Zemgales skolēni iepazīstas ar zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijām

Penkules pamatskolas 4. Līdz 9. klašu skolēni devās LLKC Dobeles nodaļas un Zivsaimniecības sadarbības tīkla rīkotajā braucienā uz Engures novada trim ciemiem – Lapmežciemu, Bigauņciemu un Bērzciemu.

Brauciena mērķis bija veicināt skolēnu izpratni par christian louboutin daffodile zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijām, to saglabāšanu. Braucienā 28. jūlijā piedalījās 26 skolēni un 3 skolotājas.

Pirmā pieturvieta bija Lapmežciems, kas atrodas pašā jūras krastā. Tā ir šaura zemes strēle starp Rīgas jūras līci un Kaņiera ezeru, kuru no jūras šaurākajā vietā šķir vien nepilns kilometrs. Savu nosaukumu pagasts ieguvis, pateicoties simtgadīgajiem ozoliem, ošiem un kļavām, kas kuplā skaitā augušas visā apkārtnē. Tā kā šī vienmēr bijusi zvejnieku un jūrasbraucēju mājvieta, bieži ciemus dēvē arī par zvejniekciemiem. Pirmie zvejnieki un mednieki šeit uz dzīvi apmetās jau pirms 5000 gadiem. Tā ir senākā zināmā apmetne tik tuvu Baltijas jūrai Latvijas teritorijā.

Lapmežciemā skolēni apmeklēja Lapmežciema muzeju, kas darbojas jau kopš 1999. gada. Galvenie muzeja darbības virzieni ir muzeja krājuma veidošana un saglabāšana, pagasta un skolas vēstures pētīšana un apkopošana, izglītojošais darbs ar sabiedrību un pasākumu organizēšana muzejā.  Ļoti liels darbs ir ieguldīts pagasta vietvārdu, apvidus vārdu apzināšanā un apkopošanā. Veiktā darba rezultātā muzejā atrodas liela pagasta „Vietvārdu karte”.  Muzeja vadītājas Mudītes Bērziņas vadībā skolēni iepazinās ar zvejniecības vēsturi un sadzīvi, jūras piekrastes dabas vērtībām un to aizsardzību, uzzināja, kas ir ķocis, žākars, knauķis, sedums. Lapmežciema sedums ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, kas gaida savu atjaunošanu. Šobrīd tajā saglabājušās trīs tīklu būdas, kuras no jūras puses labi redzamas.

Lapmežciema pagastā ir dzimuši vairāki ievērojami cilvēki. Par slavenāko Lapmežciema pagasta iedzīvotāju var uzskatīt dzejnieku un rakstnieku Imantu Ziedoni (1933.–2013.). Viņš ir dzimis Ragaciemā. Muzejā bija aplūkojamas arī vairāku mākslinieku gleznas, kurās atainota jūra, zvejnieki un viņu skaudrais darbs.

No Lapmežciema gar jūras krastu skolēni devās uz Bigauņciemu, kas ir pirmais zvejnieku ciems, braucot no Rīgas puses. 19. gadsimtā Bigauņciems sāka veidoties par atpūtas zonu, un tajā tika uzceltas daudzas vasarnīcas.  Zvejniekciemiem raksturīgās ainavas dēļ šajā ciemā uzņemtas vairākas latviešu spēlfilmas – “Zvejnieka dēls”, “Nāves ēnā”, “Svešiniece ciemā”. Padomju laikos Bigauņciemā atradās zvejnieku kolhozs „Selga”, kas bija slavens ar saviem darba sasniegumiem un zivju produkciju.

Galvenais iemesls, kādēļ skolēni devās uz Bigauņciemu, bija tikšanās ar zvejnieci Birutu Druku, kura iepazīstināja ar piekrastes zvejniecību, kā zvejnieki strādā mūsdienās. Biruta uz Lapmežciemu atnākusi no Smiltenes pirms 13 gadiem – ieprecējusies. Jūras un zvejniecības lietas vidzemniecei iepatikušās, un nu viņa dodas christian louboutin outlet vīram Ērikam līdzi jūrā zvejot. Turklāt jūras zvejā nebaidās doties arī viņas meita Agrita. Jūrā tiek zvejots augu gadu, ziemā tiek cirsti āliņģi un pa tiem ievadīti tīkli. Zivis galvenokārt tiek pārdotas uzpircējiem svaigas. Žāvē tikai pašu vajadzībām. Ieguvums no zvejniecības ir vienmēr svaigas zivis, mazliet papildu ieņēmumi un dzīvesveids. Biruta secina, ka arvien samazinās piekrastes zvejnieku skaits un nav, kas pārņem šo arodu.  Jauniešiem šis darbs nešķiet pievilcīgs. Lai aizstāvētu savas intereses, zvejnieki nodibinājuši „Lapmežciema zvejnieku biedrību”. Tajā apvienojušies 25 zvejnieki. Biruta Druka ir šīs biedrības vadītāja.   

Ar Bērzciemu iepazīstināja zvejnieku sētas „Dieniņas” saimniece Iveta Celkarte. Nosaukums „Behrsezem” paradās kādā 1747. gada kartē. Atšķirībā no citiem Engures pagasta ciemiem, tā apkārtnē ir laba lauksaimniecībā izmantojama zeme, saimniecības platības ziņā bijušas lielākas nekā citviet un to saimnieki – turīgāki. Bērzciems ir sens zvejniekciems. Agrāk, kad vēl zvejoja ar laivām, ciemā bijuši divi sedumi. Bērzciemā ir sekla piekraste, tādēļ senāk laivas tikušas novietotas uz sēkļiem patālu no krasta. Lai slapjie tīkli nebūtu jānes tik tālu līdz malai, vabas tīklu žāvēšanai ierīkoja simt vai divsimt metrus tālu jūrā, kur beidzas lielie akmeņi. Rīgas līča krasts šeit atšķiras ar to, ka tas nav smilšains, bet gan ar zāli apaudzis.

Bērzciemā savulaik bijusi kuģu būvētava, skola, pasts un zivju pārstādes cehs. Līdzīgi citiem zvejniekciemiem pēdējos gados mainījies arī Bērzciems. Līdz pat pagājušā gadsimta 80.–iem gadiem Bērzciemā, kurā ir 60 viensētas, katrā no tām bija saimniecība – govis, aitas, cūkas, tika audzēta labība, lopbarība, dārzeņi. Ciemā bija ap 30 zvejas laivu. Vīri zvejoja jūrā un kopā ar sievām zivis apstrādāja. Šodien ciemā ir ap desmit zvejnieku. Bērzciemā nav vairs palikusi neviena govs. Zvejnieku sētā „Dieniņas” darbs turpinās vēl šodien. Māju saimnieki spējuši līdz mūsdienām saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas. Saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau vairākās paaudzēs. Zivis tiek apstrādātas pēc senām, mantotām, vietējām zivju apstrādes receptēm. Pielietojot īpašu vietējā piekrastē raksturīgu zivju apstrādes tehnoloģiju, bez mākslīgiem konservantiem. Piemēram, kaltētas butes, karsti kūpināti luči, karsti kūpināti zuši, karsti kūpinātas butes, reņģes, uz oglēm ceptas brētliņas un citas vietējās zivis.

Penkules skolnieki tika aicināti piedalīties aktīvā atpūtā pie jūras ar zābaka mešanu, virves vilkšanu, zivju vēršanu un izņemšanu no tīkla. Sekoja zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls uzvedums vietējā dialektā. Visu noslēdza mielasts ar zivju zupu un dažādām vietējām zivīm.

„Dieniņās” bija iespēja redzēt tikko no jūras atvestā loma apstrādes procesu, kaimiņu un radu saliedētu kopā darbošanos zivju apstrādē.

Zemgales skolēniem, kam zivsaimniecība ir svešāka nozare, radās priekšstats par piekrastes zvejniecību senatnē un mūsdienās, par zivju dažādību Baltija jūrā, par zivju apstrādes tradīcijām un bija iespēja izbaudīt dažādu vietējo zivju garšu nianses. 

Skolotājas anketās atzīmēja, ka skolēniem no Zemgales šis louboutin shoes uk pasākums ir lietderīgs, un noteikti nepieciešams to turpināt. Tika izteikta vēlēšanās apmeklēt kādu lielāku zivju pārstrādes cehu. 

Pasākums tika organizēts un finansēts Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes „Zivsaimniecības popularizēšana skolās” ietvaros.

Raimonda Ribikauska,                                                                                                                        LLKC Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante