Zemgales bērni iepazīst zvejniecību

Vecsaules pamatskolas audzēkņi apmeklēja lauku sētu „Dieniņas” Engures novada Bērzciemā, lai iepazītos ar zvejniecību kā Zemgales jauniešiem mazpazīstamu, bet perspektīvu nozari.

 Zivsaimniecība ir viena no tēmām, par ko informatīvās tikšanās dienā  aprīlī runājām ar Vecsaules pamatskolas audzēkņiem. Vecsaules pagastā lielu platību aizņem lauksaimniecībā neizmantojamas zemes un dīķi, kas ilgus gadus netiek apsaimniekoti. Saredzot potenciālu iespēju te kādreiz attīstīt zivsaimniecību, auditorijas uzmanību vērsām uz zivju audzēšanu kā piemērotu uzņēmējdarbības virzienu nākotnē. Lai informācija par mazpazīstamo nozari jauniešos nostiprinātos, nolēmām septembrī doties braucienā pie zvejniekiem vai zivju audzētājiem. Izpētot piedāvājumu, par piemērotāko atzinām  lauku sētu „Dieniņas”. Tāpēc septembra pēdējā dienā trīsdesmit Vecsaules skolas audzēkņus vedām uz Engures novadu.

 Lauku sētā „Dieniņas” laiks pagāja nemanot. Mēs aktīvi darbojāmies jūras krastā, iepazīstot zvejnieka dzīves un darba ritmu. Baudījām teātra iestudējumu zvejnieku sētas pagalmā. Īpašu noskaņu radīja senās fotogrāfijas un zvejas rīki. Tepat kūpēja grils. Ap to, meistarīgi darbojoties, brašie zvejnieki gatavoja maltītei šārīta lomu. Ar zvejnieksievu kurzemnieciskās valodas palīdzību senatne un mūsdienas  saaudās dzīvības un spēka rakstā. Pat aicināti pusdienās, Zemgales bērni vēl kavējās pie interesantajām nodarbēm, sienot jūrnieku mezglus un pārvēršot akmentiņus daudzkrāsainās zivīs. 

 Ieturējuši gardu maltīti un atvadījušies no viesmīlīgās zvejnieku saimes, gar piekrasti devāmies Rīgas virzienā. Te, Ragaciemā, pašā jūras krastā sabūvētas mazas koka mājiņas bez logiem un ar augstiem niedru jumtiem klātas. Apskatījām zvejnieku laivas, zvejas tīklus, enkurus un citus rīkus, kas godam reiz kalpojuši drosmīgajiem jūras braucējiem. Šo vietu sauc par sedumu. Te senatnē bijusi zvejnieku apmetne, vieta, no kurienes doties zvejā. Atgriežoties ar lomu, jūras braucēji te žāvējuši tīklus un jūras krastā sabūvētajās mājiņās glabājuši savus zvejas rīkus. Te ierīkotas arī vinčas laivu izvilkšanai krastā. Jūtamies kā nokļuvuši 100 gadus senā pagātnē. Viss uzbūvēts atbilstoši tam, kā bijis toreiz. Ragaciema sedumu ar Engures novada atbalstu izveidojuši un uzrauga ļoti īpaši cilvēki ar mūža pieredzi zvejniecībā. Te var klausīties stāstus gan par jūrniecības vēsturi, gan šodienu.

 Atstājot sedumu, mēs ielūkojāmies arī mūsdienīgas zvejnieku saimniecības ikdienā. Līdzīgi lauksaimniecībai arī zvejniecība, balstoties senajās zināšanās, arvien aug un pārveidojas straujajā laika ritumā.

 Mājupceļš pagāja aizrautīgās sarunās par šodien piedzīvoto. Skolēni bija guvuši izpratni par atšķirībām starp zvejniecību un zivju audzēšanu dīķos. Par lielu veiksmi uzskatāms tas, ka Zemgales bērniem bija iespēja iepazīt zvejniecību un vērot ceļu, kā zivs no jūras nonāk līdz mūsu galdiem. Iespējams, ka šīs dienas pieredze nākotnē būs impulss kādam jaunietim kļūt par zivsaimnieku.

 Dace Griķe, LLKC Bauskas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante