Sadarbība zivsaimniecības teritoriju attīstībai

Pateicoties FARNET organizētajam semināram “ZVRG un vietējo resursu vadība”, bija iespēja dalīties pieredzē saistībā ar SVVA (sabiedrības virzīta vietējā attīstība) un zivsaimniecības jautājumiem Spānijas pilsētā Bigo.

Semināra mērķis bija parādīt, ka ZVRG (zivsaimniecības vietējās rīcības grupas) ne tikai pielieto SVVA, bet ir arī vietējās attīstības instruments zivsaimniecības un akvakultūras kopienās, lai attīstītu vietējo resursu vadības procesus, ievērojamu uzmanību pievēršot vides saglabāšanas jautājumiem. Svarīgi, ka iesaistās pilnīgi visi, mēģinot veidot pozitīvu vidi saskaņotām darbībām. Lai tas sekmīgi notiktu, nepieciešama aktīva vietējā iniciatīva, pētnieku ieteikumi, prasme uzklausīt citu padomus.

Viens no semināra lektoriemMatjažs Malgajsno DG Environment stāstīja, ka ir nepieciešams savienot vides un zivsaimniecības politikas. Domājot par nākotni, ir svarīgi sadarboties ar vides organizācijām. Aizvien svarīgs ir jautājums, kā atrast vidusceļu starp efektīvu zivsaimniecību, zvejošanu un vides saglabāšanu. Viens no DG Environment darba kārtības jautājumiem šobrīd ir izstrādāt vadlīnijas, kā zvejot bez postījumiem. Par ieguvumu no kopīgas pārvaldības uz ekosistēmu balstītā vadībā tika minēta caurredzamība, zivsaimniecības sektora institucionālo varu uzticības veidošana un sekmīga sadarbība starp zinātniekiem un zivsaimniekiem.

Arī Zviedrijas pārstāve Malina Setcere stāstīja par platformu dialogam, kas Vattern ezera apkaimē darbojas jau no 2005. gada. Tā izstrādāta, lai veidotu saikni starp iesaistītajiem, savstarpēju izpratni un izplatītu plašāku informāciju. ZVRG loma šajā procesā ir iesaistīt vietējos dalībniekus un strādāt kā iniciatīvu veicinātājiem.

Pasākuma ietvaros divpadsmit ZVRG pārstāvji iepazīstināja ar labajiem piemēriem sadarbības formu veidošanā, tai skaitā Latvijas ZVRG “Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas” pārstāve Evita Roģe. Evita stāstīja par ZVRG sadarbību ar biedrību “Ventspils makšķernieku klubs”, kas iesaistījusies dažādos projektos, piemēram, “Miljons foreļu atgriešanās”, kā rezultātā tika ielaisti zivju mazuļi Ventspils novada foreļupēs, un piedalīšanos Latvijas valsts mežu iniciētajā aktivitātē “Atlaid mammu”. Seminārā tika prezentēts biedrības 2013. gadā īstenotais projekts “Tehniskais nodrošinājums Ventspils novada zivju resursu aizsardzībai”. Tā ietvaros tika iegādāts laivas komplekts, kurš tiek izmantots reidiem Ventspils novada upēs – Ventā, Užavā, Irbē, Stendē, kā arī Baltijas piekrastes ūdeņos. Līdz šīs laivas iegādei reidos tika izmantotas privātās laivas, kas nav šim mērķim piemērotas. Ventas garums novada robežās ir 50 km, ar iepriekšējo jaudu minētā posma pārbaude aizņemtu vairāk nekā 24 stundas, trūka arī nepieciešamā gaitas apgaismojuma. Savukārt ar moderna eholota palīdzību var ātrāk atrast nelegālos tīklus un murdus zivīm draudzīgā veidā. Dabas kamera ļauj aizstāt inspektoru slēpni un palīdz ilgstoši apsargāt konkrētas vietas, piemēram, foreļu nārsta vietu mazākā upē vai noskaidrot, kas naktī pārvietojas ar neapgaismotu laivu vietās, kur bieži parādās nelegālie tīkli. Kamera darbojas bez trokšņa un zibšņiem, kā arī spēj pārraidīt uzņemto attēlu. Savukārt nakts redzamības ierīci var izmantot arī dienā kā tālskati. Infrasarkanais rādītājs ļauj to izmantot arī pilnīgā tumsā, kā arī iespējams videoieraksts. Biedrības “Ventspils makšķernieku klubs” aktīvists Andris Akmentiņš, kurš ir makšķernieks, dzejnieks un sabiedriskais inspektors vienā personā, kopā ar citiem biedrības aktīvistiem cenšas izveidot Ventspils novadā makšķernieku biedrību un popularizēt domu, ka “Makšķernieki var paši pieskatīt iecienītus ūdeņus, un labāk ieguldīt naudu tepat, nevis izvest uz ārzemēm, kur ķeras labāk”. Kopš projekta īstenošanas reidos izņemti vairāk nekā 6,5 km nelegālo tīklu, 9 murdi un citi nelegālie zvejas rīki. Likvidēti neskaitāmi bebru dambji.

Semināra dalībniekiem tika dota unikāla iespēja iepazīt Bigo zvejnieku ikdienu, pašā rīta agrumā apmeklējot zivju izsoļu namu Bigo ostā, kas ir viena no pasaulē ievērojamākajām zivsaimniecības ostām. Tajā galvenokārt tiek izsolītas zivis no četrām piestātnēm, kur atrodas zivju pārdošanas uzņēmumi. Ostā atrodas vairāki zivju tirgi un izsoles, no kurām viena ir sevišķi iespaidīga, ņemot vērā telpas izmērus un zivsaimniecības produktu apjomu. Izsoles apskates laikā bija iespējams tuvāk apskatīt zivju sugu daudzveidību, izsoles kārtību, kā arī tikties ar zvejniekiem. Viņi stāstīja arī par problēmu saistībā ar kaiju ielidošanu tirdzniecības zonā, kas gan tagad ir sekmīgi novērsta, kā atbaidītājus izmantojot vanagus.

Kopējā atziņa, ka zivsaimniecības nozarei ir ļoti svarīgi darboties saskaņā ar vides prasībām un, kopējiem spēkiem sadarbojoties, sekmīgāk attīstīties un piesaistīt finansējumu dažādām būtiskām aktivitātēm.

Aiva Saulīte-Liniņa, Valsts Lauku tīkla Sekretariāta projektu vadītāja,  

un Evita Roģe, biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” konsultante