Par konferenci “Baltijas iekšzemes akvakultūra – izaicinājumi un iespējas”

Novembra sākumā Latvijā norisinājās starptautiskā konference “Baltijas iekšzemes akvakultūra – izaicinājumi un iespējas”, kurā pulcējās ap 150 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī no Ungārijas, Polijas un Dānijas, ieskaitot akvakultūras nozares ekspertus, zinātniekus, veterinārārstus, valsts iestāžu pārstāvjus, uzņēmējus un zivkopjus.

Konferenci organizēja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” un Starptautiskā organizācija EUROFISH.

Konferences mērķis bija nodrošināt platformu zināšanu un inovāciju pārnesei akvakultūras sektorā, veicināt diskusijas un ideju apmaiņu par iekšzemes akvakultūras pašreizējo stāvokli un nākotnes perspektīvām, sekmēt nozares izaugsmi un vides ilgtspējību.

Konferenci atklāja Latvijas Republikas zemkopības ministrs Armands Krauze ar uzrunu, kam sekoja starptautiskās organizācijas EUROFISH direktora Marko Frederiksena ievadvārdi par akvakultūras nozīmi Eiropā.

Plenārsesijas laikā tika pārrunāti jautājumi par akvakultūras ekonomisko nozīmi Latvijā un tās attīstības iespējām, ko detalizēti noraksturoja Normunds Riekstiņš no Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta. Viņš norādīja uz daudziem izaicinājumiem, tostarp ģeoklimatiskajiem apstākļiem, kuri ietekmē zivju audzēšanu atklātos ūdeņos, kā arī uz augošām izmaksām recirkulējošajās sistēmās. Normunds Riekstiņš uzsvēra nepieciešamību pēc nozares pārstāvju ciešākas sadarbības un zinātniskās iesaistes. Frančeska Barazeta no EUROFISH sniedza ieskatu par akvakultūras produktu situāciju Eiropas tirgū, īpaši pievēršoties Baltijas jūras reģionam. Tika apskatītas patērētāju izvēles, tirgus dinamika un konkurences apstākļi, kas veido un ietiekmē nozares attīstību. Savukārt Aivars Bērziņš iepazīstināja ar institūta “BIOR” ieguldījumu nozares atbalstā, iepazīstināja ar zināšanu pārnesi, lietišķiem pētījumiem, sadarbību ar citām zinātniskajām institūcijām un inovāciju veicināšanu nozarē, pieskaroties tādu izaicinājumu risināšanai kā antimikrobiālā rezistence, vides veselība, klimata maiņa un tā ietekme uz zivju veselību.

Ar ilgtspējīgām praksēm un pieredzi dalījās vadošie akvakultūras eksperti. Jakobs Bregnballe no AKVA grupas iepazīstināja ar jaunākajiem sasniegumiem recirkulācijas akvakultūrā, kā arī ar atjaunoto “Rokasgrāmatu recirkulācijas akvakultūrā. Ievads modernās, videi draudzīgās un augstražīgās slēgtajās zivju audzēšanas sistēmās” (2022. gada izdevums), kura nupat ir iztulkota latviski un drīzumā būs brīvi pieejama internetā. Nerijus Nika no Klaipēdas universitātes iepazīstināja ar sālsūdens recirkulācijas akvakultūras (RAS) sistēmu izmēģinājumiem Lietuvā, tostarp ar garneļu audzēšanas iespējām iesāļos ģeotermālos ūdeņos, kā arī ar varavīksnes foreļu un Nīlas tilapiju audzēšanu.

Jone Kota (Tartu universitāte) pastāstīja par inovatīvā saimniecībā veiktajiem pētījumiem, apvienojot vietējās peldošās brūnaļģes Fucus vesiculosus un mīdijas Mytilus trossulus audzēšanu zema sāļuma apstākļos Baltijas jūras ūdeņos Igaunijā, kā arī pastāstīja par biotopu atjaunošanas iespējām Baltijas jūrā, izmantojot zemas trofijas akvakultūru. Lauris Apsis no uzņēmuma BlueCircle iepazīstināja ar Latvijas pieredzi RAS attīstībā, izceļot uzņēmuma pašreizējo stāvokli globālajā zivju tirgū un konkurences apstākļus, kā arī aicinot klātesošos veikalā izvēlēties savas valsts zivju produktus.

Martins Līvs no Igaunijas pastāstīja par ģimenes uzņēmumu Kalatalu Härjanurmes, kas apsaimnieko aukstūdens caurplūdes foreļu audzētavu. Galvenās uzņēmumā audzētās sugas ir varavīksnes foreles, karpas un stores, kā arī papildu pūles tiek veltītas vēžu audzēšanai un zandartiem, – resursa pavairošanas vajadzībām. Zivis tiek audzētas, izmantojot dažādas tehnoloģijas – gan tradicionālos dīķus, gan modernās RAS. Urbani Bela (Ungārijas Lauksaimniecības un dzīvības zinātņu universitāte) iepazīstināja ar topošajām vadlīnijām dīķu akvakultūrā.

Pēcpusdienas sesijā uzmanība tika pievērsta praktiskiem piemēriem, samu audzēšanai (Vlads Vickuns) un bioloģiskās akvakultūras attīstībai Lietuvā (Rolands Morkūns). Armands Roze no Latvijas uzņēmuma FAPS informēja par izaicinājumiem lašu dzimtas zivju audzēšanā mazajos uzņēmumos, pastāstot par savas audzētavas evolūciju un pielāgošanos tirgus izmaiņām laika posmā no 1994. gada. Mihaels Behs pastāstīja par enerģijas patēriņa samazināšanu RAS (Nordic Aquaculture Consulting), bet Piotrs Eljasiks par atkritumu plūsmu pārvaldību dīķu sistēmās (Ščecinas Rietumpomerānijas tehnoloģiju universitāte).

Noslēdzošā sesija tika veltīta akvakultūrai kā cilvēka veselības un vides kvalitātes uzlabošanai, kur Darius Nienius (Nacionālais Pārtikas un veterinārais riska novērtēšanas institūts) pastāstīja par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstu dzīvnieku veselības un labturības kapacitātes celšanai Lietuvā, kā arī Jānis Ruško (“BIOR”) ziņoja par zivju produktu lietošanas riskiem un ieguvumiem cilvēka veselībai.

Stenda referātu sesijā tika prezentēti ar akvakultūras nozari saistīti pētījumi, sniedzot ieskatu inovācijās, tehnoloģijās un zināšanu pārnesē, piedaloties nevalstiskajām Latvijas zivju audzētāju organizācijām, zinātniskajiem institūtiem, universitātēm un citām organizācijām.

Otrās dienas galvenais notikums bija vizīte “BIOR” Akvakultūras inovāciju un infrastruktūras centrā Tomē. Dalībniekiem tika sniegta iespēja iepazīties ar modernākajām RAS zivju audzēšanas tehnoloģijām.

Konferences izskaņā secinājām, ka akvakultūras attīstībai Baltijas reģionā ir nepieciešams stiprināt kooperāciju uzņēmumu starpā, gan valsts, gan starpvalstu mērogā nav jābaidās izvirzīt vērienīgākus mērķus un domāt plašāk, piesaistīt zinātnes sektoru un uzlabot sabiedrības izpratni par vietējo zivju produktu vērtību. Pasākums kalpoja kā lieliska platforma ideju apmaiņai un turpmākai sadarbībai Baltijas un Eiropas valstu ekspertu starpā.

Santa Purviņa,
Dr. biol., vadošā pētniece