Zvejas tradīciju sardzē

Arī šogad zivsaimniecības nozarē sumināti labākie tās pārstāvji, pasniedzot gada balvu “Lielais loms”. Vislielākais pretendentu skaits – pieci šoreiz bija nominācijā “Ieguldījums zivsaimniecības nozares popularizēšanā”. Tādēļ vēlamies iepazīstināt ar šīs nominācijas pretendentiem tuvāk.

Ilmārs Lielmanis

• Beidzis Liepājas jūrskolu, bijis ekspedīciju un kravas kuģu kapteinis, pašlaik ir SIA “Varita” un “A. I. un Co” kapteinis un valdes loceklis;
• “Vidzemes zvejnieku biedrības” valdes priekšsēdētājs;
• Sadarbībā ar Saulkrastu novada domi īsteno Latvijas zivju un Latvijas vides aizsardzības fonda projektus, ik gadu Saulkrastu novada upēs ielaižot lašveidīgās zivis.

Aizrautīgi jaunieši, kuri iesaistās upju krastu sakopšanā un zivju mazuļu ielaišanā Saulkrastu novada upēs, atbalstoša pašvaldība zivju resursu atražošanā un pavairošanā – tas viss ir viņu novadnieka Ilmāra Lielmaņa nopelns. Tieši viņš ar savu neatlaidīgo darbu un iniciatīvu ir panācis vietējo lielo un mazo zvejnieku apvienošanos “Vidzemes zvejnieku biedrībā”, kurā, pārrunājot problēmas, tām kopīgi tiek meklēts arī risinājums. Mūža garumā, darbojoties zivsaimniecībā, Ilmārs Lielmanis izveidojis gana lielu jūras zvejas floti, piestātnes, zivju pārstrādes un uzglabāšanas rūpnīcas un saldētavas, dodot darbu vairāk nekā 60 cilvēkiem. Ar savu uzņēmumu darbību viņš uzlabojis arī zivju tirdzniecības apstākļus piekrastes zvejai Saulkrastu un Limbažu novados.

SIA “Krupis”, īpašnieki – Zigrīda un Eduards Skaveneci

• Atrodas Carnikavā starp dzelzceļa staciju un Vecgauju;
• Saimnieki iepazīstina ar Gaujas apkārtnes nēģu ķeršanas un gatavošanas tradīcijām;
• Piedāvā produkcijas degustāciju un iegādi – cepti nēģi uz restēm, nēģi želejā, nēģu maizītes, nēģu suši.

Par neapstrīdamu līderi un uzvarētāju nominācijā “Ieguldījums zivsaimniecības popularizēšanā” kļuva SIA “Krupis”, kura saimnieki Zigrīda un Eduards Skaveneci jau kopš 1993. gada piedāvā nēģu produkciju. No augusta sākuma līdz pat februārim, kad notiek nēģu zveja, Skaveneci popularizē šo delikatesi, uzņemot lielākas un mazākas tūristu grupas, demonstrējot nēģu cepšanas procesu un piedāvājot degustācijas, kā arī stāstot par nēģu zvejas tradīcijām Latvijā.

Vairāk: http://www.celotajs.lv/lv/e/carnikavas_negi

SIA “Mazsālijas”, saimnieks – Gunārs Slavinskis

• Atrodas 10 km no Kuldīgas;
• Ar zivsaimniecību nodarbojas kopš 1989. gada. Izveidojot dīķsaimniecību, izbūvēta zivju audzētava, ik gadu audzējot aizvien vairāk un daudzveidīgākas zivju sugas;
• Audzē karpas, līņus, asarus, līdakas, karūsas, raudas, ir arī vēži. Nelielos apjomos – arī foreles un stores;
• Zivis realizē viesu namiem, restorāniem, jaunu dīķsaimniecību izveidošanai.

SIA “Mazsālijas” nodarbojas ne tikai ar dīķsaimniecību un zivju audzēšanu. Tā kā saimniekošana notiek vācu barona celtās dzirnavās, tiek uzņemti arī atpūtnieki un skolēnu grupas, piedāvājot ne vien viesu nama pakalpojumus, bet arī izzinošas nodarbības saistībā ar zivsaimniecību. Tā 2015. gadā “Mazsālijas” apmeklējuši vairāk nekā 4000 viesu, bet šogad jau vairāk nekā tūkstotis interesentu. Saimnieki aktīvi piedalās dažādās izstādēs, piemēram, “Balttour”, kā arī Kuldīgas novada vērienīgākajā pasākumā “Lido zivis Kuldīgā”. Saimnieki neatlaidīgi turpina labiekārtot teritoriju, veidojot aizvien jaukas pastaigu takas gar dīķiem. 2017. gadā plānots iegādāties iekārtas zivju pārstrādei un papildināt saimniecības aprīkojumu tā, lai interesentiem varētu piedāvāt arī makšķerēšanas inventāru.

Vairāk: www.mazsalijas.lv

IK “Oskars Celkarts”, saimnieki – Iveta un Oskars Celkarti

• Atrodas Engures novada Bērzciemā, mājas “Dieniņas”;
• Saimniecība uzņem tūristus un skolēnu grupas, piedāvājot izzināt senās zvejas tradīcijas;
• Zvejnieku sētā ikviens var iegādāties pēc sentēvu receptēm kūpinātas zivis un zivju kulinārijas produktus;
• Tūristiem piedāvā naktsmājas 1889. gadā celtā un restaurētā zvejnieku mājā.

Oskars Celkarts ir zvejnieks jau vismaz piektajā paaudzē, tādēļ mājas saimnieki cenšas saglabāt zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas un uzturēt dzīvu zvejnieku sētas gaisotni. Saimnieki apkopo zvejniekciema kultūrvēsturisko mantojumu, daloties šajā informācijā ar skolu jauniešiem un ikvienu interesentu, un  piekrastes zvejniecība kļūst par tūrisma industrijas sastāvdaļu un pamazām pārtop ekskluzīvā nodarbē.

I. Celkarte: “Nozvejotajai zivij pievienoto vērtību rada tieši tūrisms un cilvēki, ko tas līdz mums atved. Pateicoties vīra zvejas prasmēm, mēs piedāvājam kaltētas butes, karsti kūpinātus lučus un butes, zušus, sīgas, mencas, reņģes, brekšus, salakas, vimbas, asarus, uz oglēm ceptas brētliņas un citas vietējās zivis. No mūsu piedāvājuma 80% ir zivis, kas “nāk” tepat no piekrastes jūras. Sadarbībā ar citiem zvejniekiem un zivju audzētājiem iepērkam un gatavojam arī karpas, nēģus, siļķes, skumbrijas.” Zvejnieku sētā izveidotas nodarbības senu arodu apgūšanā, tīklu lāpīšanā, špleisēšanā, reņģu vēršanā uz virbiem. Ņemot vērā cilvēku lielo interesi, “Dieniņās” ko jaunu izdomā ik gadu.

Vairāk: www.dieninas.com

 Z/s “Zariņi IR”, saimniece – Ilma Ruduša

Vizītkarte

• Atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagasta Saraiķos, ciemata centrā pie krustojuma;
• Piedāvā apskatīt 2013. gadā izveidotu ekspozīciju “Kurzemes zvejnieku sēta”;
• Piedāvā rīkot publiskus pasākumus, kuros, iepriekš piesakot, nogaršojama skābeņu zupa, īstena Kurzemes skābputra, bet Lieldienās cep tradicionālo latviešu ēdienu – pantāgu (omletes līdzinieks).

Z/s “Zariņi IR” saimnieki savu senču mājās ekspozīciju par zvejniecības vēsturi, kas aizsākās ar tēva zvejas laivu, izveidoja, domājot, ko iesākt ar šķūnī rūpīgi sakrātajiem un saglabātajiem tēva zvejnieku darba rīkiem. Papildus ekspozīcijai šeit piedāvā arī naktsmājas tūristiem. Te ikviens var tuvāk iepazīt zvejnieku ikdienu ar emocionālu pašu saimnieku stāstu par savas ģimenes vēsturi. Taustāmāku to padara arī vecmāmiņas recepšu izmantošana. Tā ir gan īpaši cepta rupjmaize ar kartupeļu krikumiņiem, gan padomi, kā sagatavot brētliņas zušu taukos. Saimniecībā iespējams rīkot arī dažādas apmācības un seminārus.

Vairāk: http://www.viss.lv/?p=827

Informāciju sagatavoja Ilze Rūtenberga-Bērziņa, LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Foto: ZST arhīvs