Piekrastes zivsaimniecība Lietuvā

LLKC Zivsaimniecības sadarbības tīkls 19. un 20. oktobrī rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu ar mērķi apgūt un apskatīt piekrastes zivsaimniecības attīstības iespējas Lietuvā. Braucienā piedalījās zivsaimniecības pārstāvji no visas Latvijas piekrastes, kopā 20 dalībnieki.

Brauciena pirmajā dienā apmeklējām Klaipēdas ostu, kur tikāmies ar Lietuvas Zvejnieku asociācijas (Lietuvos Žuvininkystės produktų gamintojų asociācija) pārstāvi Alfonsu Bargailu, kurš pastāstīja, ka asociācijā apvienojušies 30 uzņēmumi. Papildus viņš sniedza informāciju par roņu problēmu piekrastes zvejā un kompensāciju samaksu, par roņu radītajiem zaudējumiem, ko zvejnieki jau šogad ir sākuši saņemt. Latvijas zvejniekiem šogad tika piedāvāts līdzīgs risinājums par roņu nodarītajiem postījumiem, tomēr tas nav guvis atbalstu, jo lielākā piekrastes zvejnieku daļa nespētu izpildīt postījumu kompensācijas pieteikuma prasības. Lietuvā ir izveidojusies pavisam atšķirīga situācija saistībā ar lašu zveju atklātajā jūrā, kas ir atļauta visu gadu ar dažiem teritoriju ierobežojumiem.

Apmeklējām arī Klaipēdas ostā esošo zivju produktu izsoļu namu, kurš izveidots 2007. gadā un kuru pašlaik piemeklējušas finansiālas grūtības, jo atcelta prasība zvejniekiem 80% no nozvejas nodot izsolē. Pirmajos gados zivju izsoļu nams darbojies labi, un visi bijuši apmierināti. Pēc tam zvejniekus vairs nav apmierinājusi piedāvātā cena, bijis grūti darboties kaut vai ar nelieliem ienākumiem. Zivju izsoļu namā arī nevarēja piedāvāt jau apstrādātas zivis, kas neapmierinājis zvejniekus. Līdz ar izmaiņām zivju izsoļu nams pašlaik darbojas kā privāts uzņēmums. Tajā ir izveidota mencu pārstrādes līnija, kur dienā var apstrādāt līdz 3 t zivju, bet neizskatījās, ka tas notiktu bieži.

Brauciena turpinājumā tikāmies ar piekrastes zvejnieku netālu no Klaipēdas, kurš pastāstīja, ka veic zveju visu gadu. Nozvejotās zivis pārdod arī Latvijā. Piekrastes zivju kvota Lietuvā ir 5% no valsts kopējās kvotas. Piekrastes zveja tiek regulēta valstiski, vietējās pašvaldības nav iesaistītas šajā procesā, un par licenci nav jāmaksā gada maksa. Ar EZF VRG projekta palīdzību iegādāts traktors, ar ko transportē piekrastes laivu uz/no jūras. Papildus iegādāts ekskavators darbību dažādošanas pasākumā, lai varētu gūt papildus ienākumus laika posmā, kad ar zveju nav iespējams nodarboties. Te veic arī zivju apstrādi – kūpināšanu.

Otrajā dienā tikāmies ar "Fishing Baltic" (https://fishingbaltic.eu) vadītāju Egidiju Nerevičiusu. Kurš informēja, ka šobrīd asociācijā ir 12 biedri – 10 juridiskas personas, uzņēmumi, kas darbojas zivsaimniecības jomā, un divas fiziskas personas. Asociācijas galvenie mērķi – pulcēt zivsaimniecības reģiona iedzīvotājus, darboties kā starpniekam starp asociācijas biedriem, pašvaldības un nacionālajām institūcijām, rīkot un organizēt dažādus projektus, zivsaimniecības programmas, stratēģiju, īstenojot zivsaimniecības sektora attīstības mērķus un uzdevumus, apkopojot materiālos un cilvēciskos resursus to mērķu īstenošanai. Šobrīd mērķis ir apvienot Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas zvejniekus un zivsaimniecības uzņēmumus, lai cīnītos par kopējām interesēm ES mērogā. No 2016. gada janvāra uzsākta projekta „Baltijas krasta valstu mazapjoma zvejniecības sektora sadarbības attīstīšana, piemērojot labākās prakses apmaiņu izglītojošu tikšanās reižu laikā un informācijas bāzes izveidošanas virtuālajā telpā metodes” īstenošana, kuru finansē ar asociācijas un ES līdzekļiem saskaņā ar pilotprojektu „Atbalsta pasākumi mazapjoma zvejniecībai”. Galvenais projekta mērķis – radīt apstākļus Baltijas krasta valstu mazapjoma zvejniecības sektora pārstāvju sadarbības attīstīšanai un to informētības palielināšanai. Asociācija sadarbojas arī ar Latvijas zvejniekiem un biedrībām, plānots veidot starptautiskus sadarbības projektus, kas tiek finansēti ārpus EJZF atbalsta iespējām.

Apskatījām pārstrādes cehu “Jūros vējas” (http://jurosvejas.lt/). Cehā veic zivju pirmapstrādi. Jauda ir 4–5 t dienā. Cehs izveidots 2007. gadā, izmantojot EZF līdzfinansējumu (ap 200 tūkst. eiro). Saražoto produkciju pārdod arī lielajos tirdzniecības tīklos, piemēram, “Maxima” un “Iki”.

Apmeklējām arī dažus zivju produkcijas tirdzniecības uzņēmumus, koka laivu ražotni, kā arī vēsturisku piekrastes zvejnieku sētu.

Apmeklējām zivju audzētavu un pārstādes cehu “Kintai”. Uzņēmuma dīķu platība sastāda 480 ha. Gadā saražo 400–500 t zivju, galvenokārt spoguļkarpu. Produkciju eksportē uz Latviju, Igauniju, Poliju u. c. Mazuļus inkubē paši. Tiek veikta arī zivju apstrāde – galvenokārt kūpināšana un filetēšana. Kopā uzņēmums nodarbina ap 80 cilvēkiem, nesezonā – 50. Uzņēmums dažādojis savu darbību – piedāvā tūrisma pakalpojumus, ēdināšanu, tirgo saražoto produkciju savos sešos firmas veikaliņos Lietuvā, drīzumā plānots arī atvērt vienu veikalu Rīgā. Piedāvā 50 dažādu veidu gatavo produkciju. Svaigai karpai vairumtirdzniecības cena 2,50 eiro/kg.

Brauciena noslēgumā apskatījām piekrastes zvejnieku ostu (piestātni). Osta uzbūvēta, izmantojot EZF līdzekļus. 80 metru garumā izbūvēta piestātne (projekts izmaksājis 450 tūkst. eiro). Ierīkots elektrības pieslēgums un ceļamkrāns nozvejas izcelšanai. Tomēr tad, kad ir zemāks jūras līmenis, nav iespējams iebraukt piestātnē.

Kristaps Gramanis,

Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta projektu vadītājs