Rudenīgs brauciens pie kolēģiem vērot atšķirīgo

Rīgas jūras līča piekrastē valdošais “bada vējš” stingri ierobežoja zvejnieku un lomu apstrādātāju aktivitātes oktobrī, taču arī ļāva sarosīties kopīgam braucienam pie kolēģiem. Par pasākuma izdošanos parūpējās Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls, un 25. oktobra rītā Salacgrīvas novada zivsaimnieki,  ērti iekārtojušies autobusā, devās vienas dienas braucienā uz Carnikavas un Inčukalna novadiem ar mērķi apmainīties pieredzē un gūt informāciju Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistē un Eiropas pārtikas kvalitātes shēmu ieviešanā.

Pirmajā pieturvietā mūs sagaidīja biedrības “Inčukalna zivsaimnieki” vadītājs Juris Liepiņš. Viņš stāstīja, kā kopā ar domubiedriem izveidojis biedrību un, piesaistot LEADER līdzfinansējumu, attīstībā investējuši apmēram 30 000 eiro. Materiālie ieguldījumi veikti infrastruktūras pilnveidošanā – iegādāta telts, tualete invalīdiem un baseini foreļu mazuļu audzēšanai. Saimniecība ir 6,5 hektāru lielā platībā ar vairākiem dīķiem, kuros audzē foreles, karpas, līņus. Zivis tiek audzētas galvenokārt makšķerniekiem. Saimnieks pats apmāca makšķerniekus loma pareizai noķeršanai un atlaišanai. Biedrības dīķos treniņnometnes aizvada arī makšķerēšanas čempionātu dalībnieki. Braucot uz nākamo  pieturvietu, spriedām, ko var panākt ar neatlaidību un mērķtiecību, kā arī atbalstu no ES.

SIA “Gaujas krasti” pagalmā saimniece Anita Bagrija mūs viesmīlīgi sagaidīja un ievadīja savā “pasaulē”. Anita 20 gadus strādājusi Carnikavas zivju pārstrādes fabrikā par tehnoloģi, tad izveidojusi savu uzņēmumu, kurš pakāpeniski attīstās. Līdz 2003. gadam galvenā nodarbe bijusi zivju kūpināšana, tagad tiek pirktas svaigas un saldētas zivis un pēc pašu receptēm ražoti zivju kulinārijas produkti. 2015. gadā uzsākta Canikavas nēģu apstrāde ar Aizsargātas ģeogrāfiskās informācijas norādes (AĢIN) zīmi, ar ko tiek marķēti Gaujā ķertie nēģi, kuri apstrādāti pēc noteiktas receptes. Jaunā norāde rotā ražotnes ieeju un vēsta apmeklētājiem par Eiropas kvalitātes produkta esamību.

Atvadamies un dodamies tālāk uz Carnikavas novada muzeju. Tas uzbūvēts 2014. gadā Gaujas krastā ar Eiropas savienības struktūrfondu līdzfinansējumu  seno pārcēlāju mājas vietā. Muzejā skatījām senās zvejnieku mājas iedzīvi, kā arī maketu, kurā bija redzams nēģu tacis uz Gaujas.

Šajā vietā mums pievienojas muzeja kaimiņš – SIA „Leste” vadītājs Aldonis Lūkins, kurš ir zvejnieks trešajā paaudzē. Viņa uzņēmums nodarbojas ar nēģu zvejniecību. Aldonis ir viens no tiem Carnikavas zvejniekiem, kuri, izmantojot savus nēģu murdus, iegūst pirmreizējo produktu – svaigu nēģi.

Pārejot uz SIA „Leste” teritoriju, iepazīstamies ar uzņēmuma zvejas laivām, zvejas rīkiem, ražošanas telpām un turpmākās attīstības iecerēm. Lietpratēji no Kuivižiem salīdzina savus zvejas rīkus ar kolēģu īpašumā esošajiem un pārspriež ar saimnieku plusus un mīnusus.

Aldonis norāda arī uz savu sētu, kuru rotā kvalitātes zīme “Aizsargāta ģeogrāfiskas izcelsmes norāde”. Tā palīdz Canikavas nēģiem konkurēt tirgū ar līdzīga veida produktiem un dod iespēju iegūt arī valsts atbalstu.

Atvadījušies no programmas pēdējās vietas apsaimniekotāja, Salacgrīvas zivsaimnieki sāk mājupceļu un kopīgi nospriež, ka šī bija skaista, iespaidiem bagāta diena.

Jānis Kravalis,

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla konsultants