Zivsaimniecības attīstības piemēri Neringas reģionā Lietuvā

Zivsaimniecības sadarbības tīkla ietvaros 2024. gada decembrī kopā ar Liepājas un Dienvidkurzemes novada zivsaimniecības jomas un pašvaldības pārstāvjiem bija lieliska iespēja viesoties Neringas reģionā (www.visitneringa.com), kur mūs sirsnīgi uzņēma zivsaimniecības vietējās rīcības grupas “Vidmare” (Vidmarė) vadītāja Rasa Stankute (Rasa Stankutė) un Klaipēdas Universitātes Zivsaimniecības nodaļas speciālists Arvidas Švagždis (Arvydas Švagždys).

Kuršu kāpa ir 97 km gara zemes josla starp Baltijas jūru un Kuršu jomu, ko vairāk nekā 5000 gadu gaitā veidojuši jūras viļņi un straumes, smiltis un vējš. Gadsimtu gaitā cīņa starp jūru, smiltīm, vēju un mežu bija ļoti mainīga, tā ļoti satrauca šeit dzīvojošos cilvēkus, taču tieši smilšu un veģetācijas pretnostatījums galu galā izveidoja tagadējo Kuršu kāpu.

Zivsaimniecības un uzņēmējdarbības idejas

Vietējā rīcības grupa “Vismare” (https://vidmares.lt) dibināta 2011. gadā un tās mērķis ir aizsargāt un racionāli izmantot dabas resursus, veikt ilgtspējīgu zivsaimniecības attīstību Neringā, veicināt zivju produktu ražošanu, veicinot nacionālā mantojuma saglabāšanu, veicināt Neringas novada attīstību, atbilstoši tās darbības kompetencei un iespējām, aktīvi piedalīties Neringas novada attīstības plānu, programmu un projektu sagatavošanā un īstenošanā Neringas novada teritorijā. Dienas laikā iepazīti vairākas vietējo zvejnieku, vietējo uzņēmēju un pašvaldības īstenotās idejas Lietuvas zivsaimniecības nozares 2014.–2020. gada rīcības programmas pasākuma “Vietējās attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros un privātās idejas.

J. Šato ģimenes zvejniecības un pārstrādes uzņēmums (J. Šato žuvies apdirbimo įmonė, Nida), kas, īstenojot projektu, iegādājās zivju pārstrādei un virtuves iekārtošanai nepieciešamo aprīkojumu, tehniku un instrumentus. Pēc projekta īstenošanas veiksmīgi uzsākta ēdināšanas pakalpojumu sniegšana, pamatā gatavojot tieši zivju ēdienus. Ieguldījums attīstībā 26 356 EUR, t.i., ar 80 % atbalsta intensitāti no kopējā projekta budžeta.

Nidas zvejnieku etnogrāfiskā sēta(www.neringosmuziejai.lt), kurā īstenots projekts “Nidas zvejnieku etnogrāfiskās sētas renesanse: jaunas aktivitātes un pieredze”. ES līdzekļu ieguldījums 19 019 EUR ar 76.90 % atbalsta intensitāti no kopējā budžeta. Projekta ietvaros atjaunota Nidas zvejnieku etnogrāfiskā sēta, labiekārtotas telpas un izveidota interaktīva izglītojoša aktivitāte. Radīta vide, lai, neatkarīgi no laikapstākļiem, varētu notikt vietējās zvejnieku kopienas izglītojošas aktivitātes un izglītojoši pasākumi, līdz ar to mazinot sezonalitātes ietekmi.

Svarīgi atzīmēt, ka muzejs ir īstenojis daudz dažādus projektus, lai koptu, aizsargātu un popularizētu Kuršu kāpas zvejniecības tradīcijas, izmantojot vietējo zvejnieku zināšanas un pieredzi, aktualizētu un radītu radošus apstākļus gan vietējai sabiedrībai, gan novada viesiem, apzinātos Kuršu novada bagāto un daudzslāņaino vēsturi, daudzveidīgo kultūras mantojumu, zvejnieku eksistences un saimniecības īpatnības, tādējādi tiecoties radīt šī reģiona pievienoto vērtību vietējās sabiedrības un to viesu apziņā, kuri šeit viesojas.

Arvidas zina stāstīt, ka Nidā esot nabadzīgas zemes, un tad zvejniecība un tirgošanās ir bijusi būtiska vietējiem iedzīvotājiem, jo tā bijusi iespēja pret sienu lopiem vai citām lietām samainīt to, ko ar laivām veda no otras puses. 

Brīvdabas ekspozīcija “Dzīve Kuršu kāpā 19. gadsimtā” tas ir apjomīgs vides objekts, kas raksturo šīs vietas ikdienas dzīvi smilšainajā pussalā. Šī projekta mērķis ir pēc iespējas dabiskāk parādīt Kuršu kāpu dzīvi. No porcelāna izgatavotas un laikmetīgās drēbēs tērptas 56 lelles būvē kuģus, makšķerē, nes sienu, brauc ar pasta karieti, ķer dzintaru, un buro 13 koka kuģi.

Mizgiru ģimenes dzintara muzejs un galerija Nidā(www.ambergallery.lt) Te navpiesaistīts ES projektu finansējums, bet tā ir ļoti interesanta un vērtīga apmeklējuma vieta, kuru, pateicoties savai aizrautībai ar dzintaru, izveidoja Virdžīnijas un Kazimiera Mizgiru ģimene.

Muzejā apvienotas mūsdienīgas tehnoloģijas ar iespēju apmeklētājiem praktiski darboties. Tas ir apbrīnojams stāsts jeb ceļojums no dzintara rašanās brīža līdz praktiskam pielietojumam un kultūrvēsturiskai nozīmei. Vienotā stātā ir arī vēstures liecības par Kuršu kāpas veidošanos.

Zvejniekiem labvēlīgas vides radīšana Nidā apvieno sevī vairākus vietējā rīcības grupā īstenotos projektus, t.sk., zvejnieku ikdienas darba nodrošināšanai pielāgoto mola servisa ēku, kurā ir ierīkotas 12 noliktavas zvejniecības uzņēmumiem un divas saimniecības telpas; krasta malā aktīvās sezonas laikā tiek izvietoti piestātnes pontoni. Pēdējā īstenotā iecere ir saistīta ar paviljonu komplekta, terases un celiņu izveidi, lai zvejniekiem nodrošinātu iespēju savstarpēji satikties, dalīties pieredzē, kūpināt zivis, tirgot savu produkciju, sniegt ēdināšanas pakalpojumus un īstenot izglītojošas aktivitātes.

Nedo Venckaus projekts par individuālās darbības attīstību un zivju patēriņa veicināšanu ir viens no pēdējiem īstenotajiem uzņēmējdarbības projektiem vēl vecajā plānošanas periodā. Projekta ietvaros iegādātas moduļmājas un virtuves aprīkojums, nodrošinot zivju pārstrādei pilnībā pielāgotu telpu klientiem un arī telpas ēdināšanas pakalpojuma uzņēmuma izveidei. Projekta rezultātā tika izveidota mājīga ģimenes kafejnīca “Mini Spot” (www.mini-spot.lt) Juodkrantē.

Pēc Nedo stāstītā, pati ideja ir unikāla – tās izpildījums ir pilnībā pielāgots esošajiem būvniecības ierobežojumiem, jo visi moduļi ir uzlikti uz zemes bez pamatiem un jebkurā laikā tos ir iespējams pārvietot. Tie ir savā starpā savienoti un nodrošina vietu zivju apstrādei, virtuves zonu produktu glabāšanai un ēdienu pagatavošanai, vietu viesu uzņemšanai. Viss darbam nepieciešamais aprīkojums ir kompakti sakārtots salīdzinoši šaurās telpās un nodrošina ērtus darba apstākļus nelielai komandai aktīvās sezonas laikā.

Ludvikos Reza kultūras centrā (Juodkrante, www.lrezoskc.lt) ir apkopota informācija un izveidota vēsturiska ekspozīcija par Juodkrantes zvejnieku ikdienu un dzīvi. ES finansējums bija 4997 EUR ar 95 % atbalsta intensitāti no kopējā budžeta.

Ar zinātni zivsaimniecības attīstībai

Arvidas ikdienas darbs ir saistīts ar zivju resursu izpēti un dažādu ideju īstenošanu sadarbībā ar zvejniekiem. Starp iepriekš veiktajiem pētījumiem ir inovatīvu zvejas rīku ieviešana un pārbaude, zandarta populācijas izpēte, mākslīga rifa veidošana, izmantojot betona blokus u.c. Šobrīd ir uzsākts jauns izpētes projekts par stints populācijas izpēti visās trijās Baltijas valstīs. Projekta nepieciešamība un aktualitāte pamatojas ar mainīgajiem nozvejas apjomiem, piemēram, Kuršu lagūnā komerciālo zivju lomi ir robežās no 755 līdz 1278 t, vidēji 1005 t. Atbilstoši stints nozveja ir salīdzinoši atšķirīga – no 129 t 2020. gadā, līdz 14 t 2021. gadā. Nemunas lejtecē, kas pirms desmit gadiem bija galvenā zvejas vieta, nozveja svārstījās no 100 līdz 300 t, no 2021. gada stints zveja šeit nenotiek, lomi ir tikai 0.2–4 t.

Projekta mērķis ir zivju tiesisko regulējumu balstīt uz visaptverošiem pētījumu datiem, lai komerczvejnieki varētu prognozēt stints lomus. Projekts sniegs ieguldījumu Baltijas jūras ekosistēmas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā.

Runājot par zivju resursiem, noteikti viens no svarīgākajiem izaicinājumiem ir saistīts ar iepriekš nepieminētu, bet svarīgu lietu – turpat esošais Krievijas Kaļiņgradas reģions un atbilstoši Kuršu jomas sadalījums divās daļās. Te ir arī Arvidas pieminētais galvenais izaicinājums – zivis izvēlās labākos dzīves apstākļus un robežas viņām nepastāv. Kuršu jomā Lietuvas pusē ir seklākas un labākas nārstošanas vietas, bet pēc tam tās aiziet uz Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem, kur zvejas ierobežojumi nedarbojas. Un šādā situācijā katrs ierobežojums un ieguldījums populācijas uzlabošanā ir izaicinošs.

Bez maldiem un ar patiesu pārliecību var minēt to, ka jebkuras jomas un reģiona attīstības pamatā ir nevis ārējā finansējuma pieejamība, bet gan paši cilvēki, kuriem ir neizmērojama mīlestība pret savu vietu, un kas ar aizrautību dara un īsteno savas ieceres. To noteikti var teikt par Kuršu jomas zvejniekiem, uzņēmējiem un noteikti arī par mūsu šīs dienas pavadoņiem Rasu un Arvidas. 

Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas konsultāciju biroja vadītājs