot pēc ārējām pazīmēm jeb eksterjera, labākie mazuļi, jo nākotnes mērķis ir no šīm zivīm izveidot vaislas zivju ganāmpulku. Tie ziemoja caurplūdes baseinos zivju audzētavā “Dole”. Rudenī svarā lielāko “Šilavoto” šķirnes (vidējais svars 972 g uz 15.2018.) mazuļu atgājums ziemošanas laikā bija 0,5% un vidējā svara zudums 15%. “Ungāru’” un “Šilavoto” šķirņu krustojuma mazuļu (vidējais svars 656 g uz 15.2018.) ziemošanas laikā bija 1,5% un vidējā svara zudums 6%. Zivju audzētavā tika izveidotas divas zivju grupas, katra savā dīķī, kur 30. aprīlī tika ielaisti vienā dīķī “Ungāru” un “Šilavoto” šķirņu krustojuma 459 karpu divvasaras mazuļi  ar kopējo svaru 283,45 kg un vidējo svaru 618 g, un otrā dīķī “Šilavoto” 415 šķirnes mazuļi  ar kopējo svaru 343,25 kg un vidējo svaru 827 g.

Trešajā sezonā, lai novērstu līdzīgus zivēdājputnu radītus zaudējumus kā pirmajā (2016) pētījuma gadā, tika turpināts izmantot daudzviet pasaulē lietotu efektīvu dīķu aizsardzības metodi – dīķu pārklāšanu ar tīkliem. Ap mazuļu audzēšanas dīķiem tika uzstādīts elektriskais gans, lai nepieļautu zivēdājdzīvnieku piekļūšanu (ūdru, ūdeļu). Iepriekšējās sezonas beigās, karpām pieaugot svarā >500 g, pie dīķiem tika atrastas malumakšķernieku atstātas pēdas un primitīvi makšķerrīki. Pēc tam,  papildus apsargājot dīķus, tika fiksēti divi gadījumi par nenoskaidrotu personu aizdomīgām darbībām pie dīķiem. Lai novērstu maluzvejniecību un sarežģītu apstākļus zivju noķeršanai, aptuveni 2 m no krasta, mazliet zem ūdens līmeņa, tika iedzīti koka stabi un novilkta dzeloņstieple. Kā arī, lai pastiprinātu drošību un atvieglotu dīķu novērošanu, tika uzstādīta video novērošanas kamera un novietotas brīdinājuma zīmes par makšķerēšanas aizliegumu un videonovērošanu. Pētījuma laikā regulāri tika reģistrēta ūdens temperatūra, ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums, pārbaudīts zivju veselības stāvoklis, veikti parazitoloģiskie izmeklējumi, zivis tika barotas sākumā ar granulēto zivju barību un pēc tam ar kviešu graudiem, kā arī veiktas kontrolzvejas un svara kontrolmērījumi. Audzēšanas sezonas laikā karpām ar barību divas reizes tika dots pretparazitārs un imunitāti stimulējošs zāļu līdzeklis.

Šīs sezonas temperatūras apstākļi, iespējams, nebija paši labvēlīgākie karpu audzēšanai, tomēr  ražas apjomi pārsniedza prognozēto un tika sasniegti ļoti labi rezultāti. Šādi temperatūras apstākļi, zivju audzēšanas intensitāte un izvēlētais barības veids ir labvēlīgāki faktori ūdens vides apstākļiem.

Apzvejošanas rezultāti

Apzvejojot dīķus, kopā tika iegūti 2896,44 kg zivju. Zivju skaita samazinājums (zudumi) šajā, trešajā audzēšanas sezonā ir uzskatāmi par ļoti maziem. Vienā dīķī tās bija 5 zivis jeb 1,1%, un otrā dīķī 10 zivis jeb 2,4%. Pēc privāto zivju audzētāju pieredzes (Latvijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā) neaizsargātos zivju dīķos, nepielietojot papildu aizsardzības metodes, kā tikai putnus un dzīvniekus biedējot, zaudējumi trešajā audzēšanas sezonā var sasniegt pat 50%. Vienā dīķī tika nozvejoti 1363,95 kg, 442 karpas ar vidējo svaru 3,085 kg un otrā dīķī 1532,49 kg, 392 karpas ar vidējo svaru 3,91 kg. Ņemot vērā esošos apstākļus un nelielās atšķirības iegūtajos abu karpu šķirņu augšanas rezultātos, var secināt, ka abu grupu zivju šķirnes ir vienādi labi augušas. Vidējais zivju svars palielinājās par gandrīz piecām reizēm. Pēc zivju audzētavas pieredzes, izvērtējot šo dīķu dabisko produktivitāti, iegūto zivju pieaugumu, izbaroto barības daudzumu un ņemot vērā granulētās barības pagājušā gada barības koeficientu (1,77), iegūtais vidējais kviešu graudu barības koeficients ir 3,9, kas ir vērtējams kā labs. Tomēr tas nozīmē, ka,  izvēloties karpu barošanai graudus, līdzīgos apstākļos ir jāizbaro mazliet vairāk kā divas reizes vairāk graudu nekā pētījumā izmantoto barību. Sasniegtie rādītāji uzskatāmi parāda, ka karpas Latvijas apstākļos var diezgan droši sasniegt tirgus izmērus (~2 kg) trīs sezonās. Veicot peļņas aprēķinu, rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, darbaspēka, transporta izdevumiem, izaudzētās produkcijas vērtības, kas pamatā ir atkarīga no individuālas saimniecības uzskatiem, sezonas, tirgus situācijas, šķirnes un citiem faktoriem un nosacījumiem, kā arī produkcijas kvalitātes, kas var atšķirties konkrētās saimniecības apstākļos.

Iegūtās karpas kā materiāls tiks izmantots tālākiem pētījumiem un vaislas ganāmpulka izveidei.

Ar detalizētiem pētījuma/demonstrējuma rezultātiem un to analīzi  tuvākajā laikā varēs iepazīties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra interneta vietnē, kā arī tur ir atrodama informācija par iepriekšējo gadu pētījumiem.

Secinājumi

Apkopojot iegūto informāciju, var secināt, ka pilnībā pāri dīķiem pārvilkti aizsargtīkli ir efektīvs zivju pasargāšanas veids pret zivēdājputniem, elektriskais gans – pret zivēdājdzīvniekiem un videonovērošana var mazināt vai novērst maluzvejniecību. Šādi aizsargātos dīķos zivju zudumi ir ļoti zemi. Lai veiksmīgi audzētu karpas intensīvos apstākļos, ir jāplāno un jāveic visi audzēšanas procesi, jānodrošina attiecīgi zivju audzēšanas aizsardzības pasākumi, arī vasaras sezonā regulāri jāseko ūdens vides parametriem un jāseko zivju veselības stāvoklim. Salīdzinot abu karpu šķirņu augšanas rādītājus, trešajā vasaras sezonā abas grupas uzrādīja līdzīgus rezultātus.

Foto: “BIOR” arhīvs

Mārcis Ziņģis,
zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome”
Akvakultūras, pētniecības un izglītības centra vadītājs