Veiksmīgāko piekrastes attīstības projektu autori saņem balvas

Ceturtdien, 19. septembrī Ozolniekos notika piekrastes teritoriju ekonomiskās aktivitātes veicināšanas pasākuma noslēgums un tā ietvaros rīkotā konkursa labāko projektu autoru apbalvošana. Jau pagājušogad LLKC un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls sāka Piekrastes teritoriju ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmu,kuras mērķis ir atbalstīt mazos un vidējos piekrastes zvejniekus.

Šogad pasākuma dalībnieku skaits ir paplašināts. Ja pagājušajā gadā piedalījās desmit rūpnieciskās zvejas nomnieki (zvejnieki, kuriem ir tiesības zvejot Baltijas jūrā un līcī), tad šogad papildus šiem zvejniekiem pasākumā varēja piedalīties gan piekrastes rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki, gan uzņēmēji, kuri nodarbojas ar zivsaimniecību un kuru uzņēmējdarbības teritorija atrodas ne vairāk kā 15 km attālumā no jūras. Konkursā piedalījās gan 2012. gada programmā iesaistītie desmit zvejnieki, gan desmit jaunie 2013. gadā iesaistījušies uzņēmēji. Viņiem bija iespēja saņemt LLKC bezmaksas konsultācijas attīstības plānu sagatavošanā, ekonomikas un atbalsta saņemšanas jautājumos, kā arī iesaistīties citos ZST pasākumos, un paši zvejnieki īpaši atzinīgi vērtē iespēju doties pieredzes apmaiņas braucienos. Projektu autoru veikums tika vērtēts divās kategorijās, piešķirot finansiālu atbalstu savu mērķu realizēšanai.

Iepriekšējā gada dalībnieku grupā balvas saņēma: z/s Rāmas, IK Oskars Celkarts, U. Meiera Tukuma rajona Lapmežciema pagasta z/s Ozolu 20, IK DALLE, zv/s Lucītis, IK J.A.N.K.I, SIA VIGA 3, z/s Priesteri, zv/s Kaija un SIA Mistrāls. Jauno dalībnieku grupā: SIA Branga, z/s Knaģi, Pauls Ķergalvis, z/s Vējavas, SIA Jurita B, Liepupes pagasta zv/s Lasīši, z/s Kurķis, Aleksandrs Stockis, SIA Lampetra un IK Zvilnis.

Atklājot semināru, Valsts Zivsaimniecības sadarbības Sekretariāta vadītājs Edgars Linde izteica gandarījumu, ka projekts šogad sasniedzis plašāku apjomu un tādējādi labāk iespējams realizēt mērķi piekrastes attīstības veicināšanā. Prieks par to, ka projektā darbu turpināja jau pagājušā gada dalībnieki, realizējot savas ieceres, gan arī iesaistījās jauni. Īpaši priecē, ka pagājušā gada dalībnieki daļu no savām iecerēm jau īstenojuši un šogad var plānot savu attīstību tālāk.

Noslēguma pasākuma semināra daļā Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Edīte Kubliņa stāstīja par atbalsta iespējām mazajiem zvejniekiem, zvejas produkcijas ražotājiem un mājražotājiem jaunajā ES plānošanas periodā no 2014. gada. Pagaidām ES regulējošie akti zivsaimniecības jautājumos vēl nav pilnībā izstrādāti, un tiek solīti nākamā gada aprīlī. Taču Latvijas atbildīgās organizācijas strādā pie Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai, par galvenajiem pasākumiem atbalsta saņemšanai EJZF (Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds) ietvaros uzskatot: inovācijas zvejsaimniecībā, jaunu vai uzlabotu produktu radīšanu un tehnoloģijas, produktīvus ieguldījumus akvakultūrā, mārketinga pasākumus un eksporta tirgus veicināšanu, investīcijas ostās, zināšanu pārnesi. Par piekrastes zvejnieku galvenajām iespējām saņemt finansējumu tiek uzskatīti šādi virzieni: investīcijas uz zvejas kuģiem ar darba apstākļu uzlabošanu, higiēnu un drošību saistītos ieguldījumos (tajā skaitā kuģu stacionāro dzinēju nomaiņai), roņu drošāku rīku iegāde, pievienotās vērtības radīšana zvejas produktiem, inovācijas sadarbībā ar zinātni, konsultāciju pasākumi un apmācības. Plānotā atbalsta intensitāte zivsaimniecībai tika plānota līdzšinējā – 60% apmērā, taču izskan arī variants par samazinājumu līdz 50%. Savukārt piekrastes zvejniekiem tā var sasniegt līdz 75%, izņemot kuģu dzinēju maiņu (55%). Būs iespējams saņemt atbalstu arī LEADER tipa projektiem.

Edīte Kubliņa vērsa uzmanību uz to, ka vēl šogad zvejniekiem tiks dota iespēja saņemt līdzfinansējumu pasākumāZvejas kuģu modernizācija, un aicināja sekot informācijai.

Savukārt Māris Vītiņš informēja par starptautiskā projekta Submariner rezultātiem – par papildus iespējām Baltijas jūras resursu izmantošanā. Projektā iesaistījās 19 institūcijas no 8 valstīm (no Latvijas – VARAM un Vides attīstības biedrība). Projekta laikā pētītas inovatīvas, videi draudzīgas ekonomikas attīstības iespējas Baltijas jūrā, izmantojot jūras bioloģiskos resursus. Rezultātā ir novērtētas potenciālās zivsaimniecības attīstības iespējas: molusku kultivēšana, makroaļģu ievākšana un izmantošana, ilgtspējīga zivju akvakultūra, liela apjoma mikroaļģu kultivēšana, niedru ievākšana, zilā biotehnoloģija (medikamentu un pārtikas piedevu sastāvdaļu iegūšana no jūras produktiem), viļņu enerģijas izmantošana u. c. Izstrādāta pat attīstības vīzija līdz 2030. gadam, taču Māris Vītiņš, analizējot Latvijas iespējas, atzina, ka Baltijas jūras apstākļi kādai no šīm nozarēm rūpnieciskā apjomā nav piemēroti. Viņš sniedza plašu informāciju par mīdiju audzēšanu un makroaļģu ievākšanu, kas Latvijai teorētiski būtu pieņemamas. Mīdijas jau audzē pie Zviedrijas krastiem, bet Kurzemes attīstītības reģionā sākti pētījumi šajā nozarē, paredzot, ka šeit audzētas mīdijas būtu nevis pārtikas produkts, bet tiktu izmantotas dzīvnieku barības ražošanā, mēslojumam lauksaimniecībā un biogāzes ražošanā. Kurzemē tiek izmestas arī sārtaļģes – furcelārijas, kuras var izmantot mēslojumam, enerģijas ražošanai un to savākšanu uzskatīt par vides pakalpojumu, attīrot pludmales. Piemēram, Igaunijā no šīm aļģēm ražo agara produktus, ko izmanto saldumu ražošanā. Padomju laikā to darīja arī kolhozā Nākotne.

Zivsaimniecības sadarbības tīkla projektu vadītājs Kristaps Gramanis pastāstīja, ka atjaunots roņu droša murda izmantošanas demonstrējums ar sadarbības partneriem Lilastē. Tagad iegādāts jauns murds pagājušogad vētras saplosītā vietā, un, ja pasākums būs veiksmīgs, gada beigās tiks publicēti rezultāti, un, uzklausot aktualitātes par EJZF atbalstu, tapa skaidrs, ka nākamajā periodā, zvejniekiem būs iespēja iegādāties šādus murdus, saņemot arī finansiālu atbalstu.

SIA Branga direktors Ilmārs Raginskis:
– Šādi projekti ir ļoti nepieciešami, jo, salīdzinot ar Igauniju, mūsu piekrastes zvejniekiem valsts atbalsts ir daudz mazāks, īpaši ostām, to infrastruktūru sakārtošanai. Es piedalījos, konkursā, lai ietu tālāk savas firmas attīstībā, turpinot zvejniecību un zivju kūpināšanu, un kā papildus nozari attīstītu tūrismu, uzlabotu infrastruktūru piekrastē. Projekta izstrādē daudz palīdzēja LLKC Tukuma nodaļas konsultanti, un šāds padoms ir noderīgs, lai gan ar zveju nodarbojos kopš deviņdesmito gadu sākuma un esmu sadarbojies arī ar institūta BIOR pētniekiem. 

Pauls Ķergalvis:
– No līdzdalības konkursā noteikti būs ieguvums. Izstrādājot projektu, vēlējos savā uzņēmumā Liepājas rajonā, Jūrmalciemā attīstīt zvejošanu, zivju kūpināšanu un tirdzniecību. LLKC konsultanti daudz palīdzēja, viens pats es laikam nebūtu saņēmies drosmi to darīt.

Zv/s Lasīši vadītājs Aksels Roshofs:
– Mūsu saimniecība darbojas jau sen. Diemžēl mans kompanjons veselības dēļ nevarēja turpināt uzņēmuma vadību, un to nācās darīt man, lai gan esmu ārsts. Darbības joma man bija sveša, taču man patīk saimnieciskā darbība un iespēja ko jaunu uzzināt. Dzīvoju Tūjā, un šis darbs saimniecībā man ir arī kā atpūta. Pakāpeniski sākām sadarboties produkcijas piegādē ar Rīgas restorāniem, arī Mārtiņu Sirmo. Tāpēc konsultantes mani iedrošināja izstrādāt jaunu projektu par mazas piekrastes saimniecības attīstību, realizācijas veikšanu un pārstrādi, piemēram, zivju filēšanu. Ja redzi, ka esi vajadzīgs, un kaut kas izdodas, tad rodas sirdsdegsme un vēlēšanās strādāt tālāk. Šis noslēguma pasākums man bija interesants, jo uzzināju daudz jaunu lietu, lai labāk saprastu, kādi virzieni kopumā iespējami piekrastes zvejniecībā.

IK DALLE īpašnieks Ervīns Vilciņš:
– Ieguvums no līdzdalības pasākumā ir milzīgs. Āķis ir tajā, ka iespējams saņemt naudu, kuru vari ieguldīt bez šaubīšanās, ātri un ar ideju. Es šogad projektā biju paredzējis laivas motora nomaiņu. 

LLKC Tukuma nodaļas vadītāja Jana Tramdaha:
– Konsultantu loma šādu projektu sagatavošanā milzīga, jo tieši viņi strādā ar zvejnieku, konsultējoties ar citiem speciālistiem, piemēram, ekonomistu. Mūsu nodaļā daudz darba šajā jomā paveikusi Sarma Rotberga, kura tiekas ar zvejniekiem, uzzina viņu problēmas vai vēlmes un kā cilvēks it kā „no malas” pasaka, kā var labāk attīstīties.

Konkursā iesniegtos darbus vērtēja konkursa vērtēšanas komisija, kurā darbojās: komisijas priekšsēdētājs: Edgars Linde (LLKC VLT un ZST Sekretariātu vadītājs), komisijas locekļi: Dzintars Vaivods (LLKC VLT Sekretariāta finanšu administrators un projektu vadītājs), Santa Pāvila (LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja), Elīna Ozola (LLKC Lauku attīstības nodaļas vadītāja) un Kristaps Gramanis (LLKC ZST Sekretariāta projektu vadītājs).

Sagatavoja Dace Millere,
LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste