Pieredze lielākajā Lietuvas karpu audzētavā

Gulbenes novada zivsaimnieki oktobra vidū devās pieredzes apmaiņas braucienā uz lielāko Lietuvas zivsaimniecības uzņēmumu “Birvetos tvenkiniai”.

Pirmie zivju dīķi te, Žemaitijā, datēti jau ap 1592. gadu, bet Lietuvā nopietni dīķsaimniecību uzsāka attīstīt periodā no 1952.-1956. gadam. Pēc Ignalinas atomelektrostacijas izbūves Maskava atvēlēja 4,5 miljonus rubļu reģionam dīķsaimniecību attīstībai kā kompensāciju par atomelektrostacijas nodarīto kaitējumu. Tolaik zivju dīķu celtniecība ilga 10 gadus un tikai 1987. gadā dīķos tika iegūta pirmā zivju produkcija.  Uzņēmums “Birvetos tvenkiniai” izveidots 1994. gadā pēc zvejnieku kolhoza reorganizācijas, pārņemot dīķsaimniecības teritorijas 911 ha platībā. Kopš dibināšanas līdz pat šai dienai uzņēmumu vada Edita Brukštuviene. Šobrīd galvenā audzētā zivju suga ir karpa, taču dīķos mīt arī līdakas, platpieri, amūri, karūsas.

“Birvetos tvenkiniai” ir ģimenes uzņēmums ar 30 darbiniekiem. Dīķu saimniecība sastāv no 30 dīķiem, no tiem lielākais  ir 114 ha platībā. Mēs saimniecībā viesojāmies pēdējā zivju nozvejas dienā, skatījām nolaistos dīķus, kā arī zivju uzglabāšanas baseinus. Sezonā saimniecībā izaudzē ap 600 tonnām zivju, ap 400 tonnām tiek realizētas pa visu Lietuvu “Rimi” un “Norfa” veikalu tīklos. Dzīvas zivis pārdod arī tirdziņos. Zivju barošanai iepērk ap 1000 t graudu no kaimiņu saimniecības un vēl ap 800 t kombinēto spākbarību. Saimniece Edita stāsta, ka pašlaik tiek īstenots projekts zivju pārstrādes ceha būvniecībai, tad piedāvājumā būs gan svaigas, gan kūpinātas zivis vakuumiepakojumā. Saimniecībā  nākotnē uzsāks arī storu audzēšanu.

Uz uzņēmuma “Birvetos tvenkiniai” teritorijas bāzes 2004. gadā tika izveidota aizsargājamā teritorija – Birvetas biosfēras daudzstūris, kas ir Eiropas ekoloģiskā tīkla NATURA 2000  neatņemama aizsargājamu teritoriju sastāvdaļa. Šādu dabas teritoriju tīkla uzdevums ir saglabāt upju ieleju mitrāju ekosistēmu, veidot dīķos saliņas putnu populāciju saglabāšanai sezonālo migrāciju laikā. Bet, neskatoties uz to, saimniecībai ir atļauts sezonā nomedīt piecus simtus kormorānu.

Lai nodrošinātu labu zivju veselību, pieaugumu un regulāras piegādes patērētājiem, saimnieki, pēc izglītības biologi, ļoti lielu uzmanību pievērš profilaktiskajiem pasākumiem saimniecībā. Saimniece mums stāstīja gan par kaļķa lietošanas lielo nozīmi, gan par sāls izmantošanu ziemošanas baseinos. Brauciena dalībnieki pievērsa uzmanību tam, kā tiek kopti un uzturēti zivju nārsta un ziemošanas dīķi.

Aukštaitijas nacionālā parka teritorijā viesojāmies pie kolorītā saimnieka Valda Gaideļa  viņa saimniecībā “Gaideliu sodyba”. Saimnieks savā stāstījumā iepazīstināja gan ar šīs vietas vēsturi, saimniecisko dzīvi, bet pats galvenais – viņš vārīja un cienāja ar tradicionālo zivju zupu. Tās  sastāvā jābūt ne tikai zivīm, bet vēl 16 dažādām zālītēm un garšaugiem, piemēram, savvaļas burkāniem, kalmju saknēm, nātrēm. Zupai tiek pievienots pašbrūvēts degvīns, zivs peldpūslis un ugunskura ogles. Kāpēc tas viss vajadzīgs – aizbrauciet ciemos un uzziniet paši!

Saimniecība darbojas jau 30 gadus, vasaras tūrisma sezonā atvērts restorāns un viesu māja. Saimniecības piedāvājumā ir arī kūpinātas zivis. Saimniekam ir atļauja iepirkt un tradicionāli (bez metāla klātbūtnes) kūpināt “Rapuškas”, t. i., rēpšus, šis produkts ir iekļauts ES Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes “Mācību un pieredzes apmaiņas braucieni pa Latviju un uz Eiropas valstīm” ietvaros.

Anita Rozenberga,

Gulbenes novada lauku attīstības konsultante

Foto: Anita Rozenberga