Ziemeļkurzemes zvejnieki dodas uz Vidzemes piekrasti

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļas zivsaimnieki un interesenti oktobra sākumā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Carnikavas, Inčukalna un Salaspils novadiem, lai iepazītos ar piekrastes zvejniecību, nēģu zveju, akvakultūru un dalītos pieredzē par Eiropas fondu apguvi.

Pieredzes apmaiņas brauciena ietvaros iepazinām trīs uzņēmumus un novadpētniecības centru.

Carnikavas novadpētniecības centrs

Pirmais apskates objekts ir Carnikavas novadpētniecības centrs, kur mūs sagaida atraktīvā muzeja vadītāja Maija Sarkane un iepazīstina ar muzeja tapšanas vēsturi.  Izrādās, ka Novadpētniecības centra ēka atklāta tikai 2012. gadā un veidota kā kopija zvejnieka – pārcēlāja mājai „Cēlāji”. Ēkas oriģināls kā zvejnieka sētas paraugs esot pārvests uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. “Cēlāji” esot bijusi viena no trim nozīmīgākajām Gaujas lejteces pārceltuvēm. Centra pastāvīgajā ekspozīcijā iepazināmies ar Carnikavas novada vēstures un kultūras mantojumu – iedzīvotāju sadzīves un zvejas tradīcijām. Carnikavas kultūras mantojums ir nēģu zveja.  Carnikavas nēģi kā pirmie no Latvijas pārtikas produktiem iekļauti Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā līdzās tādiem Latvijas nacionālajiem ēdieniem kā sklandrausis un salināta rupjmaize. Uzzinājām faktu, ka, lai iegūtu cilmes vietas nosaukuma aizsardzību Eiropā, jāpierāda, ka viss produkta tapšanas process – no izejvielas ieguves līdz tā iesaiņošanai – notiek tikai un vienīgi konkrētajā apgabalā un ir pierādīts, ka tā recepte ne mazāk kā 25 gadus nodota no paaudzes paaudzē. 

SIA “Leste”

Pieredzes apmaiņu turpinām, tiekoties ar  SIA “Leste” pārstāvi Aldoni Lūkinu. Carnikavas nēģu zvejnieks iepazīstina Kurzemes zvejniekus  ar uzņēmuma darbību, izrāda zvejas rīkus un apskatām “Lestes” vīru brigādes zvejnieku namiņu. Arī  Vidzemes zvejniekiem ir tāda bēda, ka nēģus apgrauž zvejnieku lielākie ienaidnieki – roņi. Zvejnieki iesaistās diskusijās par šo  kopīgo problēmu, kas nopietni skar arī Vidzemes piekrastes  jūrā gājējus. Nēģu ar katru gadu Gaujā paliekot aizvien mazāk, tādēļ likumsakarīgi, ka nēģu cena ir krietni vien augusi.  Aldonis pacienā Kurzemes viesus ar Carnikavas nēģiem. 

Biedrības “Inčukalna zivsaimnieki”

Pieredzes apmaiņu turpinām Inčukalna novadā, saimniecībā ”Meļķerti”. Mūs sagaida saimnieks Juris Liepiņš, kurš ir biedrības “Inčukalna zivsaimnieki” vadītājs.  Šajā dīķsaimniecībā ir 6,5 hektāru liela ūdens platība ar vairākiem dīķiem, kuros audzē karpas, foreles, līdakas un līņus. Zivis tiek audzētas makšķernieku lomiem un pašu vaļaspriekam. Saimnieka vadībā tiek apmācīti jaunie makšķernieki, zivju pareizai noķeršanai un atlaišanai.

“Visu, kas mums ir, mēs esam izveidojuši savām rokām,” stāsta Juris. Sākotnēji Liepiņu ģimene nopirkusi lietotu traktoru, vēlāk arī citu lietotu tehniku, un izrakuši nākamos zivju dīķus, kas atrodas cits par citu zemāk – tie ir savienoti pēc kaskādes principa. Saimnieks stāsta, ka ziemā šajos dīķos ir vieglāk regulēt ūdeni, jo ir caurtece, kas tos pasargā no ledus vāka veidošanās, kas forelēm ir bīstami. Juris kopīgi ar domubiedriem izveidojuši biedrību “Inčukalna zivsaimnieki”, aktīvi piesaistot LEADER līdzfinansējumu.  Apgūstot to, iegādāta telts nojume, aktīvās atpūtas līdzekļi, izveidota aktīvā sporta taka, baseinu vannas zivju mazuļu izaudzēšanai. Saimnieks piedāvājuma dažādošanu apmeklētājam. Zivis nākas sargāt arī no gārņiem, ūdelēm un bebriem. Dienas laikā uzmanība jāvelta arī atpūtniekiem, kuri vēlas pabūt brīvā dabā un pamakšķerēt. Dīķos zivis aug dabīgā vidē, nevis vannās. Juris piebilst: “Mēs tās audzējam sev un labiem cilvēkiem, kuri atbrauc pie mums ciemos atpūsties. Mums zivju audzēšana ir vaļasprieks, nevis bizness”.

SIA “AKVA AGRO”

Salaspilī ieradāmies “Lejassietiņos”, kur atrodas uzņēmums SIA “AKVA AGRO”, kurš dibināts 2004. gadā. Jau vairākus gadus uzņēmums nodarbojas ar ūdeņu recirkulācijas sistēmu iekārtu projektēšanu, stāsta “AKVA AGRO” pārstāvis. 2012. gadā, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, ekspluatācijā nodota zivju audzēšanas ražotne. Investēts  varavīksnes foreļu un storu audzēšanas recirkulācijas iekārtās, kas aprīkotas ar trīskāršu ūdens attīrīšanas sistēmu. Ražotnē iespējams uzglabāt līdz 60 tonnām storu mātīšu, un ir iespēja iegūt aptuveni 2000 kilogramu melnā kaviāra gadā. Iegūtie storu ikri tiek izmantoti ne tikai pārstrādei, bet arī apaugļošanai mazuļu iegūšanai. Zivis tiek audzētas restorānu piegādei un dīķu piepildīšanai. Uzņēmumā tiek izmantota barība, kas ražota Eiropas vadošajās rūpnīcās. Pieredzes apmaiņas dalībniekiem bija iespēja iegādāties ražotnes produkciju.

Brauciena mērķis bija iepazīt dažādus ar zvejniecību un akvakultūru saistītus saimniekošanas veidus un meklēt idejas uzņēmējdarbības dažādošanai. Braucienu izzinošāku padarīja Carnikavas novada Zivsaimniecības sadarbības tīkla konsultants Jānis Kravalis, pastāstot par ievērojamām vietām, notikumiem un faktiem Salacgrīvas novadā. Paldies par sadarbību!

Pieredzes brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Ilze Šteine,

Zivsaimniecības un lauku attīstības konsultante

Foto: Katrīna Kļimovska