Salacgrīvas zivsaimnieki izglītojas par reņģu nozveju un apstrādi

Pateicoties aktīviem Salacgrīvas novada zivsaimniekiem – Inesei Koluškinai no IK ”J.A.N.K.I.” un Guntim Bergam no SIA „Baņķis”, kā arī raksta autora  uzklausītajiem zivsaimnieku ierosinājumiem, tapa ideja organizēt semināru par reņģēm jeb Baltijas siļķēm (Clupea harengus membras), to zvejošanu un apstrādes iespējām. Ideja rada auglīgu augsni, tika gūts atbalsts no  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Zivsaimniecības nodaļas; institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta jūras nodaļas, kā arī novada zivju apstrādātājām, un 22. novembrī pasākums notika.

Ievadā Georgs Korņilovs, Dr. biol., institūta BIOR vadošais pētnieks, pastāstīja par reņģu populāciju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, pētījumiem par nozvejas apjomiem, pieļaujamās nozvejas noteikšanu. Semināra dalībnieki uzzināja, kas nepieciešams, lai novērtētu zivju krājumus:

1. Ilglaicīga datu apkopošana par nozveju apjomu un to bioloģisko raksturojumu, – svarīgākie ir sastāvs pēc vecuma un vidējie svari vecuma grupās. Tiek ievākti ikmēneša paraugi no traļu un stāvvadu nozvejām, kopumā 50-60 paraugi gadā, 5000-6000 – vecuma noteikšanai.

2. Pētniecisko uzskaišu dati, kas reņģei tiek iegūti hidroakustiskajās uzskaitēs;

3. Krājuma novērtējums tiek veikts Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) darba grupā, kurā piedalās visu Baltijas jūras valstu zinātnieki un kur visu valstu dati tiek apkopoti atbilstoši krājuma vienībām. Piemēram, Rīgas jūras līča reņģei – Latvijas un Igaunijas dati. Darba grupas sanāksme notiek katru gadu aprīlī.

Pamatojoties uz krājumu novērtējumu, biomasu un zivju skaitu vecuma grupās, tiek veikta krājumu attīstības prognoze tuvākajiem trim gadiem. Baltijas jūrā visām krājumu vienībām, kurām tiek noteikta pieļaujamā nozveja, ir noteikts zvejas mirstības rādītājs, pie kura krājumi saglabājas drošās bioloģiskās robežās un tiek nodrošināta ilgtspējīga atražošanās. Šie zvejas mirstības rādītāji ir fiksēti Eiropas Savienības regulā, un atbilstoši tiem tiek noteikta pieļaujamā nozveja.

Zinātnieks sniedza atbildes uz jautājumiem par iespējamo nozvejas apjomu uz nākamajiem gadiem, kā arī par reņģu fizisko kondīciju dažādos gada periodos. Salacgrīvas novada zivsaimnieki lektoram vēlēja veiksmi pētījumos un izteica cerību, ka krājumu stāvoklis uzlabosies, rezultātā nozvejas apjomi palielināsies!

Kristīna Antonenko, SIA “Baltijas zivis 97” tehnoloģe, informēja par nesterilizētu konservu un kulinārijas izstrādājumu gatavošanu no reņģēm. Kopīgi tika apskatīta ražošanas tehnoloģiskā procesa shēma uzņēmumā “Baltijas zivis-97”, sākot ar zivju pieņemšanu un beidzot ar gatavās produkcijas realizāciju. Tika gūtas vērtīgas zināšanas par lietām, kas jāievēro reņģu uzglabāšanā, atlaidināšanā uz defrostācijas plauktiem, sālīšanā un marinēšanā, kas ir vieni no senākajiem zvejas produktu konservēšanas veidiem. Tāpat arī lektore stāstīja par plaši piemērojamo termiskās apstrādes metodi – cepšanu, kā arī par fasēšanu, marķēšanu, uzglabāšanu, kas notiek temperatūrā no +2 līdz +6 °C. Uzglabāšanas ilgums uzņēmumā nedrīkst pārsniegt trešdaļu no derīguma termiņa, produktu realizāciju veic vietējā tirgū un ārzemēs, transportēšanu nodrošina uzņēmuma autoparks, kā arī tiek izmantoti loģistikas firmu pakalpojumi.

Aiga Baumane, mājražotāja no Liepupes pagasta „Norkalniem”, iepazīstināja ar reņģu apstrādi mājas apstākļos, fasējot aizvākotā mazumtirdzniecības tarā un daļēji konservējot. Lektore savu iegūto pieredzi, strādājot zivju apstrādes rūpnīcās, likusi lietā savā mājražošanas uzņēmumā. Saimniece strādā ar pasūtījumiem, tos izpilda plānotajā laikā un apjomā. Dažas receptes ir pārņemtas no uzņēmumiem, kuri beiguši savu darbību, Aiga turpina iepriekšējās tradīcijas, labāko pārņemot savā darbībā. Salacgrīvas novada zivsaimnieki augstu novērtēja Norkalnu produkciju, dibināja kontaktus kopējai sadarbībai. Lai tas izdodas!

Noslēgumā Ruta Birkenberga, mājsaimniece, rādīja, kā latviešu tradicionālās  reņģu ēdienu receptes tiek praktiski pielietotas mājsaimniecībā. Semināra dalībniekiem bija iespēja nodegustēt gan aukstās uzkodas, gan arī siltos ēdienus no reņģēm. Tika diskutēts, ko tad varētu izvēlēties par ēdienu, kas raksturotu novadu, nestu tā vārdu Latvijā. Kopīgi apstājāmies pie diviem ēdieniem – ceptas reņģu filejas želejā, kā viltotie nēģi (varētu saukties “Minhauzena nēģi”) un nēģu torte. Pirmais ēdiens bija degustējams uz vietas un atzīts par nopietnu pretendentu uz Salacgrīvas novada ēdiena godu, otrais Rutas izpildījumā vēl taps un tiks baudīts nākamajā pasākumā, ko organizēsim jau nākamā gada pirmajā pusē. Bet tas jau būs atsevišķs stāsts, lai mums visiem veicas un Salacgrīvas novads kļūst atpazīstams ne tikai ar Reņģēdāju festivālu, bet arī ar izciliem reņģu ēdieniem citos svētkos!

Īpašs paldies Salacgrīvas novada jaunatnes iniciatīvu centra „BĀKA” darbiniecēm Lienei un Evai par atbalstu semināra organizēšanā!

Jānis Kravalis,

Zivsaimniecības attīstības konsultants