Populāri pesticīdi, ūdens un zivis

Tuvojas pavasaris. Daba modīsies no ziemas miega. Pamodīsies zivis un visas citas dīķsaimniekus interesējošas dzīvās radības. Lauksaimniecības zemē modīsies kukaiņi un mikroskopiskās sēnes, kā arī kopā ar kultūraugiem sāks zelt nezāles. Līdz ar to jau agrā pavasarī uz laukiem manīsim rosāmies lauksaimniecības tehniku, kas zemi ar, sēj, mēslo un miglo.

Katru gadu līdz ar pavasara iestāšanos zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamentā pienāk ziņas par zivju bojāeju dīķos un mazajās upītēs pēc tam, kad kāds tuvāks vai tālāks kaimiņš miglojis laukus vai augļu dārzus ar augu aizsardzības līdzekļiem (AAL). Parasti atsevišķi zivju bojāejas gadījumi nepievērš plašu sabiedrības uzmanību, un katrs saimnieks cenšas tik galā ar saviem spēkiem. Bet šādi gadījumi notiek.

Jāizvērtē preparātu toksicitāte

Galvenais AAL lietošanas mērķis ir aizsargāt kādu atsevišķu lauksaimniecības kultūru, noindējot nevēlamos organismus. Tomēr, pavirši lietojot, šie ķīmiskie līdzekļi indē ne tikai mērķa organismus, bet arī citus augus un dzīvniekus. Katram tirdzniecībā pieejamam līdzeklim ir sava toksicitātes (indīguma) pakāpe, tāpēc katram ir noteikts savs atšķaidījums un sava deva uz laukuma vienību, kā arī attālums līdz upei, strautam vai meliorācijas grāvim, līdz kuram šo līdzekli drīkst lietot, lauku miglojot. Tas tāpēc, ka tieši ūdens organismi ir visjutīgākie pret izšķīdušajām ķimikālijām, jo ūdens dzīvnieki tiek ietekmēti uzreiz kompleksi, caur visu organisma virsmu un visām orgānu sistēmām, – caur ādu, elpošanu un gremošanu. Jo indīgāka ir viela, jo tai ir noteikts lielāks attālums līdz ūdenstilpei, kurā konkrēto līdzekli nedrīkst lietot. Viskaitīgākās zivīm un zivju barības bāzei ir vielas, kuras nedrīkst lietot tuvāk par 15 līdz 40 metriem līdz ūdenstilpēm un ūdenstecēm. Ja šo preparātu lietošanā netiek ievērots noteiktais attālums un līdzeklis nokļūst ūdenī, var notikt tūlītēja zivju bojāeja, jo šīs vielas momentāni iedarbojas uz zivju organismu caur visām orgānu sistēmām.

Visplašāk pielietotais – glifosāts

Visplašāk pielietotā darbīgā viela ir nezāļu iznīcināšanas līdzeklis (herbicīds), kura darbīgā viela ir glifosāts. Pēc CSP (Centrālās statistikas pārvaldes) datiem, Latvijā apmēram 18% no kopējā graudaugu un rapša sējumos izlietotā pesticīdu daudzuma ir tieši glifosātu saturoši preparāti. Glifosāts ir herbicīds, kas primāri iedarbojas uz augiem, tāpēc, ja tas nonāk ūdenī, vispirms cietīs ūdensaugi un aļģes. Glifosāts pats par sevi ir novērtēts kā dabai mēreni kaitīgs savienojums, tāpēc tam nav noteikts pieļaujamais lietošanas attālums līdz ūdenstilpei. Ievērojot lietošanas instrukcijā noteiktās prasības, šķiet, ka glifosātu saturošiem pesticīdiem nevajadzētu izraisīt tūlītēju negatīvu ietekmi uz zivīm un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem. Zivju tūlītēju bojā eju šo līdzekļu lietošana var izsaukt, tikai daudzkārtīgi pārsniedzot lietošanas instrukcijā norādītās devas, tas ir, tad, ja notiek avārija un ja ūdenī ieplūst neatšķaidīti preparāti, kā arī, ja pēc lauka apstrādes ir spēcīgs lietus un ūdenstilpē tiek ieskalots preparāts no lielas sateces platības. Pēc literatūras datiem, glifosāta koncentrācija, kas 96 stundu laikā izraisa 50% zivju bojāeju (LC50), ir apmēram no 80 līdz 620 mg/l. Taču tīru glifosātu lauksaimniecībā neizmanto. Komerciālos preparātos (Ron-do, Roundup, Barbarian Biograde, Amega, Gallup Super, Dalgis u. c.) glifosātam tiek pievienotas dažādas aktivizējošas vielas, tāpēc tirgū piedāvātie glifosātus saturošie AAL ir daudz toksiskāki nekā glifosāts viens pats. Raundapa un citu preparātu koncentrācija, kas 96 stundu laikā izraisa 50% zivju bojāeju, ir no 2,3 līdz 14 mg/l. Tas nozīmē, ka zivju bojāeju apmēram 1 ha lielā un 1,5 m dziļā dīķī var izraisīt apmēram 2–3 spaiņi šo glifosātu saturošo AAL, jo tie ir vairāk nekā desmit reižu aktīvāki kā tīrs glifosāts.

Katra organisma jutība pret glifosātu un citiem pesticīdiem ir individuāla, tā ir atkarīga no ūdens cietības, detrīta un māla daļiņu piejaukuma, sugas, īpatņa attīstības stadijas, temperatūras utt. Glifosāts ir populārs ar savu zemo piesārņošanas potenciālu, tomēr jāņem vērā, ka tas absorbējas pie māla un sedimetu daļiņām un akumulējas vidē. Akumulējoties tas var radīt ilglaicīgu (hronisku) negatīvu ietekmi uz ūdens organismiem. Diemžēl glifosātu ūdenstilpēs var konstatēt ilgi pēc tam, kad tas lietots nezāļu iznīcināšanai. Veikti pētījumi, kuri pierādījuši, ka pēc lauku mēslošanas ar fosfātiem glifosāts atbrīvojas no augsnes daļiņām un atkārtoti nonāk vidē. Ir pierādīts, ka pēc lietošanas glifosāts, atšķaidoties ar straumēm, pārvietojas ievērojamā attālumā kanālos, upēs un strautos tālu no apstrādes vietas.

Pat ja dīķī nokļūs mazāka glifosāta deva un zivis nenomirs, tad jārēķinās, ka samazināsies zivju dabiskā barības bāze, jo tiks nonāvētas aļģes un ūdensaugi, ko ēd mazie planktoniskie vēzīši, kas savukārt ir barība zivju mazuļiem.

Desmitiem un tūkstošiem reižu aktīvāki un ūdens videi bīstamāki ir pesticīdi, kuriem ir noteikts lietošanas attālums līdz ūdenstilpēm un ūdenstecēm, līdz kurām lauku var miglot. Piemēram, insekticīdi, ko izmanto kaitēkļu ierobežošanai dažādos graudaugu sējumos, dārzeņu, augļu koku, ogu krūmu un krāšņumaugu stādījumos, kā arī zālienos, golfa laukumos, mežsaimniecībā un noliktavās (Decis, Fastac, Fury, Wizard u. c.) ir kontakta un zarnu indes, kurām ir repelenta iedarbība. Insekticīdu sastāvā esošās aktīvās vielas (alfa-cipermetrīns, deltametrīns, zeta-cipermetrīns, cipermetrīns u. c.) ir ļoti toksiskas ūdens organismiem un var radīt ilgtermiņa nevēlamu ietekmi ūdens vidē. Tāpēc, lietojot šos preparātus, jāievēro vairāk nekā 10 m aizsargjosla līdz ūdenstilpēm un ūdenstecēm.

Bīstamākās vielas – cipermetrīns un deltametrīns

Piemēram, cipermetrīna koncentrācija, kas izraisa varavīksnes foreļu bojāeju, ir apmēram 1 mikrograms litrā. Salīdzinājumam – šī viela ir apmēram 100 000 reižu (!) kaitīgāka zivīm kā glifosāts viens pats. Fastac50 lietošanas instrukcijā paredzēts, ka uz 1 ha lauksaimniecības zemes atļauts lietot no 2,5 līdz 5 l šī pesticīda, kas nozīmē, ka uz 1 ha nonāk 150 līdz 250 g cipermetrīna. Salīdzinājumam, ja ar minēto šķīdumu, t. i., ar tādu pašu devu kā lauku nomiglo 1,5 m dziļu dīķi, tad cipermetrīna koncentrācija 1 litrā ūdens sasniedz 8–16 mikrogramus. Pie šīs koncentrācijas dīķa zivis un mazie vēžveidīgie iet bojā, jo šī koncentrācija 8–30 reizes pārsniedz letālo koncentrāciju (LC50). Fastac50 patiešām ir efektīvs un ātri iedarbīgs līdzeklis, kas iznīcina kaitēkļus laukos, dārzos, mežos un noliktavās, un tas ir līdzeklis, kas pasargā augus no kaitēkļiem pat līdz 3 nedēļām pēc apstrādes. Tomēr, to lietojot, jāņem vērā, ka šīs līdzeklis ir tik spēcīgs, ka pietiek ar 1 litru šī preparāta, lai izraisītu zivju bojāeju apmēram 3 ha lielā un 1,5 m dziļā dīķī.

Vislielākā – 40 m aizsargjosla augļudārzos ir jāievēro, lietojot, piemēram, insekticīdu Decis Mega (aktīvā viela deltametrīns). Deltametrīns ir sintētiskais piretroīds, kas nogalina insektus pēc saskares vai vielas apēšanas. Ūdens vidē tas vispirms ietekmēs vēžveidīgos, kas ir zivju mazuļu barības bāze. Deltametrīna akūto toksicitāti ir apkopojusi Pasaules veselības organizācija (WHO, 1990), šo līdzekli novērtējot kā augsti toksisku ūdens organismiem un zivīm. Ir konstatēts, ka arī šī līdzekļa neliels daudzums izraisa zivju mirstību. Dažādos laboratorijas eksperimentos un dažādām zivju sugām ir konstatēts, ka zivju mirstību izraisa 1 līdz 20 mikrogrami litrā (LC50). Tas nozīmē, ka atkarībā no apstākļiem 1 litrs šī preparāta var izsaukt zivju bojāeju no 0,3 līdz 2,5 ha lielā 1,5 m dziļā dīķī.

AAL jālieto atbildīgi

Šo un citu pesticīdu lietošanā ir jāievēro īpaša uzmanība. Ja instrukcijā minētā letālā deva žurkām, trušiem, zivīm un citiem laboratorijas dzīvniekiem ir patiešām niecīga, līdzeklis ir bīstams arī tev, tavam bērnam, kaķim, sunim un videi. AAL nevar pavirši palaistīt dārzā, – uzliet rozei uz laputīm, zemenēm pret miltrasu vai izsmidzināt uz nezālēm uz aizaugušas taciņas līdz šķūnītim vai ezeram, jo, iespējams, ka lietusgāze to pēc brīža ieskalos dīķī un nogalinās kaimiņa zivis vai arī saindēs blakus esošos ārstniecības augus utt.

Lietosim augu aizsardzības līdzekļus atbildīgi un uzmanīgi, lai nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu sev un videi!

Santa Purviņa, Dr. biol.

Ruta Medne, Dr. med. vet.