Smārdes skolēni iepazīst zvejniecības tradīcijas

Smārdes pamatskolas divdesmit četri 2. klases skolēni 17. septembrī devās LLKC Tukuma nodaļas rīkotajā braucienā “Zvejniecības tradīciju saglabāšana un zivju pārstrāde” uz Lapmežciema un Engures pagastiem. Brauciena mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar zvejniecības vēsturi, zvejas tradīcijām un zivju produkcijas pārstrādi.

Lapmežciema pagasta muzejs

Lapmežciema muzejā skolēniem bija iespēja iepazīties ar zvejniecības vēsturi,  jo Lapmežciems ir sens zvejnieku ciemats, kurš atrodas pie pašas jūras, līdz ar to ir saglabājušies dažādi seni eksponāti – zivju rīki, zvejnieku sadzīves priekšmeti un senas fotogrāfijas. Muzeja vadītāja Mudīte Bērziņa aicināja skolēnus atpazīt dažādus senus zvejas piederumus, kas bērnos radīja priekšstatu, kā zvejnieki zvejoja un apstrādāja zivis senos laikos, cik smags un bīstams ir bijis zvejnieku darbs.

Muzeja vadītāja iepazīstināja skolēnus arī ar zivju pārstrādes metodēm, kas saglabājušās no seniem laikiem – ar reņģu kūpināšanu „namiņos”. Lai nostiprinātu zināšanas par zivju pārstrādi, skolēniem tika sarīkotas reņģu vēršanas sacensības.

Lapmežciema pagasta muzejā bija apskatāma arī  Ķemeru Nacionālā parka izstāde par dabas bagātībām, kas ar spēles elementiem ļāva skolēniem iepazīties gan ar ūdens bagātībām, gan putnu, gan koku sugām.

Skolēni izrādīja neviltotu interesi par zivsaimniecību, senajiem zvejniecības priekšmetiem, kā arī par zivju un putnu sugām.

Zivju produkcijas pārstrāde IK “Reinis B”

Lai bērniem radītu interesi par zivsaimniecību un zivju pārstrādi, IK “Reinis B” īpašniece Alla Bečere izrādīja savu zivju pārstrādes cehu. 2014. gadā tika uzbūvēta jauna, moderna ražošanas ēka, kur aiz stiklotiem logiem ir iespēja apskatīt ražošanas tehnoloģisko procesu. Tas jauniešos radīja priekšstatu, kā top dažādi zivju produkcijas veidi no pirmapstrādes līdz pat kūpināšanai, ko parasti skolēni redz tirdzniecības vietās jau pārstrādātā veidā. Papildus tam uzņēmumā iespējams noskatīties video filmiņu par to, kā zivis tiek jūrā zvejotas, un kāds ir to tālākais ceļš līdz pārstrādei un galdam.

Alla Bečere bija sagatavojusi attēlus ar dažādām zivju sugām, kuras var noķert Baltijas jūrā un Latvijas ezeros, liekot skolēniem atminēt to nosaukumus, tādā veidā paplašinot zināšanas par piekrastes zvejniecību.

Zvejnieku sēta “Dieniņas”

Engures novada Bērzciemā skolēnus sagaidīja zvejnieku sētas “Dieniņas” saimniece Iveta Celkarte. Ivetas un Oskara Celkartu mājās “Dieniņas” to saimnieki cenšas saglabāt gadsimtiem ilgi izveidoto zvejnieku dzīvesveidu un tradīcijas. “Dieniņās” ar zvejniecības arodu nodarbojas jau trešajā paaudzē. Ikvienu garāmbraucēju sētā laipni aicina uzraksts „Zivis, nāciet sētā”. Šeit zivis tiek gatavotas pēc senām, mantotām, vietējām zivju apstrādes receptēm, pielietojot īpašu, tikai vietējai piekrastei raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju. Netiek izmantoti nekādi mākslīgie konservanti. “Dieniņās” tiek piedāvātas kaltētas butes, karsti kūpināti luči, karsti kūpināti zuši, karsti kūpinātas butes, sīgas, mencas, reņģes, brekši, salakas, vimbas, asari, uz oglēm ceptas brētliņas un citas vietējās zivis. No piedāvājuma 80% ir zivis, kas nāk tepat no piekrastes. Pastāstot par Bērzciema vēsturi un zvejniecību, kāda tā bijusi agrāk, skolēni tika aicināti iesaistīties aktīvā darbībā pie tīklu vilkšanas (virves vilkšana), zivju izņemšanas no tīkla un zivju vēršanā uz irbiņiem. Tika demonstrēts sadzīves “teijāteris” vietējā dialektā, kam sekoja mielasts. Noslēgumā skolēni tika iesaistīti radošajā darbnīcā, kur katram bija iespēja no akmentiņiem un plastilīna izveidot savu “zelta zivtiņu”.

Pasākums skolēniem bija ļoti lietderīgs. Tas deva iespēju iepazīt zvejniecības vēsturi, tradīcijas, zivju pārstrādi un savu novadu. Tika paplašināts skolēnu redzesloks un zināšanas. Skolēniem bija iespēja apskatīt, kā cilvēki dzīvo un strādā piekrastē.  Spilgtākie iespaidi no brauciena bija skolēnu aktīvā darbība – stafetes saistībā ar zvejniecību zvejnieku sētā “Dieniņas” un reņģu vēršana Lapmežciema muzejā. Smārdes pamatskolas 2. klases audzinātāja Ieva Krūmiņa ieteica arī turpmāk organizēt šādus braucienus un jaunatnes izglītošanu.

Sarma Rotberga,

Tukuma novada lauku attīstības konsultante