Seminārā sniedz aktuālo informāciju par zvejniecību

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Liepājas nodaļa sadarbībā ar Profesionālās izglītības kompetences centru “Liepājas Valsts tehnikums” novembra beigās rīkoja bezmaksas izglītojošo semināru “Ar zvejniecību saistītu projektu iespējas, mencas populācija Baltijas jūrā un zvejas perspektīvas, mencas pagatavošanas meistarklase”.

Šobrīd ir pieejamas dažādas finansējuma iespējas, kuras var izmantot savu uzņēmumu attīstībā un/vai darbības dažādošanā. Zvejnieku, pārstrādātāju un ēdināšanas uzņēmumu turpmāko darbu ietekmēs arī iespējas nozvejot tik iecienīto un vērtīgo zivi mencu, jo ne velti to dēvē arī par Liepājas pilsētas “nacionālo ēdienu”, un ikvienam pilsētas viesim tiek ieteikts nobaudīt garšīgo “Liepājas menciņu”. Kad zivs ir nozvejota, nākamais jautājums ir, ko var no tās pagatavot, – iespēju ir patiesi daudz.

Katrs no lektoriem, kurš šajā dienā dalījās ar savām zināšanām un pieredzi, ir gan profesionālis, gan arī ļoti aizrautīgi strādā savā jomā.

Mencas populācijas pašreizējais stāvoklis un zvejas perspektīvas

Institūta “BIOR” zivju resursu pētniecības departamenta jūras nodaļas vadošais pētnieks Māris Plikšs, Dr. biol., pastāstīja par mencas populāciju Baltijas jūrā, krājumu novērtējumu, iemesliem, kāpēc mencas nozveja samazinās, izmaiņām mencas populācijā, pieļaujamo nozveju 2018. gadā jūrā un piekrastē, un izmaiņām zvejas regulēšanā piekrastē.

Ļoti liels darbs un nozīme ir krājumu novērtēšanas procesam un zvejas datiem, kas tiek iegūti, veicot zivju mērījumus jūrā, novērtējot informāciju no nozvejas žurnāliem, kā arī veicot zinātnisko uzskaiti. Tiek vērtēts zivju vecums un garums, cik daudz zivju nozvejots katrā vecuma grupā, zivju vidējais svars vecuma grupā un kopējais nozvejas apjoms.

Māris atzīst, ka mencu populācija samazinās. Raksturīgi ir tas, ka samazinās esošo zivju izmērs un pagaidām neizpētītu iemeslu dēļ nārstot sāk arvien jaunākas mencas.

Vides un klimata izmaiņas, kā arī zvejas īpatnības ir galvenie faktori, kas nosaka pašreizējo mencas populācijas stāvokli un struktūru. Mencai pašlaik Baltijas jūras vide ir nepiemērota, un tas ir saistīts ar ūdens sāļuma samazināšanos, jo būtiski mainījusies Ziemeļjūras ūdeņu ieplūduma frekvence (pēdējais lielais ieplūdums notika 2014./2015. gadu mijā).

Diskusijas laikā tika akcentēts jautājums arī par roņu izdarītajiem zaudējumiem – rūpnieciski vērtīgo zivju lomu un zvejas rīku bojājumiem. Pēc Māra domām, roņu populācijas ierobežošana ir jāsāk no Igaunijas, kur atrodas viņu dabiskais vairošanās areāls.

Lai varētu precīzi un savlaicīgi noteikt zivju resursu populācijas izmaiņas un roņu ietekmi, ļoti svarīga ir zinātnieku un zvejnieku savstarpēja sadarbība. Saziņai var izmantot kādu no e-pastiem: menca@bior.lv, ronis@bior.lv un maris.plikss@bior.lv.

Eiropas Savienības projektu finansējuma pieejamība

Dzintara Vjakses pārstāvētais uzņēmums SIA “Uzņēmējdarbības atbalsta centrs” jau kopš 2000. gada piedāvā konsultācijas uzņēmējiem dažādās jomās.

Šobrīd aktuālās Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmas, kurām Dzintars aicina pievērst uzmanību, ir zvejas un akvakultūras produktu apstrāde, zvejas flotes modernizācija, inovācija, zvejas ostas un izkraušanas vietas, kompensācijas zvejniekiem, zvejas kuģu sadalīšana, atbalsts vides resursu un zvejas vai jūras kultūras mantojuma saglabāšanā. Vietējo rīcību grupu ietvaros ir pieejams finansējums arī šādās aktivitātēs – pievienotās vērtības veidošana un inovācijas visos zvejas un akvakultūras produktu piegādes ķēdes posmos, darbību dažādošana zivsaimniecības nozarē un citās jūras ekonomikas nozarēs. Tās nav visas atbalsta programmas, kuras var izmantot zivsaimniecības jomas uzņēmumi savas darbības uzlabošanai un dažādošanai.

Šobrīd liels uzsvars ir uz inovāciju ieviešanu un atjaunojamo resursu izmantošanu. Kā viens no inovāciju piemēriem ir uzņēmums SIA “Cryogenic and vacuum systems” (Ventspils), kas piedāvā iekārtas, kuras nodrošina zivju produkcijas un citu produktu žāvēšanu sasaldējot.

Dzintars atzīst, ka uzņēmēji šobrīd ir kūtri šī finansējuma izmantošanā, kaut arī, tuvojoties plānošanas perioda beigām, tas būtu jādara aktīvāk.

Noderīgas saites papildus informācijai par projektu iespējām – www.liaa.gov.lv, www.lad.gov.lv, www.varam.gov.lv, www.viaa.gov.lv, www.lsif.lv, www.esfondi.lv un www.esfinanses.lv.

Ja ir vēlēšanās piesaistīt ES projektus, svarīgi jau iepriekš un laicīgi sagatavoties un pievērst uzmanību projektu pieteikumu atlases un vērtēšanas kritērijiem, uzņēmuma reģistrācijas adresei vai deklarētajai dzīves vietai, iepriekšējā gada bilancei un peļņas vai zaudējumu pārskatam, aktivitātes un iestādes darbības nozarei, esošās situācijas raksturlielumiem, biznesa plānam, pārdevēju piedāvājumiem un saskaņojumiem ar institūcijām.

Diskusijā semināra dalībnieki min vismaz divus būtiskus faktorus, kas nerada interesi par ES projektu izmantošanu – tajos paredzēta zema atbalsta intensitāte un pēc nosacījumiem nav pieļaujami ieguldījumi lietās, kas patiesi būtu vajadzīgas.

Mencas apstrāde un pagatavošana

Semināra noslēgumā tā dalībniekiem bija iespēja profesionālās izglītības kompetences centra “Liepājas Valsts tehnikums” skolotājas, Lejaskurzemes kulinārā mantojuma pazinējas, popularizētājas un pavārmeistares Veltas Cīpas vadībā piedalīties zivju pagatavošanas meistarklasē.

Šajā reizē Velta piedāvāja iespēju iepazīt piecu dažādu ēdienu pagatavošanas nianses: mencu bumbiņas mārrutku–krējuma mērcē, cepta menca tomātu–siera kažokā, menca mīklā un dārzeņu–tomātu marinādē, vārīta menca ar kūpinājumu–sīpolu krējuma mērci, lēverzupa ar dārzeņiem.

Šāda iespēja apliecināja to, ka zivju ēdieni var būt daudzveidīgi un ļoti gardi, kā arī pats pagatavošanas process būs radošs un interesants.  Liels prieks redzēt arī to, ar kādu aizrautību zvejnieki ne tikai dodas jūrā zvejot, bet arī piedalās zivju pagatavošanā.

Liels paldies par atsaucību lektoriem un viesmīlīgo uzņemšanu Profesionālās izglītības kompetences centra “Liepājas Valsts tehnikums” vadībai un darbiniekiem!

Pasākums notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes „Informatīvu un izglītojošu semināru un pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana” ietvaros.

Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējdarbības konsultants