Reņģe nāk kopā ar vasaru

Tikai līdz ar siltāka laika iestāšanos maija beigās Baltijas jūras Rīgas līcī stāvvados sāka ienākt reņģes. Ieilgušais pavasara aukstums kopā ar spēcīgo vēju bija galvenais kavēklis reņģu zvejai piekrastē, bet valdības noteiktais ārkārtas stāvoklis Covid-19 dēļ daudziem piekrastniekiem nevis traucēja, bet pat nāca par labu.

Zivju ir maz vai nemaz – tā šopavasar secināja ne viens vien piekrastes zvejnieks, maijā uzsākot reņģu zveju stāvvados, vai arī pēc pavasara lieguma beigām 15. majā, sākot tīklu zveju. Zivju “raža” līcī jau no paša gada sākuma nebija daudzsološa – ledus trūkums līdz lieguma laika sākumam it kā ļāva notikt zvejai arī ziemas mēnešos, taču zivju pie krasta bija maz. Vienlaikus ziemas siltos laikapstākļus novērtēja lielākie lomu un zvejas aprīkojuma postītāji – roņi, kas, pēc zvejnieku novērojumiem, agrajā pavasarī palika tepat piekrastē, nevis, kā ierasts, aizceļoja “bērnoties” uz Igaunijas ūdeņiem pie Roņu salas. Līdz ar to tās pašas nedaudzās vērtīgās zivis, kas iekļuva tīklos, tapa roņu apēstas, vienlaikus nodarot arī pamatīgu skādi un liekus izdevumus.

Par laimi vai par nelaimi, pieprasījums pēc vietējām zivīm aug gadu no gada – lielākie vērtīgo zivju pircēji ir krogi un restorāni gan Rīgā, gan piekrastē, tāpat arī tirgi, taču tiem nākas stāties aizvien garākās rindās, lai pie vērtīgās izejvielas tiktu. Daudzviet, jo īpaši Rīgai pietuvinātajā piekrastē, labas zivis kļuvušas par deficītu. Te pieprasījumu nemazināja pat ārkārtas situācija valstī. Arī pieprasījums pēc mazāk vērtīgajām reņģēm šogad caurmērā ir lielāks, tiesa – ne visur piekrastē. Covid-19 veicināja pieprasījumu pēc zivju konserviem, ražošanas apjomi pieauga un līdz ar to – reņģu cena. Ja iepriekšējos gados lielākā daļa reņģu par sīknaudu nonāca zivju miltu rūpnīcās, tad šogad pārstrādes uzņēmumos, no kuriem daži jau pamanījušies publiski pasūkstīties par pārāk augsto izejvielas cenu – 35 un vairāk centiem kilogramā, kamēr iepriekšējos gados varēja maksāt nieka padsmit centus.

Tomēr nosacīti augstā reņģu cena vāji kompensēja tās grūtības, ar kurām piekrastes zvejniekiem šogad nācās saskarties, uzsākot stāvvadu zveju. Aptaujājām piekrastes zvejas uzņēmumu saimniekus – gan tos, kuri strādā Rīgas līci, gan pie atklātās jūras, par šā gada zvejas sezonu. Jāuzsver, ka aptauja notika maija vidū, kad ilgstoši turējās vēss laiks un spēcīgi vēji.

Ziemeļkurzemes piekrastē, Kolkā z/s “Zvīņas” īpašnieks Andris Laukšteins informēja, ka maija vidū reņģu nozveja ar stāvvadu bija ļoti slikta ilgstošo ziemeļu vēju dēļ, un ūdens temperatūra ir ļoti auksta. Aukstuma dēļ reņģu sezona vēl īsti nebija sākusies. Ārkārtas situācijas dēļ pilnībā pārtraukts reņģu noiets uz Centrāltirgu, kur tās varēja pārdot par augstāku cenu.

Arī Kolkas z/s “RĀMAS” īpašnieks Agris Vansovičs apstiprina A. Laukšteina teikto par reņģu stāvvadu zveju, piemetinot, ka šogad turpinās pagājušā gada scenārijs ar ļoti sliktiem laika apstākļiem reņģu nozvejai. Laika apstākļu uzlabošanās maija beigās esot pārāk vēlu, lai reņģes iepeldētu Ziemeļkurzemes piekrastē. Tomēr pats sezonas sākums esot bijis labs, bet šis periods bijis ļoti īss. Reņģu cena esot laba, bet trūkst produkcijas.

Zvejnieku saimniecība “Garāji” Rojas novadā šogad vairs neliek stāvvadus, jo zivju resursu esot maz un trešo gadu nav redzēta lielā reņģe. Maija vidū lielākie darbi bija pie laivu remontiem, lai maija beigās varētu sākt luču zveju ar murdiem. Rojas pusē Covid-19 dēļ esot apsīcis tūrisms, viesu mājas nestrādā un ar zivju tirdzniecību ļoti bēdīgi. Grūti atrast jaunus cilvēkus, kuri gribētu nodarboties ar zvejniecību, jo šī nav nozare, kur var gūt lielu peļņu. Maijā Rojā vēl valdīja klusums, bet “Garāju” saimnieki cer, ka ar jūniju situācija uzlabosies, jo īpaši lielas cerības tiek liktas uz tūrisma atjaunošanos. Piekrastes zvejniecība pamazām iznīkst, jo veco vietā jauni nenāk, kā to mainīt, risinājuma neredz.

Ne tik bēdīgā noskaņojumā darbojas Engures piekrastes zvejas uzņēmums “Nemo-Z”. Sezonas sākumā līdz siltā laika atnākšanai maija beigās gājis kā pa kalniem un lejām – dažu  dienu reņģu vairākas tonnas, pēc tam vairākas dienas – vien dažas kastes. Tikai līdz ar siltāka laika atnākšanu maija beigās parādās cerība uz ražīgu sezonu, kad reņģu stāvvados ir tonnām. Ja vien laikapstākļi pieturēsies silti un mierīgi, ir cerība, ka nozvejot izdosies tikpat, cik pērn. Engurnieku reņģes šajā sezonā nonāk lielākoties pārstrādei, kas maksā krietni vairāk nekā iepriekšējos gadus, pēc tam – tirgus, pārpalikumi – zivju miltos. 

Līdzīgi zveju vērtē tuvāk Rīgai, Lapmežciemā, kur zvejo Uldis Meiers, kurš, uzrunāts maija sākumā, atzīst: “Auksts, nenāk zivtiņa pie mums.” Cik dzirdot, tad citiem piekrastes zvejniekiem klājoties līdzīgi. Darbus uz ūdens traucēja ne tikai aukstums, bet arī biežie stiprie vēji. Lielākā daļa Lapmežciemā nozvejoto zivju aiziet miltos, un, tā kā mitu rūpnīcām Covid-19 neskādē, ārkārtas situācija zivju tirdzniecību neietekmē. U. Meiers atzina, ka tirgus uzpircēji reņģi pirka ļoti maz, te gan bijusi jūtama ārkārtas situācijas ietekme, taču maija vidū tur cilvēki pamazām sāk atgriezties, un līdz ar to ir cerība uz lielāku noietu.

Arī Vidzemes piekrastē zvejniekiem darbu apgrūtināja vējš un vēsais pavasaris. Jānis Krūmiņš, SIA “Aļģes 1” no Salacgrīvas maija vidū saka tā: “Stāvvadu zveju traucē vējš, tāpēc ar vareniem lomiem nevaram lielīties. Domājam, ka reņģes arī lielā skaitā nav vēl ienākušas piekrastē. Taču zveju turpināsim un ceram uz labākiem lomiem. Izsludinātā ārkārtas situācija nav ietekmējusi zivju tirdzniecību, jo varam tās nodot AS “Brīvais vilnis””.

Harijs Švarcbahs, SIA “Grif 93”: “Pagaidām laika apstākļi traucē procesu, tikai viens stāvvads ielikts, vēja dēļ esam ierobežoti biežāk raudzīt lomu – rezultāts nav iepriecinošs. Realizācijas problēmu nav, noņēmēji reņģei ir, ārkārtas situācija netraucē tirdzniecību. Gaidām uz labāku laiku un lomu palielināšanos!”

Kristaps Rausis, ZKS “Vecdaugava” Pierīgā: “Mūsu stāvvadu zvejai traucē laika apstākļi, lielais vējš. Patlaban reņģe ir aptuveni pluss/mīnuss puse no tā, kas bija pagājušā gadā maija vidū. Vēja dēļ nevar ielikt arī zivju murdus. Pāris murdu ir, kaut ko jau noķērām, pircēji ir tie paši, kas ņem reņģi. Roņi arī noķērās. Lielu akcentu uz citu zivju un roņu zveju neliekam, jo turamies uz reņģu un nēģu lomiem.”

Slikta situācija ir atklātās jūras piekrastē, kur tradicionāli reņģu ir mazāk un tās ir vājākas nekā Rīgas līcī. Oskars Kadeģis, z/s “Oskars”, Nīcas novads: “Reņģu zvejā mums ir problēma jau ceturto gadu, tā ir vāja, teju neēdama, nārsta reņģes neredz. Šo zivi vairs nezvejojam. Tagad ir grunduļu sezona. Vasarā zvejojam mūsu pašu pleksti, zušus, asarus un citas pieejamās zivis. Tirdzniecību ārkārtas situācija neietekmēja, drīzāk ietekmēja laika apstākļi un zivsaimniecības jomā esošie ierobežojumi. Galvenais – menca mums ir liegta, jo tai nav limitu, tā ir atļauta tikai piezvejā. Tāpēc uzsvaru liekam uz iespēju nopelnīt ar pārstrādātām zivīm.” Vaicāts, vai zvejnieks izmanto kādus jaunus risinājumus zivju tirdzniecībā ārkārtas situācija laikā, O. Kadeģis saka: “Uz vietas kūpinu zivis un gatavo produkciju piegādāju Liepājā. Nesen Jūrmalciemā, Nīcas novadā, atklāju Zvejnieka māju “Oskars” un sāku zivis tirgot uz vietas, līdz ar to piegādēm uz citām tirdzniecības vietām īsti vairs neatliek laika. Pircēji paši piebrauc svaigai produkcijai pakaļ. Kas nekait, līdz mums ir labs ceļš, pircējs atbrauc un, ja zivis vēl kūpinās, tad pa to brīdi mierīgi var aiziet līdz jūrai un atgriežoties dabūt tikko pagatavotu siltu zivi. Piedāvāju auksti un karsti kūpinātu zivi, kas pagatavota pēc labākajām Jūrmalciema tradīcijām. Ikviens var sekot aktuālajam piedāvājumam Facebook mājaslapā – Zvejnieka māja “Oskars”.”

Pāvilostas novadā aptaujājām IK “Santa VV” pārstāvi Ēriku Freidenfeldu un z/s “Kaija” pārstāvi Jāni Pētermani. Vaicāti, kā veicas ar stāvvadu reņģu zveju un pārējo piekrastes zveju, viņi saka, ka šogad zveju traucē vēji, tādēļ nevar tikt jūrā. Ārkārtējā situācija Covid-19 dēļ zveju neietekmē. Ar zivju tirdzniecību sokoties labi, tiesa, J. Pētermanis iebilst, ka nedaudz nelabvēlīga ietekme gan esot slēgto restorānu un kafejnīcu dēļ, kas bija lielākie vērtīgo zivju pircēji. Pāvilostas zivju veikalā gan pieprasījums esot labs, jo pavasarī šajā miestā uzturējās daudz rīdzinieku. Toties Liepājas tirgū tirdzniecības vieta slēgta, jo krasi samazinājies pircēju skaits. 

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja   

Zvejniekus aptaujāja: piekrastes teritoriju attīstības konsultanti: Santa Ansone, Jānis Kravalis, Inga Lēmane, Ilze Šteine; lauku attīstības konsultante Sarma Rotberga; LLKC Liepājas biroja vadītājs Aleksejs Kačanovs

UZZIŅA

Reņģu nozvejas limiti piekrastes ūdeņos 2020. gadam pa ģeogrāfiskajiem rajoniem

* Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1375 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” 3. pielikumam.

** No kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apjoma limita (2781 tonnas) nodalīti 4% jeb 111 tonnas reņģu zvejai ar tīkliem saskaņā ar iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu Nr. 1375 2.2. apakšpunktu.