Zivju dīķu apsaimniekotāji lūko pieredzi Latgalē

LLKC Madonas nodaļa organizēja pieredzes apmaiņas braucienu „Ūdenskrātuvju veidošana, uzturēšana. Zivju dīķu ierīkošana un apsaimniekošana”, dodoties uz Rēzeknes novadu.

Brauciena mērķis bija apskatīt zivsaimnieku paveikto citos novados, smelties zināšanas zivkopībā un iepazīties ar saimnieku praktisko pieredzi zivsaimniecības attīstībā.

Braucienā piedalījās 50 dalībnieki no Madonas, Ērgļu, Varakļānu, Lubānas, Cesvaines novada – zemnieki, lauku uzņēmēji, zivju dīķu turētāji, zivju dīķu apsaimniekotāji. Arvien vairāk ir lauku saimniecību, kas interesējas par to, kā pareizi izveidot zivju dīķi, kādas sugas izvēlēties, kā pareizi apsaimniekot.

Vispirms apmeklējām uzņēmumu SIA „Vlakon”, kas atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, Pērtniekos. SIA „Vlakon” dibināts 1998. gadā, un tā darbības pamatnozare ir dolomīta karjeru izstrāde. Te iegūst augstas klases dolomītu, būvniecības materiālu, bet pēc tam, kad atradne ir izsmelta, karjeru pielāgo zivsaimniecības vajadzībām. Šobrīd Pērtniekos attīsta tūrismu, zivsaimniecību un zivju pārstrādi, ir vairāki dīķi, kur lielākoties audzē foreles, bet ir arī karpas, sami un citas zivis. Ir ierīkoti ne tikai komerciālie dīķi, kuros audzē foreles pārstrādei, bet arī makšķerēšanas dīķi. Karjeru dīķi ir līdz 11 metrus dziļi, tajos audzē foreles, un ūdens ūdenstilpnēs praktiski nav nolaižams. Foreles baro ar ekoloģisko spēkbarību no Somijas. SIA „Vlakon” ir izveidots zivju pārstrādes cehs, kur tiek gatavoti konservi, ir kūpinātava, kur top kūpinātas zivis. Nozveju dīķos veic ar lieliem tīkliem – barojot zivis, tās koncentrējas vienuviet, un tad tās var noķert. Pērtniekos ir ieviests  pilns  zivju audzēšanas cikls, jo paši iegūst zivju mazuļus, ir zivju inkubators. Zivju mazuļus netirgo, visi nonāk pašu dīķos, un tiek izaudzēti pārstrādei un realizēti jau kā garšīga gatavā produkcija.

Tālāk zivsaimniecības pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki devās uz Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta z/s “Kalēji”, kur saimnieko Aivars Kjakse ar ģimeni.

 „Kalēji” atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, meža ielokā, pārsimts metru attālumā no šosejas Rīga – Rēzekne. Saimniecība ir izveidota uz saimnieka Aivara Kjakses vectēva zemes, kas vēsturiski bijusi kalēju māja ar ļoti strādīgiem saimniekiem. Pašreiz ir izveidoti dīķi, kurus katru gadu gan pilnveido, gan rok jaunus.  „Kalējos” izveidota atpūtas vieta – pirts, makšķernieku mājiņas, skatu tornis, telšu un atpūtas vietas, lauku virtuve noķerto zivju pagatavošanai. Unikāls ir paša z/s „Kalēji” saimnieka veikums, kurš pats ar tehniku ne tikai rok un veido dīķus, bet nodarbojas arī ar metālapstrādi. Mākslīgi izveidotajos dīķos gan vasarā, gan ziemā lieliski ķeras foreles, līdakas, karpas, karūsas.

Galvenais pieredzes apmaiņas brauciena ieguvums – iespēja uzklausīt un redzēt Aivara Kjakses praktisko darba pieredzi – ierīkotos gan auksto, gan silto ūdeņu zivju dīķus, ūdenskrātuvju apsaimniekošanas procesus. Liela priekšrocība ir tā, ka saimniecībā ir iegādāts ekskavators, ar kuru saimnieks pats rok un veido dīķus. Saimnieks stāstīja par zivju sugu izvēli un savstarpējo saderību. Visus dīķus apskatījām arī dabā. Aivars Kjakse ir praktiķis – visu dīķsaimniecību ir izveidojis pats un mums pastāstīja par paša pieļautajām kļūdām, lai citi tās neatkārtotu. Saistīja saimnieka plašās zināšanas par to, kādi apstākļi patīk zivīm, kā arī stāstījums par to, kā karstajā vasarā dzesējis ūdeni foreļu dīķos. Dīķu sistēma veiksmīgi darbojas, pateicoties dabas reljefam – kalniem un lejām. Liela loma ir tuvu esošajai Rēzeknei – no pilsētas uz „Kalējiem” brauc gan makšķerēt, gan pērties pirtiņā. Novērtējām arī saimnieka paša rokām izveidoto zivju žāvētavu. Tā ir interesanta sešstūraina metāla zivju žāvētava, ko var pārveidot arī par plīti zupas vārīšanai. Tā ir saimnieka konstrukcija, jo „Kalēju” saimnieka stihija esot darbs ar metālu. Saimnieks Aivars Kjakse stāstīja, ka ļoti rūpīgi jāizvēlas zivju mazuļi. No svešām zivaudzētavām varot ievest slimu materiālu, tāpēc saimnieks zivju mazuļus ņemot katru reizi no vienas un tās pašas Seces zivaudzētavas. Brauciena dalībnieki bija ļoti ieinteresēti apskatīties, kā saimnieko citos novados. Ja ir tādi zivju dīķi kā „Kalējos”, var lieliski atpūsties makšķerējot – bez zivīm nepaliks! Aivars Kjakse arī zivsaimniecības nozares interesentiem neliedza savu padomu zivju sugu izvēlē piemājas dīķos un solījās konsultēt dīķu saimniekus pa telefonu.

Brauciena laikā dalībnieki varēja noklausīties saimnieku stāstījumu par savu pieredzi, kura iegūta praktiski saimniekojot, kā arī papildinot savas teorētiskās zināšanas, studējot literatūru, apmeklējot seminārus un pieredzes apmaiņas braucienus. Bija iespēja uzdod jautājumus un saņemt precīzas atbildes par zivju barību, zivju slimībām, zivju cenām, zivju saderību un darbu izmaksām.

Brauciena laikā gūtie secinājumi:

– zivju audzēšanai pašizmaksa ir augsta, tāpēc saimniecībām ir vairākas pamatnodarbošanās vai papildnozares ienākumu gūšanai, saimniekošanai un tālākai attīstībai;

– brauciena dalībnieki guva atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, kā arī varēja salīdzināt praktisko darbību savās saimniecībās ar redzēto Rēzeknes novada zivju audzētāju saimniecībās;

– pieredzes apmaiņas brauciena laikā tika iegūta jauna un praktiska informācija par ūdens tilpņu apsaimniekošanu, saimnieki dalījās savā pieredzē – kļūdās un veiksmēs, kas dalībniekiem sniedza iespēju uzzināt būtiskas lietas, kas nepieciešamas darbībai zivsaimniecības nozarē.

Brauciens notika Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Anita Briška,

LLKC Madonas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante