Roņu nodarīto postījumu kompensēšana
Jau otrais gads, kad piekrastes zvejniekiem ir iespējams pieteikties roņu nodarīto postījumu kompensēšanai. 2021. gadā kopā pieteicās 65 klienti, no tiem pieci noraidīti, 60 ir apstiprināti, izmaksātais finansējums ir 181 650 eiro. Kopējais pieejamais finansējums šī gada kārtai bija 435 260, pieteikšanās datumi – 02.04.2021.-28.05.2021.
2020. gada kopīgie nozvejas apjomi (dati, pēc kuriem noteica kompensācijas):
|
Nozvejotās zivju sugas |
kg |
|
Akmeņplekste |
1951 |
|
Apaļais jūrasgrundulis |
799 679 |
|
Asaris |
31 512 |
|
Lasis |
4265 |
|
Lucītis |
12 712 |
|
Menca |
23 800 |
|
Plaudis |
7 698 |
|
Plekste |
48 997 |
|
Reņģe |
1 868 969 |
|
Salaka |
95 977 |
|
Sīga |
780 |
|
Taimiņš |
4660 |
|
Vējzivs |
29 259 |
|
Vimba |
26 382 |
|
Zandarts |
3595 |
|
Kopā |
2 960 237 |
Paši zvejnieki saka, ka atbalsta mehānisms ir labs, bet būtu nepieciešams pārskatīt zvejas rīku veidus un katram piemērot pielāgotāku kompensāciju. Vismazākās kompensācijas saņem zvejnieki, kuri izmanto tīklus, kam katra nozvejotā zivs ir svarīga. Bet roņu postījumu dēļ ir reizes, kad nozveja ir “0” un vēl saplēsti tīkli, līdz ar to kompensācijai sanāk pieteikt mazus apjomus vai vispār nepieteikt, jo zivis izēstas no tīkliem dažos gadījumos 100%. Kā risinājums būtu aprēķinos iekļaut arī tīklu garumu. Vēl viena problēma ir tā, ka atbalstam var pieteikties tikai grūtībās nenonākuši uzņēmumi. Roņu postījumu dēļ zveja nav rentabla un ieņēmumi no zvejas būtiski samazinājušies, tāpēc ir grūtības nodrošināt kompensācijas saņemšanai nepieciešamo kritēriju izpildi.
Informāciju apkopoja Kristaps Gramanis,
Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla Sekretariāta projektu vadītājs
Pievienot komentāru