Pašpatērīņa zivju audzēšana

Pašpatēriņa zivju audzēšana piemājas dīķos kļūst arvien populārāka, jo tā sniedz dažādus ieguvumus gan no estētiskā, gan saimnieciskā viedokļa. Šī prakse piedāvā iespēju baudīt svaigu un veselīgu zivju produkciju tieši no sava dīķa, vienlaikus uzlabojot īpašuma ainavisko pievilcību un ekosistēmas daudzveidību.
Estētiskie labumi
* Ainavas uzlabošana – dīķis ar zivīm var kļūt par skaistu un mierīgu dabas stūrīti jūsu īpašumā, radot harmonisku vidi.
* Bioloģiskās daudzveidības veicināšana – ūdenskrātuve piesaista dažādus putnus, kukaiņus un citus dzīvniekus, bagātinot dabisko ekosistēmu.
* Relaksācijas iespējas – ūdens tuvums un iespēja vērot zivis rada nomierinošu efektu, kas palīdz mazināt stresu un uzlabo emocionālo labsajūtu.
* Labvēlīga vide atpūtai – dīķis var kalpot kā lieliska vieta ģimenes pasākumiem, makšķerēšanai un citām brīvdabas aktivitātēm.
* Mikroklimata uzlabošana – dīķis var palīdzēt uzturēt patīkamāku temperatūru un mitruma līmeni apkārtnē karstās vasaras dienās.
* Dabas harmonijas veidošana – ūdenstilpe ar zivīm veicina dabas līdzsvaru un uzlabo kopējo ekoloģisko stāvokli.
* Lēnās dzīvošanas filozofijas atbalsts – zivju audzēšana laukos lieliski saskan ar lēno dzīvošanu – iespēju atslēgties no stresa, baudīt dabu un vienkāršākus dzīves priekus, stiprinot saikni ar vidi un atrast ceļu pie sevis.
Saimnieciskie labumi
* Svaiga un kvalitatīva pārtika – audzējot zivis pašpatēriņam, iespējams iegūt augstas kvalitātes proteīnu avotu bez ķīmiskām piedevām un antibiotikām.
* Ietaupījumi pārtikas budžetā – ilgtermiņā pašaudzētas zivis var būt ekonomiski izdevīgas, samazinot nepieciešamību iegādāties zivis veikalā.
* Potenciālie ienākumi – ja zivju audzēšana ir veiksmīga, daļu no nozvejas iespējams pārdot vai apmainīt barterī ar savu kaimiņu, kurš savā piemājas saimniecībā ir izaudzējis kaut ko citu.
* Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana – pareizi apsaimniekots dīķis var nodrošināt pašpietiekamu zivju ekosistēmu, samazinot slogu uz dabīgajām ūdenstilpēm.
* Ūdens attīrīšana – pareizi uzturēts dīķis ar zivīm palīdz attīrīt ūdeni, veicinot dabisku ekoloģisko līdzsvaru.
* Mazāks piesārņojums – audzējot zivis mājas apstākļos, samazinās nepieciešamība pēc rūpnieciski audzētām zivīm, kas var būt piesārņojošas videi.
* Veselīgāks dzīvesveids – nodarbošanās ar zivju audzēšanu veicina aktīvāku un dabai draudzīgāku dzīvesveidu.
* Ūdens aizturēšana vasaras karstajos mēnešos – dīķis palīdz saglabāt mitrumu un regulēt vietējo klimatu, samazinot sausuma ietekmi uz apkārtējo vidi.
Pašpatēriņa zivju audzēšana piemājas dīķī ir vērtīga un daudzpusīga prakse, kas sniedz labumu gan īpašniekam, gan dabai. Tā veicina veselīgāku dzīvesveidu, estētisko baudījumu un ekonomiskos ieguvumus, padarot to par lielisku investīciju nākotnei.
Kādam būtu jābūt pašpatēriņa zivju dīķim?
* Pirmkārt, tādam, kurā turas ūdens visā audzēšanas sezonas/gada laikā;
* Jābūt ūdens resursa avotam. Ūdens apgāde dīķim var būt no lietus/sniega ūdeņiem, pazemes/virszemes avotiem;
* Ūdens slāņa dziļums sausā vasarā ne mazāk par 1 m, vēlams arī kādu dziļāku vietu 1,5–2 m, ja zivis plānots turēt arī ziemā, tad 2–3 m;
* Ļoti vēlams, lai dīķis būtu nolaižams;
* Jānovērtē, vai dīķis būs piemērots siltūdens vai aukstūdens zivīm;
* Dīķa ūdens spoguļa platība vismaz 1000 m², optimāli 3000 m², var arī vairāk;
* Ļoti labi, ja dīķim ir iespējams pievilkt elektrību;
* Lai zivis augtu tās ir jābaro!
Un tagad pārrunāsim visu pēc kārtas. Vairums piemājas dīķu ir piemēroti zivju audzēšanai jeb zivju mazdārziņa ierīkošanai. Lai dīķī audzētu zivis, viens no svarīgākajiem resursiem ir ūdens un tā kvalitāte.
Mazu piemājas dīķi ir viegli uzraudzīt un apsaimniekot, un tas neprasa daudz laika.
Kāda tad ir dīķa–mazdārziņa būtība? Tāpat kā jebkuru dārzu pavasarī, to uzrok un apsēj, tāpat arī dīķi pavasarī sagatavo, uzpilda ar ūdeni un apsēj, tas ir, ielaiž zivju mazuļus. Tāpat kā dārzu, vasarā ravē, laista, mēslo jeb baro, uzrauga, lai augi neslimotu, lai putni vai dzīvnieki nenoēstu izaugušo, tāpat arī mazdārziņa dīķī zivis ir jābaro, lai tās augtu, jāseko, lai ūdenī būtu gaiss (skābeklis), ko zivīm elpot. Ja dīķī veidojas liela ūdens zāļu masa, dīķis jāravē, jāskatās, lai zivis neslimotu. Ja dīķiem uzrodas nelūgtie viesi – zivju ēdāji, tad ātri jārīkojas, lai saglābtu ražu. Tāpat kā dārzā rudenī novāc ražu, tāpat arī dīķī rudenī veic nozveju un novāc vasarā izaudzēto. Tāpat kā dārzam ļauj ziemā atpūsties, arī dīķi ir labi ziemā atstāt tukšu – ziemot, lai dīķa gultne kārtīgi izsalst, tādējādi samazinot zivju slimību ierosinātājus, zivju parazītus un lai dīķis atpūšas, un nākamajā vasarā atkal varētu labi ražot. Protams, ja lauku sētas ainavā ziemā tukšs dīķis diez ko labi neizskatās, var dīķi pēc nozvejas atkal uzpildīt un ziemošanu veikt katru otro, trešo vai pat piekto gadu. Tāpat kā dārzu, ir labi katru piekto gadu atstāt vasarā atmatā, lai zeme atpūšas, tāpat arī dīķim, ik pa pieciem gadiem vasarošana ir ļoti labs profilaktisks un lēts veids, kā dezinficēt dīķa gultni ar saules stariem. Vasarošanas laikā ļoti labi dīķa gultni apstrādāt ar nedzēstu kaļķi un apsēt ar viengadīgu kultūru, rudenī izaugušo nopļaut un izvākt no dīķa, vai ieart gultnē, var arī vasarā noganīt. Tāpat kā dārzā, augsne tiek mēslota ar mērķi palielināt ražību, tieši tāpat arī dīķos tiek mēslots ūdens ar nolūku celt dīķa ražību, tam izmantojot tos pašus kūtsmēslus, un tieši tāpat neliek svaigus kūtsmēslus, tiem jābūt vismaz gadu nostāvējušiem. Visas šīs darbības nākamajā sezonā būtiski cels dīķa ražību, augšanas intensitāti, un zivis būs stipras un veselas. Te gan gribu piebilst, ka mēslošana nelielās porcijās veicama arī audzēšanas sezonas laikā līdz vasaras vidum. Dīķa mēslošana vasaras otrajā pusē jau būs mazefektīva, un to, manuprāt, nav jēgas darīt.
Dīķī–mazdārziņā zivis var audzēt viena vai vairāku gadu ciklā. Pirmajā variantā zivju mazuļi tiek ielaisti pavasarī, rudenī viss izaugušais tiek apzvejots, salikts, piemēram, saldētavā, dīķis ziemā ir tukšs, pavasarī visu sāk no jauna. Otrajā variantā pavasarī ielaiž zivju mazuļus, rudens nozvejā atlasa lielākās zivis, pārējās atstājot audzēšanai nākamajam gadam, nepieciešamības gadījumā papildinot zivju krājumus nākamajā pavasarī ar jauniem mazuļiem. Ziemā dīķis ir uzpildīts un zivis tiek ziemotas dīķī. Šajā variantā dīķim zināma uzmanība ir jāvelta arī ziemā, lai vasarā izaudzētais veiksmīgi pārziemotu un turpinātu augt arī nākamajā vasaras sezonā.
Labi apkoptā un barotā 1000 m² mazdārziņa dīķī vasaras sezonā izaudzēt 100 līdz 200 kg zivju pilnīgi noteikti ir sasniedzams plāns, kas, manuprāt, ģimenes pārtikas patēriņam ir labs un galvenais ļoti veselīgs atspaids visa gada garumā, jo no dīķī–mazdārziņ zivis var ķert ikdienas lietošanai augu gadu, vai arī glabāt izaudzēto smalki safasētu saldētavā.
Daži piemēri par pavasara ielaidumu dīķī ar ūdens spoguli 1000 m².
Tātad intensīvi apsaimniekotā dīķī- mazdārziņā apskatīsim piemēru ar karpām.
* Ielaižot pavasarī 250 gab. (12,5 kg). vienvasaras karpu mazuļus ar vidējo svaru 50 g, rēķinot skaita zudumu 20%, uz rudens nozveju paliek 200 gab. Vidējo svaru rudenī varētu prognozēt no 500 līdz 800 g, tātad novāksim 100–160 kg, atskaitot pavasara ielaidumu 12,5 kg, tīrā raža ir 87,5–14,75 kg.
* Ielaižot pavasarī 150 gab. (75 kg) divvasaras karpu ar vidējo svaru 500 g, rēķinot skaita zudumu 10%, uz rudens nozveju paliek 135 gab. Vidējo svaru rudenī varētu prognozēt no 1200 līdz 2000 g, tātad novāksim 162–270 kg, atskaitot pavasara ielaidumu 75 kg, tīrā raža ir 87–195 kg.
Piemērs ar varavīksnes foreli:
* Ielaižot pavasarī 250 gab. (12,5 kg) vienvasaras varavīksnes foreļu mazuļus ar vidējo svaru 50 g, rēķinot skaita zudumu 20%, uz rudens nozveju paliek 200 gab. Vidējo svaru rudenī varētu prognozēt no 800 līdz 1000 g, tātad novāksim 160–200 kg, atskaitot pavasara ielaidumu 12,5 kg, tīrā raža ir 147,5–187,5 kg.
Var tam visam pa vidu ielaist kādu plēsēju – līdaku, zandartu, samu, pārāk gan nevajag aizrauties ar daudzumu, ne vairāk par 5% no zivju kopējās masas dīķī, jāņem vērā, lai plēsīgā zivs izaugtu par 1 kg, tai jāapēd citas zivis vismaz 10 kg. Es ieteiktu sākumā nelaist nemaz, bet, ja ir liela vēlēšanās, tad vien dažas.
Īpaši gribu pievērst uzmanību zivju (skaita) zudumiem. Šis lielums pilnīgi noteikti nav konstants lielums, bet, gluži pretēji, ļoti mainīgs, nepārspīlējot – šis lielums var būt robežās no 1 līdz 100%. Labi apsargātā, pieskatītā un veselīgā dīķī zivju zudumi mēdz būt ap 1% un mazāk, savukārt dīķī, kuru netraucēti apsēduši, piemēram, kormorāni jeb jūras kraukļi, rudenī var būt situācija, kad zivju nozvejas rezultāts ir apaļa nulle zivju. Kormorāniem, kuru dabiskā barošanās vide ir jūra, tur nirstot līdz 15 metru dziļumam, iztīrīt līdz nullei mazu dīķīti ar dziļumu 1–2 m ir vienkārša bērnu spēlīte, un to var izdarīt 1–2 putni. Ņemiet vērā, ka tie nebūt nav vienīgie zivju nedraugi, ir vēl ūdrs, ūdele, zivju gārnis, zivju ērglis, arī stārķis noteikti neatteiksies no zivju cienasta. Pret katru no viņiem dabai saudzīgā veidā ir iespējams nosargāt savu dīķi, tikai jāņem vērā, ka viņi ir. Protams, nedrīkst aizmirst faktu – zivis mēdz arī slimot, šādā situācijā ir nepieciešams vērsties pie zivju veterinārārsta. Zivju slimošana bieži vien ir galēja izpausme sliktai dīķa ūdens kvalitātei, sliktai barībai, pārapdzīvotam dīķim, barības nepietiekamībai utt., kā rezultātā viņas slikti jūtas, kas savukārt parādās dažādu saslimšanu veidā un beigu galā ir zivju mirstība, kas savukārt tiešā veidā atsaucas uz ziemas krājumiem saldētavā.
Aplūkotajos piemēros ir jāņem vērā, ka, lai sasniegtu šādu rezultātu, zivis jābaro, par dīķi un zivīm ir jārūpējas, jāsargā no nelūgtiem viesiem, nu gluži tāpat kā mēs rūpējamies par savu piemājas dārzu.
Dīķis nekad nav vienāds, tas ir mainīgs un dinamisks, bet tajā pašā laikā tik pastāvīgs un vienmēr esošs. Balvā par savām rūpēm mēs saņemam skaistu ainavu – dīķi, pie kura vienmēr ir interesanti pieiet, vietu, kur klusā saulrieta sirmajā stundā nesteidzīgi pasēdēt, aprunāties ar savu dīķi un sevi, vienkārši baudīt vakaru, klausoties klusumu.
Iespējams, jums doma par pašpatēriņa zivju audzēšanu savā pagalmā ir ieinteresējusi, un jums radušies jautājumi par šādām tēmām:
- zivju dīķu uzbūves principi,
- esošo dīķu pielāgošana zivju audzēšanai,
- zivju sugas un to saderība,
- zivju barošana, barības veidi,
- zivju barotavas,
- zivju dīķa ūdens parametru kontrole,
- risinājumi zivju dīķu ūdens kvalitātes uzlabošanai,
- aizsardzība pret zivju ēdājiem,
- izaudzēto zivju nozveja,
- zivju ziemošana dīķī.
Droši rakstiet, meklējiet informāciju LLKC mājaslapas sadaļā “Zivsaimniecība” vai piesakieties uz kādu no šī gada semināriem par zivju audzēšanu.
Materiālu sagatavoja:
Raivis APSĪTIS LLKC eksperts zivsaimniecībā Tālrunis: +371 29233377 E-pasts: raivis.apsitis@llkc.lv
Pievienot komentāru