Zvejot inteliģenti

Uzturvērtības dēļ zivis vienmēr ir bijušas vērtīgs pārtikas avots. Neskatoties uz dinamisko akvakultūras attīstību  Eiropā un citur pasaulē, arī ilgtspējīga saldūdens zveja ir svarīga kvalitatīvas pārtikas nodrošināšanā daudzās vietējās kopienās.

Zivsaimniecības vietējām rīcības grupām (ZVRG) ir pieejams atbalsts starpteritoriālai un starpvalstu sadarbībai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā. Šoreiz informācija par projektu, kas noticis, sadarbojoties divām Polijas un vienai Somijas ZVRG.

Projekta galvenais mērķis bija šo videi draudzīgo saldūdens zvejas metožu popularizēšana, izmantojot pieredzes un labas prakses apmaiņu starp Lapzemes (Somija) un divām Polijas ZVRG ar Polijas makšķernieku asociācijas atbalstu. Rezultātā Polijas zvejnieki sagaida labāku zivju kvalitāti un lielāku peļņu, uzlabotu ūdens kvalitāti un labāku tēlu par zveju kā ilgtspējīgu darbību. Projektā ir iesaistīti astoņi Polijas zvejnieki, kuri devās pieredzes apmaiņā un apmācībā uz Somiju un pēc tam Polijā ir sākuši apmācīt arī citus zvejniekus.

Neselektīvās zvejas priekšrocības

Komerciālajā saldūdens zvejā ir divu veidu zvejas metodes attiecībā uz to ietekmi uz zivju krājumiem: selektīvās un neselektīvās metodes. Plaši atzīts, ka selektīvā makšķerēšana, visbiežāk izmantojot tīklus, paredzēta lielām plēsīgajām sugām, lai maksimāli ierobežotu piezveju, negatīvi ietekmē zivju krājumus un ezera ekosistēmu. Tāpēc zvejniecības zinātnieki Somijā iesaka izvēlēties neselektīvus zvejas rīkus komerciālajā saldūdens zvejā. Ja tīklos iepinušās zivis, visticamāk, mirst vai gūst traumas, tad neselektīvajā zvejā, izmantojot dažāda veida zivju ķeršanas krātiņus un murdus, zivis brīvi peld un ir iespējams atbrīvot pārāk mazas zivis, kuras aizsargā likumdošana. Saskaņā ar Somijas pieredzi šī metode ir ne tikai komerczvejā pielietojama un ieteicama, bet arī noderīga ūdens ekosistēmas atjaunošanā, kad iespējams izšķirot un izņemt nevajadzīgās sugas.

Ziemeļsomijā izmantotie neselektīvie zvejas rīki ir divu veidu murdi murdi (trap nets un fyke nets), kuri plaši tiek pielietoti arī Latvijā.

Šo zvejas rīku Somijā izmanto lielākoties sīgas un repša zvejā

Ar šī veida murdu somi lielākoties nozvejo līdakas un vēdzeles, tiek izmantots arī zandartu zvejā

Zivju krātiņi

Zivju krātiņi ir izgatavoti no metāla stiepļu tīkla. Tie ir mazi, apm. 1,3 x 0,8 x 0,4 m, un tehniski ļoti viegli izmantojami. Tomēr to efektīvai izmantošanai ir nepieciešams daudz zināšanu par zivju uzvedību: kādā dziļumā zivis uzturas dažādās temperatūrās, kāda veida grunts utt. Gandrīz visa komerciālā asaru nozveja Ziemeļsomijā tiek veikta ar zivju krātiņiem, bet var noķert arī citas bentiskas zivis. Cik zināms, Latvijā šāda veida zvejas rīkus neizmanto, bet pastāv potenciāls tos notestēt un pārbaudīt, cik efektīvi tie varētu būt iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejā.

Rezultāti

Vismaz 20 Polijas zvejnieki ir apmācīti par šīm zvejas metodēm un apgādāti ar rīkiem, kas ļauj zivju resursu aizsardzību saistīt ar labākiem uzņēmējdarbības rezultātiem. Palielināta Polijas, Somijas un citu valstu zvejnieku informētība par dažādu zvejas paņēmienu ietekmi uz vidi. Nostiprinātas sadarbības saites starp Polijas un Somijas zvejniekiem ārpus projekta aktivitātēm.

Videi draudzīgas metodes saldūdens zvejā var izmantot jebkur. Tas ir īpaši vērtīgi apgabalos ar augstu barības vielu saturu ūdeņos (eitrofiskajos ūdeņos). Varbūt vajadzīgi daži zvejas rīku pielāgojumi, lai tie būtu piemēroti dažādām vietējām ūdens tilpēm.

Kopējās projekta izmaksas ir 45 120 eiro. Pilna projekta atskaite angļu valodā pieejama: https://ieej.lv/ZfDQH

Noslēgumā jāmin, ka nav pieejami dati par nozveju apmēriem un to, kā Polijas zvejniekiem izdevies integrēt savā zvejniecībā pielāgotos zvejas rīkus, visticamāk, krātiņus, jo murdus, cik zināms, Polijā izmanto jau sen. Esošais projekta piemērs parāda sadarbības iespējas starp dažādām valstīm un zvejniekiem. Ne vienmēr ir nepieciešams sarežģīts projekta mērķis un vēl  nebijušu lietu izstrāde. Pieredzes apmaiņa var radīt jaunas idejas, ko var ieviest savā saimniecībā. Aicinu Latvijas zvejniekus un ZVRG veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu ar citām apkārt Baltijas jūrai esošajām valstīm.

Informācija par Somijas un Polijas iekšējo ūdeņu zveju

Somijā iekšējo ūdeņu zvejniecībā 2019. gadā ir nozvejotas 6400 tonnas zivju ar 17,5 miljoniem eiro kopējo vērtību, visvairāk nozvejotā suga ir repsis – 41%. Pamatā zvejo vēl sīgu un zandartu, asari un arī mazvērtīgās zivis – raudas un brekšus. 2019. gada beigās Somijā bija aptuveni 1600 reģistrētu komerciālu iekšzemes zvejnieku. Vēl pirms dažiem gadiem somi nezināja, ko iesākt ar mazvērtīgajām zivīm, jo patērētājs lielākoties pieprasīja tikai lašveidīgās, bet pēdējos gados situācija ir mainījusies un somi veiksmīgi pārstrādā arī mazvērtīgās zivis (raudas, brekšus) un nesūdzas par produkcijas noietu.

Polijā iekšējo ūdeņu zvejniecībā 2019. gadā nozvejotas 5900 tonnas, pārsvarā zvejo karpas, raudas, asarus un brekšus. Polijā praktiski mazvērtīgās zivis nepārstrādā, bet pārdod svaigā veidā, jo zivis esot pieprasīta produkcija, un pieprasījums ir lielāks  nekā piedāvājums.

Kristaps Gramanis,
Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta projektu vadītājs