Uz Igauniju pēc idejām un pieredzes

Latvijas Zivsaimniecības vietējo rīcības grupu pārstāvjiem un piekrastes zvejniekiem tika organizēts pieredzes apmaiņas brauciens uz Igaunijas Pērnavas apriņķi. Tika apmeklētas ostas, pārstrādes uzņēmumi un Zivsaimniecības informācijas centrs, kā arī iepazīts vietējo rīcības grupu darbs.

Braucienu organizēja Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (turpmāk – ZST), piesaistot Igaunijas Zivsaimniecības informācijas centru (ZIC; Fisheries Information Centre). Visa brauciena laikā mūsu grupu pavadīja ZIC zivsaimniecības eksperts Erko Veltsons.

Pirmais apskates objekts bija Voistes zvejas osta, kurā kopīgi saimnieko vairākas piekrastes zvejnieku brigādes. Lai veiksmīgi strādātu nozarē, zvejniekiem ir izdevies, savstarpēji kooperējoties un apvienojoties biedrībā, piesaistīt EZF finansējumu LEADER pieejas īstenošanas ietvaros. Īstenojot projektus zvejas ostā, ir izdevies renovēt vairākas ēkas, kas kalpo zvejas rīku uzglabāšanai, zvejas produktu izkraušanai un šķirošanai, kā arī iekārtotas telpas, kur zvejniekiem labot zvejas rīkus un atpūsties. Tāpat, pateicoties projektu finansējumam, atjaunotas zvejas laivas, izveidota ostas piestātne un celtnis zvejas rīku celšanai uz/no zvejas laivām, kā arī sūknis, kas nodrošina, ka zivju izkraušana notiek tieši no laivas. Piekrastes zvejnieki, ar kuriem tikāmies Voistes ostā viennozīmīgi norādīja, ka bez ES finansējuma šī osta nebūtu tāda, kādu to redzam šodien, investīcijas pašu spēkiem nav iespējams atrast.

Erko iepazīstināja ar Voistes zvejas ostas un arī citu Igaunijas ostu darbības principu, proti, vēsturiski šādās mazās zvejas ostās darbojās zvejnieku kolhozi, tos likvidējot, kolhoza biedru daļas tika pārvērstas īpašumtiesībās darbībai attiecīgajā ostā. Tādējādi vairums Igaunijas zvejas ostu pieder zvejniekiem nevis pašvaldībai vai valstij, kā tas ir Latvijā. Šāds darbības modelis atvieglo investīciju piesaisti zvejas ostai, jo zvejnieki savstarpēji kooperējoties, veido biedrības un piesaista ES finansējumu, attīstot zvejas ostu darbību un nodrošinot piekrastes zvejas aroda veiksmīgu attīstību.

Vēl pavisam nesen Igaunijā nepastāvēja nozvejas kvotu sistēma, t.i., piekrastes zvejnieki zināja gada kopējo atļauto nozvejas apjomu piekrastē, un tad darbojās princips, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Tāpēc reizēm bija situācijas, ka kāds lēnāks zvejnieks pat nepaguva zveju uzsākt, kad visa atļautā nozvejas kvota jau bija nozvejota. Lai nodrošinātu vienlīdzības principu, patlaban jau ieviestas nozvejas kvotas katram piekrastes zvejniecības uzņēmumam, kas nodrošina iespēju zvejot un pelnīt visiem attiecīgās nozares uzņēmējiem.

Pēc Voistes ostas apmeklējuma ZVRG bija iespēja iepazīties ar ZIC darbu Pērnavā un tā paveikto zivsaimniecības nozarē. ZIC savā darbībā atgādina ZST, tomēr tā finansēšana notiek no EJZF pasākuma sadarbības veicināšanai starp zinātniekiem un zivsaimniecības nozari. Līdzīgi kā ZST, arī ZIC pilda starpnieka funkciju starp valsts pārvaldi, zivsaimniecības NVO un zivsaimniecības nozares uzņēmējiem. ZIC arī organizē semināru un konferences ne tikai zivsaimniecības nozarei, bet arī ZVRG. Tāpat šī organizācija atbild par Igaunijas zivsaimniecības gada grāmatas izdošanu.

Lai iepazītu Igaunijas ZVRG darbību, Erko Veltsons bija noorganizējis tikšanos Lindi zvejas ostā ar Pērnavas apriņķa ZVRG vadītāju, kura dalījās pieredzē par rīcības grupas darbu un sadarbību ar vietējiem zivsaimniecības uzņēmējiem, skaidrojot arī nozīmīgo mentoru darbu, ko veic šī organizācija, lai iedrošinātu piekrastes zvejniekus un citus uzņēmējus uzdrošināties un riskēt, lai attīstītu uzņēmējdarbību piekrastē. Lindi zvejas ostā līdzīgi kā Voistē strādā vairākas zvejnieku brigādes, kas apvienojušās biedrībā un attīstījušas ostas darbību, īstenojot LEADER projektus, izveidota piestātne, atjaunotas zvejas laivas, iegādāts un uzstādīts celtnis zvejas rīku izcelšanai, atjaunota noliktavas zvejas rīku uzglabāšanai un citām zvejnieku vajadzībām.

Pirmās dienas noslēgumā tika apmeklēts arī zvejas produktu pārstrādes uzņēmums “Liu Fish” Liu ciemā, kas nodarbojas ne tikai ar vietējo piekrastes zvejnieku nozvejas pārstrādi, bet iepērk arī zivju produkciju no Latvijas. Apmeklējuma brīdī bija iespēja vērot jūras asaru apstrādes procesu, kura ietvaros zivis tiek šķirotas, filētas un pēc tam sasaldētas. Šo zivju produkciju uzņēmums eksportē uz Šveici. Apmeklējuma laikā uzņēmuma īpašnieks uzrunāja sadarbībai arī mūsu piekrastes zvejniekus no Pāvilostas.

Sadarbībā ar ZIC 10. novembrī tika apmeklēts neliels zivju apstrādes uzņēmums Lihulā, kuras īpašnieks sīki un smalki izstāstīja par zivju kūpināšanas procesiem un darba organizāciju savā uzņēmumā. Šeit zivis tiek kūpinātas kūpinātavā, kurā var pielāgot kūpināšanas režīmu, temperatūru atkarībā no zivju produkcijas veida. Kūpināšanas notiek ar šķeldu un skaidām. Kā patīkams pārsteigums bija īpašnieka sagatavotā kūpināto reņģu degustācija, kas izrādījās nozvejotas Rojā un mērojušas garo ceļu līdz Lihulai.

Igaunijas pieredzes brauciena noslēgumā tika apmeklēta Puises zvejas osta, ar kuras darbību un vēsturi mūs iepazīstināja Lānemā ZVRG vadītājs. Šī zvejas osta, atšķirībā no iepriekš apmeklētajām Igaunijas ostām, pieder pašvaldībai, bet, neskatoties uz to, zvejas ostā tikuši īstenoti vairāki LEADER projekti, lai veicinātu vietējo piekrastes zvejnieku darbību, atjaunota un labiekārtota piestātne, uzstādīts celtnis zvejas rīku iekraušanai un izkraušanai no zvejas laivām. Kā pēdējo objektu pieredzes brauciena ietvaros apmeklējām turpat līdzās zvejas ostai izveidoto viesu māju “Nina talu”, kur piekrastes zvejnieks, dažādojot uzņēmējdarbību, vecā zivju pārstrādes cehā izveidojis viesu māju, lai piesaistītu gleznainajai Puisei tūristus. Lielākās tūristu pieplūdums šeit vērojams pavasaros, jo šo vietu īpaši iecienījuši putnu vērotāji no dažādām valstīm, savukārt vasarā šeit tiek organizētas bērnu nometnes, kuru ietvaros bērniem tiek rādīts arī zvejnieka arods.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā kārtējo reizi tika gūts apliecinājums tam, ka, ja piekrastes zvejniecības pārstāvji atkāpjas no individuālisma un sāk sadarboties ar citiem savas jomas profesionāļiem, iespējams sasniegt labus rezultātus. Tādējādi tiek attīstīta vietējā teritorija un nozare, kā tas bija uzskatāmi redzams, apmeklējot Voistes, Lindi un Puises zvejas ostas. Apvienojoties vairākiem piekrastes zvejniekiem, ostas labiekārtotas un funkcionāli pielāgotas zvejnieku vajadzībām. Zivsaimniecības vietējo rīcības grupu pārstāvji Igaunijā atzīmēja, ka, lai panāktu vietējo zvejnieku sadarbību, ir bijis ļoti aktīvi un atkārtoti jāinformē par to, ko iespējams sasniegt darbojoties kopā. LLKC darbā ar zivsaimniecības vietējām rīcības grupām būtu nepieciešams likt lielāku uzsvaru uz administratīvo vadītāju darbu ar vietējiem zvejniekiem, lai veicinātu viņu vēlmi sadarboties, īstenojot projektus, no kuriem ir kopējs ieguvums.

Pieredzes apmaiņas brauciena rezultātā tika veicinātas Latvijas un Igaunijas pārstāvju sadarbības iespējas, veicot kontaktinformācijas apmaiņu, abpusēji daloties pieredzē. “Liu Fish” zivju pārstrādes uzņēmuma īpašnieks interesējās par iespēju iegādāties zivis no Latvijas zvejniekiem. Savukārt vietējās rīcības grupas “Laanema piekrastes biedrība” administratīvais vadītājs izteica gatavību sadarboties ar vietējām rīcības grupām Latvijā, jau apmainoties ar kontaktinformāciju ar biedrības “Liepājas rajona partnerība” pārstāvi.

Agnese Neimane-Jordane,

LLKC Zivsaimniecības nodaļas vadītāja

un

Aiva Saulīte-Liniņa,

Valsts Lauku tīkla sekretariāta projektu vadītāja