Reņģēdāji tiekas Salacgrīvā

Ceptas reņģes, panētas olā un miltos, reņģu pankūkas, ravioli ar reņģēm un vēl citus reņģu ēdienus maija otrajā pusē varēja nobaudīt 2. Reņģēdāju festivālā, kas notika Salacgrīvā.

Lai varētu īstenot programmā paredzēto ceptu un vārītu reņģu izēšanos pie koka galdiem Salacgrīvas ostmalā, palīgā nāca Salacgrīvas novada zvejnieki, kuri svaigo izejvielu piegādāja pa tiešo no Rīgas līča. “Kuivižu zvejnieku apvienības” valdes loceklis Guntis Bergs, kurš piedalījās reņģu piegādes organizēšanā, stāsta: “Arī šogad saglabāts iepriekšējā gadā “uzceltās latiņas augstums” un festivāla dalībniekiem bez atlīdzības izdalīta tonna sudraboto zivju. Mūs, Kuivižu zvejniekus, pārstāvēja Krūmiņu Jānis no SIA “Aļģes 1” un Skuju Andža no IK “Kuivižkrasts” ar saviem vīriem. Jāņa laiva pieveda un dalīja svaigās reņģes pirms pusdienlaika, Andris savā pārziņā ņēma pēcpusdienu un turpināja Jāņa iesākto stafeti.” Tādējādi festivāla apmeklētāji varēja tikt gan pie svaigām reņģēm, ko pēc tam pašiem gatavot mājās, gan pie dažādos veidos apstrādātām, ko nodrošināja pavāru konkursa dalībnieki, rādot reņģu cepšanas, kūpināšanas un eksotisku marināžu sagatavošanas noslēpumus.

Reņģēdāju festivāla ideja ir aicināt kopā visus tos, kam garšo vienkāršo ļaužu ēdiens – reņģe. Par godu festivālam, sabiedriskās aptaujas kompānija “SKDS” noskaidrojusi, ka šīs zivteles cienītāju Latvijā netrūkst, – sevi par reņģēdāju atzīst katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. No aptaujātajiem tikai 14% atzinuši, ka reņģes tiem negaršo, bet 25%, kas skaita ziņā būtu ap pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, deklarējuši sevi kā reņģu cienītājus, aptaujā atzīmējot, ka reņģes viņiem ļoti garšo.

Taču ar reņģu ēšanu vien festivāls nebeidzās. Pasākums kopumā bija labi organizēts, caurvīts ar pašdarbības kolektīvu dziedāšanu, dancošanu un muzicēšanu, skanēja dažādas uzrunas un priekšnesumi. Šogad festivālā ar dažādām tehnikas vienībām un karakuģi “Rūsiņš” piedalījās arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki.

Noslēgumā Kuivižu zvejniekiem 2. Reņģēdāju festivāla dalībnieku vārdā pateiksimies par noķertajām un izdalītajām reņģēm un vēlēsim – ne asakas!

Jānis Kravalis, Zivsaimniecības sadarbības tīkla konsultants, un Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja