Zvejniekiem nodoklis par zvejas rīkiem nebūs jāmaksā

Zvejniekiem un amatniekiem, kuri darina zvejas rīkus, dabas resursu nodoklis par plastmasu saturošiem zvejas rīkiem nebūs jāmaksā. Nodoklis tiks attiecināts un ražotājiem un tirgotājiem, kuri nav izveidojuši vai pievienojušies ražotāju atbildības sistēmai, kas nodrošina nolietoto zvejas rīku savākšanu un pārstrādi.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) ierēdņi aizvadītā gada nogalē vairākos pasākumos nāca klajā ar informāciju, ka 2025. gadā spēkā stājušās normas, kas liek zvejniekiem maksāt dabas resursu nodoklis par plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, likme 4,80 eiro par kg. Janvāri vairākas zvejnieku organizācijas iesniedza KEM protesta vēstules.

Jau 2022. gadā tika grozīts Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, nosakot, ka ražotājiem, kuri ražo un izplata ES tirgū plastmasu saturošus zvejas rīkus, no 2025. gada ir jāpiedalās vai jāveido ražotāju atbildības sistēma (RAS), kas nodrošina zvejas rīku savākšanu. Likumā noteikts, ka RAS sistēma nav attiecināma uz “personām, kas veic zvejas darbības”. Šāds izņēmums noteikts saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/904 (2019. gada 5. jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu. Direktīvā minēts: “Lai gan jebkāds plastmasu saturošs jūras piegružojums rada risku videi un cilvēka veselībai un būtu jāapkaro, būtu jāņem vērā arī samērīguma apsvērumi. Tāpēc paši zvejnieki un amatnieki, kas izgatavo plastmasu saturošus zvejas rīkus, nebūtu jāuzskata par ražotājiem, un viņi nebūtu jānosaka par atbildīgiem par to pienākumu izpildi, kas izriet no ražotāja paplašinātas atbildības”.

Neskatoties uz direktīvā noteikto izņēmumu, Dabas resursu nodokļa likumā paģērēta nodokļa maksāšanu zvejniekiem, ja tie nepiedalās RAS sistēmā. Likumā norādīts, ka nodokļa maksātājs ir persona, kura “realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto no citām valstīm ievestos vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus (mitrās salvetes, balonus, tabakas izstrādājumu filtrus un filtrus, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) vai plastmasu saturošus zvejas rīkus un nepiemēro tiem ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu saskaņā ar Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. panta prasībām.”

Būtībā Dabas resursu nodokļa likuma norma ir pretrunā gan ar direktīvu, gan plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumu. Uz to protesta vēstulē KEM norādījusi arī biedrība “Mazjūras zvejnieki”, prasot skaidrot, kā tieši plānota dabas resursu nodokļa aprēķināšana, ja RAS sistēma uz zvejniekiem nav attiecināma.

KEM Atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas departamenta direktore Sandija Sniķere atzina, ka zvejnieku organizācijas iebildums ir pamatots un nedz nodoklis, nedz RAS uz zvejniekiem attiecināts netiks. Tiesa, Latvija nav atbrīvota no ziņojuma sniegšanas Eiropas Komisijai par plastmasu saturošu zvejas rīku apjomu, kā arī savākšanas un utilizēšanas sistēmas izveidi, tādēļ ministrijai stāv priekša nopietns darbs informācijas vākšanā un sistēmas izveidē, iesaistot tajā ražotājus un tirgotājus, kuru Latvijā faktiski nav, bet ir kaimiņvalstīs.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja